Atomenerģijas nākotne pēc Japānas avārijas

[ A+ ] /[ A- ]

Pēc atomelektrostacijas avārijas Japānā Latvijas sabiedrībā atkal ir radušās diskusijas par šī enerģijas veida drošību. Pašlaik atomenerģija nodrošina 30% Eiropas Savienības elektroenerģijas, un vēl pavisam nesen Eiropas Parlamentā notika diskusijas par iespējamo atomenerģijas īpatsvara palielināšanu kopējā ES enerģijas tirgū.

Atomenerģijas pretinieki un aizstāvji savos argumentos operē ar pretrunīgiem faktiem. Pretinieki apgalvo, ka ražot atomenerģiju ir dārgi un ražošanas procesā vide tomēr tiek piesārņota, bet šī enerģijas veida aizstāvji piesārņojuma draudus noliedz un atomenerģiju uzskata par visproduktīvāko enerģijas iegūšanas veidu. Diemžēl reti kurā informācijas avotā ir atsauce uz konkrētiem pētījumiem un pētījuma veicējiem. Pārsvarā tiek piesaukti nezin no kurienes ņemti fakti, kas nerada pārliecību par to objektivitāti. Rodas iespaids, ka sabiedrības mazā informētība par patieso šī enerģijas veida drošumu/nedrošumu ir lieliska vide dažādām spekulācijām.

Latvija izvēles priekšā

Pirms dažiem gadiem jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Ignalinas vietā sāka plānot Lietuva. Pirms pāris dienām par plāniem būvēt AES pie Lietuvas un Latvijas robežas ir paziņojusi arī Krievija un Baltkrievija. Ja kāda no šīm iecerēm realizēsies, Latvija būs izvēles priekšā – sadarboties un gūt labumu no kaimiņos ražotās atomenerģijas vai nesadarboties.

AES novietojums Latvijas robežu tuvumā nes sev līdzi radiācijas draudus, taču radiācijas iespējamība pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs izlemsim šo enerģiju iepirkt, vai nē. Latvija var iegūt vai nu risku un izdevīgumu, vai tikai risku.

Radioaktīvie atkritumi būs bīstami vēl tūkstošiem gadu

Kaut arī diskusijās par atomenerģijas nākotni sabiedrību vairāk satrauc avārijas draudi un atmiņas par Černobiļu, tikpat lielu vai pat lielāku risku var radīt radioaktīvie atkritumi. Šie atkritumi nezaudē savu bīstamību ne tikai pēc simtiem, bet pat pēc tūkstošiem gadu, turklāt joprojām visas radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas metodes ir tikai īslaicīgas un nav atrasti ilglaicīgi risinājumi, kā uzglabāt šīs bīstamās vielas.

Mūsu atbildība, izvēloties atomenerģiju, ir ne tikai par savu drošību, bet arī par mantojumu, ko atstāsim saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem.

Vai spējam nodrošināt enerģētisko neatkarību?

Latvijai ir liels neizmantots atjaunojamo energoresursu, sevišķi biomasas un vēja enerģijas, potenciāls. Tomēr tikai ar atjaunojamajiem energoresursiem mēs nevaram nodrošināt stabilu energoapgādi.

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka Latvija ar vietējiem energoresursiem pašlaik var nodrošināt nedaudz mazāk kā trešdaļu no nepieciešamā enerģijas pieprasījuma. Pat tad, ja mēs ievērojami palielinātu «zaļās enerģijas» īpatsvaru, tas vienalga būtu par maz, lai pilnībā atteiktos no importa. Tāpēc vismaz pagaidām Latvijai enerģija ir jāimportē, izvēloties politiski un ekonomiski izdevīgāko un drošāko variantu.

Es personīgi nevaru viennozīmīgi pateikt, vai atomenerģija ir labāka vai sliktāka par Krievijas gāzi vai oglēm, taču ceru, ka politiķi un atbildīgie eksperti, kuru rokās ir Latvijas enerģētikas liktenis, pieņemot lēmumus. rūpīgi izvērtēs ieguvumus un zaudējumus. Ne tikai no ekonomiskā, bet arī politiskā, vides un ētiskā viedokļa.