Audris Odo Vītoliņš startē Sapadā un startēs Madonā

[ A+ ] /[ A- ]

Itālijas pilsētā Sapadā 23. janvārī sākās Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiskais festivāls, kas turpināsies līdz 27. janvārim. Latviju šajās sacensībās pārstāv seši jaunie distanču slēpotāji, viņu vidū arī Ogres novada Sporta centra audzēknis Audris Odo Vītoliņš, kurš vairāk pazīstams kā orientierists. Sacensību priekšvakarā Audris sniedza nelielu telefoninterviju.

Audris ar orientēšanos nodarbojas gan vasarā, gan ziemā, bet, kā jaunais sportists pats atzīst, tieši ziemas orientēšanās uz slēpēm ir viņa pirmā izvēle. Treniņi devuši savus augļus, jo Ogres NSC audzēknis savā vecuma grupā ir ne tikai viens no Latvijas meistarīgākajiem ziemas orientieristiem, bet, kā izrādās, arī ļoti labs distanču slēpotājs.

– Audri, ne tikai Ogres novadā, bet arī visā Latvijā un daudzviet aiz mūsu valsts robežām esi pazīstams kā orientierists. Kā tas nākas, ka pārstāvi Latviju distanču slēpošanas sacensībās – mums ir vāji slēpotāji vai spēcīgi orientieristi?

– Es teiktu, ka mums ir spēcīgi ziemas orientieristi, bet šā vecuma distanču slēpotāju nav pārāk daudz. Šajā festivālā drīkst startēt tikai 2005. un 2006. gadā dzimuši sportisti. No trim puišiem, kas tika iekļauti Latvijas izlasē, divi esam orientieristi.

– Tev ziemas orientēšanās ir primārā disciplīna, bet pēdējos gados Latvijā īstu ziemu vairāk nav, nekā ir. Kur tu trenējies?

– Decembrī ziema bija ļoti laba, bet janvārī ar sniegu jau tā bija, kā bija…Vienu nedēļu tā kārtīgi patrenējos Madonā – Smecersilā. Tur treniņiem man bija atļauts izmantot 2,5 kilometrus garo apli. Citur slēpot nedrīkstēju, jo februārī tur notiks pasaules junioru un Eiropas jauniešu čempionāts ziemas orientēšanās sportā, kurā piedalīšos arī es. Vispār tur meža trase ir 20–30 kilometru gara.

– Kādās distancēs tu startēsi Itālijā?

– Es startēšu 10 kilometru distancē klasiskajā stilā, 7,5 kilometrus brīvajā stilā, sprintā – klasiskajā stilā, kā arī varbūt stafetē, jo tajā piedalīsies divi no trim izlasē iekļautajiem puišiem. Mans starts stafetes sacensībās būs atkarīgs no maniem sasniegtajiem rezultātiem.

– Ja jau Latvijā pat ziemā sniegs slēpošanai reizēm jāmeklē, kā ar to ir tādā dienvidu valstī kā Itālija?

– Itālijā sniegs ir kalnos. Sapadas pilsēta atrodas 1250 metru virs jūras līmeņa, tāpēc sniega sega te ir pietiekama – vidēji kādus 40 centimetrus bieza.

– Ja jau pilsēta ir tik augstu kalnos, vai tur nav retināts gaiss, kas var ietekmēt rezultātus?

– Jā, te atmosfērā ir mazāk skābekļa nekā ielejās. Tieši tāpēc mēs sacensību norises vietā ieradāmies jau pagājušajā otrdienā, lai pagūtu aklimatizēties.

– Kādi ir tavi mērķi šajās sacensībās? Vai varam cerēt uz kādu medaļu?

– Uz medaļu laikam tomēr nevajadzētu cerēt. Redzēs, kā būs, bet lielam optimismam nav pamata.

– Bet ja tādu pašu jautājumu tev uzdotu par pasaules čempionātu ziemas orientēšanās sportā?

– Tur mans mērķis būs kādā distancē izcīnīt vietu labāko sešniekā. Es esmu dzimis 2005. gadā, bet tur varēs startēt arī gadu un divus vecāki orientieristi, kas tomēr būs pieredzējušāki un fiziski spēcīgāki.

– Paldies par interviju, Audri! Lai tev veicas Sapadā un Madonā!