Augļu dārza bagātība – āboli

[ A+ ] /[ A- ]

Ne velti angļu sakāmvārds no 19.gadsimta vēsta – viens ābols dienā palīdzēs turēties no ārsta pa gabalu, jo regulāra ābolu, ābolu sulas un ābolu etiķa lietošana uzturā var pasargāt no dažādām ikdienas saslimšanām.

Tāpēc ābolu laikā ieteicams ne tikai regulāri mieloties ar šiem augļiem svaigā veidā, bet arī parūpēties par to uzglabāšanu un pārstrādi.

Lai āboli uzglabātos visu ziemu, kā tikko no zara plūkti, jāievēro šādi noteikumi:

• Nepieciešama zema temperatūra (optimāli tie ir + 4 grādi);

• Telpā, kurā tiks uzglabāti āboli, jābūt mitram gaisam;

• Telpai jābūt labi vēdināmai;

• Uzglabāt var tumšā vietā – pagrabā, garāžā vai bēniņos;

• Uzglabājot augļi jānovieto viens otram blakus, bet tā, lai tie nesaskartos.

Mājas apstākļos ābolus var uzglabāt arī vēsā vietā plastikāta maisiņos, kuros ar adatu izdurti caurumi. Laiku pa laikam maisiņi jāpārbauda un jāizmet bojātie augļi, lai tie neveicinātu veselo ābolu bojāšanos.

Āboliem ir plašs izmantojums

Ābolu laiks katrā virtuvē paver iespējas visdažādāko kulinārijas izstrādājumu gatavošanai – tos var vārīt ievārījumos, taisīt kompotus, spiest sulu, raudzēt vīnu un sidru, tos var žāvēt, pievienot salātiem no dārzeņiem, zivīm, putnu gaļas un siera, izmantot kā piedevu putrām un gaļas ēdieniem, cept, pildīt, pagatavot no tiem štrūdeli, ābolmaizi, tortes, pievienot pankūku mīklai un vēl, un vēl.

Pārstrādājot ābolus, jāņem vērā to garšas īpatnības, jo, piemēram, skābie āboli ātrāk izšķīst, tāpēc tie piemēroti biezeņa pagatavošanai, sambukam, suflē, debesmannai. Turpretī saldo šķirņu āboli ir stingrāki, un tos var izvēlēties ēdieniem, kur āboliem jāsaglabājas veseliem – karamelizētiem, pildītiem, ceptiem āboliem un citiem ēdieniem. Piemēram, ‘Antonovka’ – ir lieli, gaiši zaļi, skābi, bet aromātiski āboli, kas piemēroti sulai, ābolu kūku un pīrāgu pagatavošanai, kā arī konservēšanai. ‘Baltais dzidrais’ ir ābolu šķirne, kas lieliski piemērota kompotam, ābolu biezenim, tūlītējai ēšanai un sulai. Lietošanai svaigā veidā piemēroti ir ‘Belorusskoje Maļinovoje’, tāpat tos var izmantot ābolu biezeņu pagatavošanai. Garšīgi āboli ēšanai svaigā veidā ir ‘Delikates’ šķirnes augļi, bet ‘Koričnoje Novoje’ ir labāk piemēroti desertam un pārstrādei. No tiem var pagatavot kūkas, pīrāgus, ābolu mērci. Tādas šķirnes āboli kā ‘Wiljams Pride’ ir ar saldenu garšu, un piemēroti gan ēšanai svaigā veidā, gan pārstrādei sulā – tā sanāk tumši sarkanā krāsā un gandrīz nebrūnē.

Ja no augļiem alerģija

Diemžēl ne visi cilvēki var baudīt ābolu piedāvātos labumus, jo viņiem no šiem augļiem ir alerģija. Tomēr tas nenozīmē, ka būtu pilnībā jāatsakās no ābolu baudīšanas. Kaut arī alerģiskiem cilvēkiem jāizvairās no tādām šķirnēm kā ‘Granny Smith’ vai ‘Golden Delicious’, viņi var mēģināt mazāk alerģiju izraisošas šķirnes –  ‘Boskoop’ vai ‘Jamba’.

Kā noteikt, vai āboli ir svaigi un augstvērtīgi

Ja āboli neaug piemājas dārzā, bet tie jāiegādājas veikalā vai tirgū, nepieciešams pievērst uzmanību šādām pazīmēm, lai iegādātos svaigus un augstvērtīgus augļus:

• Negatavi augļi ir zaļgani, nogatavojoties tie kļūst dzeltenīgi. Tas attiecas arī uz āboliem ar dzeltenu mizu. Šajā gadījumā gan nevajadzētu sajaukt ar āboliem, kas arī gatavi ir ar zaļu mizu.

• Uz sārtajām ābolu šķirnēm attiecas likums – jo sarkanāks ir ābols, jo labāk tas garšos.

• Veselu augļu miziņa ir nebojāta, tai nav iepuvušas vai iespiestas vietas, augļa mīkstums ir stingrs un kraukšķīgs.

• Sakaltis kātiņš norāda uz to, ka āboli ir veci.

• Ja pārdodot āboli atrodas tiešos saules staros, ieteicams izvēlieties citus, jo šādi āboli būs zaudējuši daļu savu vitamīnu un ātrāk paliks veci.

Tomēr, ja par spīti visiem pūliņiem uzglabāt un pārstrādāt ābolus, tie tomēr sāk iet bojā, nevajag pārāk satraukties – dzejnieks Šillers vienmēr uzglabāja savā rakstāmgaldā pāris iebojājušos ābolus un uzskatīja, ka to smarža rosina viņa radošo dzirksti!