Barikādes vēl turpinās…

[ A+ ] /[ A- ]

Tādu atziņu saklausījām barikāžu pasākuma vakarā 15. janvārī Ķīpsalā, kur mēs, lielvārdieši, piedalījāmies kuplā skaitā. Četras stundas aizritēja nemanot, īpašā domu un jūtu sasprindzinājumā.

Sākumā halles pagalmā ap sagatavoto ugunskuru ar 20 degošām lāpām nostājās jaunsargi, valsts augstākās amatpersonas un pūtēju orķestris. Pēc Valsts prezidenta uzrunas, skanot Valsts himnai, ugunskuru iededzināja Valdis Zatlers, Solvita Āboltiņa un Valdis Dombrovskis.

Programma turpinājās hallē, kur piedalījās apvienotie Rīgas vīru kori, NBS pūtēju orķestris, ansambļi «Pērkons», «Auļi», «Anima sola» un individuālie izpildītāji. Klausītājos – daudz skolēnu un tūkstoši barikāžu aizstāvju no visiem Latvijas reģioniem. Dziesmas mijās ar runām brīvā sirsnībā un apņēmībā nepadoties ļaunajam. Barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais atgādināja notikumus, Valsts augstākās amatpersonas izteica līdzjūtību kritušo tuviniekiem. Islandes tā laika ārlietu ministrs atgādināja, kā mūsu barikādes tolaik izmainīja notikumus visā Eiropā, kā arī to, cik grūti mazajām valstīm aizstāvēt neatkarību, kā Eiropas lielās valstis toreiz vēroja PSRS reakciju un nesteidzās atbalstīt Baltijas neatkarību. Viņš aicināja mazajām valstīm turēties kopā. Dedzīgi runāja ārsts Valērijs Valdmanis. Viņš bijis klāt un sniedzis palīdzību tai sašautajai mistiskajai personai, pie kuras pēkšņi piebrauca mašīna, paķēra viņu un aizrāva pāri parkam uz Gorkija, tagad Valdemāra, ielas pusi. Valērijs Valdmanis pārliecināts, – slepenības plīvurs kritīs. Tai noilgums ir 25 gadi. Būs zināmi slepkavu vārdi un darbi. «Mēs nedrīkstam gulēt! Barikādes vēl turpinās…!» teica ārsts. Auļi ar savām bungām un daudzajām dūdām šo pārliecību vēl vairāk pastiprināja.

Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans stāstīja, kā tika organizēti posteņi 14.janvāra agrā rītā. Viņš izvēlējies 1. posteni, pie Kara muzeja. Tajā brīdī piebrauca vīri no Pāvelostas ar smago tehniku un prasīja, kur braukt. «Ja tik agri klāt, tad uz 1. posteni,» viņš teicis.

Latvijas toreizējais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēgers atcerējās, kā 13. janvāra naktī zvanījis lauktehnikām un kolhoziem un lūdzis sūtīt cilvēkus un tehniku neatkarības nosargāšanai. Viņš naktī, braucot pāri Daugavai, redzējis, kā krastmalā PSRS armijas tanki un tehnika trenējas un gatavojas uzbrukumam.

Latvijas virsnieku apvienības priekšsēdētājs Aleksijs Ozoliņš atcerējās, kā palīdzējuši lietuviešiem tajā brīdī, kad Lietuvai tika nogriezti sakari ar ārpasauli.

Īpašu apņemšanos un prieku sniedza ansambļa «Pērkons» iedvesmojošās dziesmas – gan no Atmodas laika repertuāra, gan arī jaunā Jura Kulakova kantāte par Atmodas tēmu.

Šis pasākums rosināja daudz pārdomu un jautājumu, kurus atpakaļceļā autobusā sirsnīgi risinājām.

Redakcijas piebilde. Vakar, vēlā pēcpusdienā, Barikāžu atceres pasākumi risinājās arī daudzviet mūsu novados.

Romualda Koluža foto