Biedrība «Austrums» – simtgadniece!

[ A+ ] /[ A- ]

Plāteres biedrības «Austrums» nams pirmās brīvvalsts gados.

Šā gada rudenī Plāteres biedrības nams «Austrums» būs simtgadnieks. Diemžēl kopš 1975.gada savu versmaino kultūras darbu tas pārtrauca. Kā «Austrums» pildīja savu gaismas misiju vairāk kā gadsimta garumā? Ievērojot to, ka tā priekštece kopš 19.gadsimta sešdesmitajiem gadiem bija Aderkašu-Meņģeles-Plāteres Labdarības biedrība.

Sabiedriskā un kultūras dzīve Plāterē aktivizējās pēc tam, kad uz barona Tīzenhauzena dāvātās zemes tika uzcelta skola. 1888.gadā apstiprināti Aderkašu-Meņģeles-Plāteres Labdarības biedrības statūti. Tīzenhauzena kungs, kurš bija vadošais landrāts Rīgā, sekmēja dokumenta apstiprināšanu un nosūtīja jaunizveidotās biedrības ļaudīm apsveikumu: «Smilšu graudiņš, akmentiņš ir niecīgas lietas, varenu iespaidu rada, kad vienojas smilšu tuksnesī par piramīdām. Lai šejienieši patur prātā, ka vienība dara spēcīgu, bet vaidi un atkāpšanās vājina. Daudz laimes jaunajai Labdarības biedrībai.»

Kultūras pasākumu centrs – Plāteres skola

Drīz vien biedrībā bija 103 cilvēki. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja Plāteres skolas pedagogu, vēlāko Latvijas «preses karali» Antonu Benjamiņu, par kasieri – Aderkašu pagasta vecāko Zandbergu, par rakstvedi un teātra vadītāju – Aderkašu pagasta skrīveri Kroderu, par kora priekšstāvi – Aderkašu skolotāju Berģi. Valdes sēdes un radošā darbība notika Plāteres skolā. Visai ātri Labdarības biedrība kļuva par aktīvāko trīs pagastu sabiedrības vadītāju Madlienas-Meņģeles draudzē. «Ķiķu» māju saimnieks Kārlis Kažociņš, atceroties vietējo ļaužu runas, vēstīja, ka pārstāvji no Madlienas draudzes piedalījušies pirmajos Dziesmu svētkos Rīgā 1873.gadā, kaut gan īsta kora vēl nav bijis. Tāpat viņš min faktu, ka «Vāķēnos» notikusi pirmā teātra izrāde – iestudēta Ādolfa Alunāna luga, kuras nosaukums nezināms.

Par Aderkašu-Meņģeles-Plāteres Labdarības un kultūras biedrības radošo degsmi liecina 1889.gada pārskats, kurā uzskaitīts gada laikā paveiktais: septiņi priekšlasījumu vakari (apspriesti 13 dažāda satura jautājumi); iestudētas četras lugas (Aspazijas «Zaudētās tiesības», Andrieva Niedras «Zeme», kā arī Rūdolfa Blaumaņa «Indrāni» un «Ugunī»); sarīkotas divas zaļumballes (dziedāja koris skolotāja Berģa vadībā), viens tējas vakars un bazārs. Biedrība piešķīrusi Aderkašu, Meņģeles un Plāteres skolām katrai 30 rubļus, bet savai bibliotēkai 50 rubļus. Gada atlikums naudā – 120, vērtspapīros – 275, inventārā – 487 rubļi.

1902.gadā Labdarības biedrības paspārnē tika nodibināta Dāmu komiteja. Arī tā aktīvi darbojās. Ilggadējā vadītāja – Anna Ozoliņa. 1909.gadā biedrība pārreģistrējās un pārtapa Plāteres biedrībā «Austrums». Aktualizējās telpu jautājums un tika nolemts būvēt ēku uz barona Tīzenhauzena dāvātās «Kiķu» māju zemes, upītes malā pie Abzes kroga (šeit vistuvāk saiet triju pagastu robežas).

Biedrības ēkas dzimšana un versmainā darbība

1910.-1911.gadā ritēja vērienīgā nama būvniecība. Mūrnieka darbus veica Jānis Glāzers, kokapstrādes un būves darbus – galdnieks Kārlis Inde. Biedrības līdzekļu nepietika, tāpēc nācās aizņemties naudu no bankas. Būvmateriālus – ķieģeļus, baļķus, kaļķus – saveda sabiedriskā kārtā. Pajūgi brauca no visām tuvīnajām mājām. Ķieģeļus transportēja no Aderkašu cepļa, kaļķus no Kokneses, stiklus no Meņģeles stikla fabrikas. 1911.gada 11.novembrī (kāda zīmīga sakritība ar vēlāko Lāčplēša dienu…) biedrības māja tika atklāta, to iesvētīja Madlienas draudzes mācītājs Celmiņš, ziedojot biedrībai 25 rubļus. Tolaik jaunuzceltā ēka bija otra lielākā sabiedriskā celtne Latvijas laukos (to pārspēja tikai Vecpiebalgas nams). Iesvētības tika svinētas un teātra izrādes spēlētas divas dienas. Mājas tapšanā lieli nopelni bija trim Kārļiem – valdes priekšsēdētājam Kārlim Patjanko, kā arī viņa palīgiem – Kārkliņam un Krēģerim.

Jaunajā Plāteres biedrības «Austrums» namā sākās daudzšķautņaina sabiedriskā un kultūras dzīve. Ar panākumiem darbojās koris, ko vadīja komponists Kārlis Kažociņš, viņa brāļi Jānis un Eduards; skolotāji Aplociņš un Sirmacis. Pūtēju orķestri vadīja Teodors Mežaks. Turpinājās teātra izrāžu iestudēšana, vietējiem režisoriem palīdzēja pirmais «zvejnieka dēls», vēlāk leģendārais Valmieras drāmas teātra simbols Pēteris Lūcis. Plāteres biedrības namā veikti vērienīgi iestudējumi, piemēram, brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laiki», R. Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos», «Indrāni». Visi pasākumi un kultūras notikumi bija labi apmeklēti – tika pārdotas līdz pat 1000 biļetēm vienā reizē. Deju vakaros pieprasīts bija Meņģeles estrādes orķestris diriģenta Lauka vadībā un Vērenes pūtēju orķestris Zemzara vadībā.

1944.gadā, kad tuvojās frontes līnija, biedrības nama skatuves iekārtojumu demontēja. To savās mājās saglabāja «Ķiķu» saimnieks Kārlis Kažociņš. Pēc kara viss tika atjaunots. Pagājušā gadsimta 60.-70.gados tautas namā darbu vadīja Arvīds Saulrietis. Viņš atstājis arī ļoti vērtīgus atmiņu pierakstus. Ziņas snieguši Arturs Mežaks, Mīle Gulbe, Anna Boļšaka, Klāra Ozoliņa, Andrejs Ozoliņš, Ieva Patjanko, Kārlis Kažociņš. 1964.-65.gadā tautas nams tika labiekārtots, taču tā aktīvā kultūras dzīve pārtrūka 1975.gadā. Mūsu dienās skaisti izremontētā Plāteres biedrības «Austrums» ēka ir privātīpašums.

«Tavs devums ilgi ļaužu miņā būs»

Pazīstamais kultūras darbinieks, grāmatas «Madlienas-Meņģeles draudze pagātnē un tagadnē» autors, dzejnieks Arturs Mežaks (1904.-1988.) par «Austrumu» rakstījis visnotaļ daiļrunīgas vārsmas, kas spilgti atspoguļo biedrības daudzpusīgo darbību:

 

«Tur māksla mācīja mums skaistu dzīvi dzīvot.

Tā lūdza skaisti strādāt, mīlēt, sāpēs sirt;

Tā stāstīja, ka tautai jābūt brīvai,

Ka skaisti ir par Tēvuzemi mirt.

 

Tur daudzreiz tika dziļās sāpēs klusēts

Un slepus asara no vaiga traukta nost;

Uz skaidu spilvena tur Bārda lika dusēt,

Un viņa Laimīte tur gāja zaļumos.

 

Tur Indrāntēvs no maka sirdi šķīra,

Un latvji saprata: ir koki mājas gods.

Tur sirdis atrast savu ceļu dzīrās

Uz lielo, svēto, labo mūžīgo.

 

(..)

 

No savas skumjās vientulības salstot,

Tur līksmi saņēma ikviens no zāles tās;

Tur līganīgā ritmā aizšūpojās valsis,

Tur polkas ugunī pat veči aizdegās.

 

Kā svētnīca pie Abzes mežā stāvi,

Tu mākslā šķīstīji no dzīves sārņiem mūs.

Gars nezūd mūžībā. Gars pārvar nāvi.

Tavs devums ilgi ļaužu miņā būs.»

Mājturības kurss Plāteres skolā. 2.rindā Arvīds Saulrietis, mežsargs, vietējās aizsargu organizācijas vadītājs.

Plāteres kora dalībnieku grupa 1926.gada Dziesmu svētkos Rīgā. 2.rindā centrā diriģents Gothards Sirmacis.

Plāteres pūtēju orķestris 1915.gadā.

Foto no «Austruma» arhīva