Simbolisks bija brīdis, kad Daugavā parādījās laivas ar līgotājiem. Tā vien šķita, ka tās ved kādu senu vēsti. Savā uzrunā to uzsvēra Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, atzīmējot, ka esam pulcējušies kristietības šūpulī – Svētā Meinarda, priestera un vēlāk bīskapa, evaņģēliskās darbības galvenajā vietā.
Protams, ka šādi grandiozi kultūras pasākumi ir vajadzīgi, jo tajos piedalās ģimenes. Arī Ikšķilē tovakar kopā bija visas paaudzes. Gan uz skatuves, gan skatītāju rindās.
Taču būt latvietei Jāņos svarīgi ir arī tai, kura, kā saka, nekur netiek. Ir jāstrādā. Bet ar prieku, kā, piemēram, Kartonfabrikas veikala pārdevējām. Divas no šo jauko sievu kolektīva – Edīte Šubrovska un Rita Betlere – mūs sagaidīja … Rucavas tautas tērpos. Smaidīgie pircēji no viņām «pieprasīja» ne tikai desu, bet arī līgošanu. Uzzinājām, ka Edīte un Rita ir arī labas dziedātājas…
Tīrie sētsvidi, izravētie dārzi, meijām izpušķotie vārti – arī tas ir latviskums. Pēc ilgāka laika, kad šķita – nupat viss ir zudis – atkal gribas būt latvietei.
Jo: esam sena, skaista un sīksta tauta.