Būt vai nebūt jaunam darījumu centram Ogrē?

[ A+ ] /[ A- ]

Lūk, darījumu centra skice

Aizvadītajā Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti nolēma virzīt uz domes sēdi lēmuma projektu par zemes nomas līguma laušanu ar IPAS «Parex Asset Management», kas jau vairākus gadus lolo cerības par darījuma centra būvniecību Ogrē, Brīvības ielā 1b un 3a.

2005.gadā Ogres novada dome noslēdza zemes nomas līgumu ar SIA «Baltic Finanz-Invest», kas minētajā zemes gabalā iecerēja būvēt darījumu centru. SIA «Baltic Finanz – Invest» lielāko daļu zemes biznesa centra būvei nopirka no Pētera Dimanta un SIA «Ogres nami», bet daļu zemes – 1074 kvadrātmetrus – vēlējās nomāt no pašvaldības.

Tā kā 2006.gadā minētais SIA nodeva visas zemes līgumā noteiktās tiesības un uzņemtās saistības IPAS «Parex Asset Management», domei nācās slēgt pārjaunojuma līgumu ar jauno nomnieku, līgumā paredzot ne vēlāk kā 2008.gada 30.jūnijā nodot ekspluatācijā visas uz nekustamā īpašuma ieplānotās ēkas un būves. Kā redzams, nekādi būvdarbi Brīvības ielā 1b un 3a nav pat sākušies…

Par to, ka saistības netiek pildītas, nomnieki atcerējušies tikai šā gada sākumā, 11.janvārī vēršoties ar iesniegumu Ogres novada domē un lūdzot grozīt noslēgto zemes nomas līgumu, paredzot būves nodošanu ekspluatācijā pēc pieciem gadiem – ne vēlāk kā 2015.gada 1.jūlijā. Vienlaikus IPAS «Parex Asset Management» iesniegumā norāda uz slikto ekonomisko situāciju valstī, kā dēļ «centra koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbi prasīja vairāk laika, nekā sākotnēji bijām plānojuši, noslēdzot zemes nomas līgumu, kā arī informē par uzsākto darbu papildu investora piesaistē.

 

Rosina lauzt līgumu

Ogres novada domes jurists Valdis Mūrnieks informēja deputātus, ka būvprojekti darījuma centram ir izstrādāti un jau izgājuši sabiedriskās apspriešanas procedūru, piebilstot, ka sagatavotais lēmuma projekts paredz piekrist izdarīt IPAS «Parex Asset Management» vēlamās izmaiņas līgumā.

«Mans priekšlikums būtu nepārjaunot līgumu un pārtraukt šo sadarbību,» aicināja Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, atminoties iedzīvotāju protestus laikā, kad projekts bija tikai izstrādes stadijā. «Cilvēki ir pret šo apbūvi, tāpēc lai uzņēmums būvējas sev piederošās teritorijas robežās, neizejot ārpus. Turklāt projektā joprojām nav atrisināta stāvvietu problēma.»

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs aicināja domes juristus un būvvaldi uzmanīgi izpētīt noslēgtos līgumus – viņu satrauca jautājums, kuram būs jāatmaksā par projekta tehnisko dokumentāciju.

«Viņiem bija saistības, kuras bija jāpilda līdz noteiktam laikam,» oponēja E.Helmanis.«Taču tas netika darīts.» Arī V.Mūrnieks apstiprināja, ka saistību neizpilde dod domei tiesības lauzt šo līgumu.

Tā kā IPAS «Parex Asset Management» pārstāvis nokavēja jautājuma izskatīšanu, ierodoties pēc noteiktā laika, deputāti, nesagaidot viņa paskaidrojumus, balsojot nolēma virzīt uz domes sēdi lēmuma projektu, kas paredz zemes nomas līguma laušanu.

 

Moderna ēka vai «rosols»?

Tomēr uz 21.janvāra domes sēdi pareksieši ieradās kuplā skaitā un krietni laikus. IPAS «Parex Asset Management» nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Jānis Vizbulis deputātiem skaidroja – ja viņi lauzīs līgumu, liels padarītais darbs būs vējā. J.Vizbulis savā uzrunā pieminēja vairākus iemeslus, kālab deputātiem būtu jāpagarina saistību izpildes termiņš – rezultātā Ogrē taptu pēdējo 50 gadu laikā modernākais darījumu centrs, kas rotātu pilsētu, radītu jaunas darba vietas, un rezultātā tiktu sakopta arī apkārtne. Piemēram, autostāvvietas iepretim centra universālveikalam. Tāpat centrā varētu darboties veselības aprūpes vai skaistumkopšanas iestādes, kas attaisnotu Ogres kā kūrortpilsētas statusu. Piedevām – ēka daļēji paredzēta kā dzīvojamā māja ar apmēram 20 dzīvokļiem, kurus viegli varot transformēt birojos vai palātās – atkarībā no pieprasījuma. Zem ēkas iecerēta autostāvvieta 84 automašīnām. Kāds domes pārstāvis, komentējot pareksiešu vīziju par darījuma centra projektu, nosauca to vienā vārdā: «Rosols.»

Pārmetumus, kāpēc uzņēmuma pārstāvji sarosījušies tikai tagad, pēc pusotra gada, kopš biroja ēkai bija jābūt uzbūvētai, pareksieši noraidīja, uzsverot, ka sarunas ar Ogres novada domi notikušas visu laiku. Vēlāk uzņēmuma pārstāvji kā apliecinājumu saviem vārdiem «OVV» demonstrēja E.Bartkeviča parakstītu zemes nomas līgumu autostāvvietas vajadzībām, datētu ar 2009.gada 1.oktobri. Tiesa, šis līgums nav saistīts ar ēkas izbūves termiņiem, kas IPAS «Parex Asset Management» tiek pārmesti visvairāk…

Vēlāk J.Vizbulis «OVV» atzina, ka uzņēmums pārņēma projektu un ar tā realizāciju saistītos līgumus no SIA «Baltic Finanz – Invest». Līgumā bija noteikts projekta realizēšanas termiņš, taču toreiz to izdevās pagarināt tikai par pusgadu. Tomēr visvairāk projekta realizēšanu novilcināja nepieciešamība noslēgt līgumus ar 26 zemesgabalu privātīpašniekiem, lai varētu ievilkt centra izbūvei nepieciešamās komunikācijas. Tas esot prasījis visvairāk laika, turklāt līdz šim nav noslēgts līgums tikai ar viena zemes gabala īpašnieku, kurš ir miris un kuram nav mantinieku. Lai to varētu izdarīt, esot nepieciešama aktīva domes līdzdarbība, taču tā nenotiek. «Par to ziņotājs V.Mūrnieks ir lieliski informēts, taču deputātiem šo informāciju nepastāstīja,» komentēja J.Vizbulis. Pareksieši par domnieku attieksmi ir vairāk kā sašutuši – žēl gan darba, gan ieguldīto līdzekļu, turklāt, viņuprāt, domes pārstāvji šajā gadījumā nedomā par iedzīvotāju interesēm.

 

Atriebība latviešu gaumē?

Ogres novada domei jau iepriekš bija nesaskaņas ar IPAS «Parex Asset Management», cīnoties par bijušās Ogres komercbankas ēku Ogres centrā. Eksdeputāts Gunārs Kārkliņš, kuru aktīvi atbalstīja Ludvigs Tribockis, aktīvi rosināja tiesāties ar uzņēmumu, kā rezultātā pašvaldība tiesas izdevumos zaudēja apmēram 2000 latus advokāta honorāra atmaksai. Toreiz IPAS «Parex Asset Management» plānoja ēkā ierīkot Parex filiāli, taču, ņemot vērā bankas patreizējās iespējas un paredzamo nākotni, ir skaidrs, ka nekādas Parex filiāles tur nebūs. Tajā pašā laikā, kamēr Parex banka nav sadalīta un no Parex vadības nav galīgas atbildes par atteikšanos no ieceres par filiāles atvēršanu, bankas meitas uzņēmums nevar piedāvāt īpašumu citiem nomniekiem, «OVV» skaidroja J.Vizbulis. Starp citu, arī pie šo sapņu nepiepildīšanās pareksieši vaino Ogres novada domi. «Pagājušā gada pavasarī, kad bija iespēja uzsākt ēkas apsaimniekošanu un realizēt plānus, daudz laika prasīja tiesvedība ar Ogres novada domi,» skaidroja J.Vizbulis. «Laika gaitā arī bankā notika izmaiņas…» Jautāts, vai jaunie īpašnieki vismaz sakops savu nekustamo īpašumu, kuru joprojām «rotā» Ogres komercbankas izkārtne un nodrupušais apmetums, IPAS «Parex Asset Management» pārstāvis izvairīgi solīja, ka tas notiks, taču mīnus 20 grādu salā pagaidām tas neesot iespējams.

Ņemot vērā šos gadu vecos notikumus, tā vien šķiet, ka dome izmantos iespēju un likumus, lai smalki atriebtu pārinodarījumu. Šādu iespēju pieļāva arī darījumu centra ēkas arhitekts Dainis Vītols, paužot «OVV», ka atriebība ir latviešiem raksturīga īpašība.

Lēmuma pieņemšana, kas kādam liekas rēķinu kārtošana, uz laiku tiek atlikta, jo uzņēmuma pārstāvjiem līdz nākamajai Ogres novada domes komiteju sēdei, kas notiks februārī, jāsagatavo prezentācija par IPAS «Parex Asset Management» piedāvātajiem risinājumiem projektā konstatēto problēmu novēršanā un motivēti paskaidrojumi, kas liktu deputātiem pieņemt pareksiešiem labvēlīgu lēmumu.

Sarunās ar deputātiem “OVV” gan nesajuta atriebes saldo garšu, drīzāk vēlmi nopietnāk iedziļināties projektā. Varbūt skvēriņš šajā vietā ir pat vairāk vajadzīgs nekā industriāla būve? Vai varam paļauties uz Parex bankas meitas uzņēmuma rocību? Vai jau esošās biroju telpas izmantojam pilvērtīgi? Šie un vēl citi jautājumi deputātus dara uzmanīgus.

Gadījumā, ja dome izlems līgumu lauzt, IPAS «Parex Asset Management» zaudēs projekta izstrādē ieguldītos līdzekļus – apmēram 300 000 latu.