Cīņa ar Ogres graustu īpašniekiem turpinās

[ A+ ] /[ A- ]

Pavasaris klāt, sniegs nokusis, daba mostas, nu ar lielu sparu tiek sakopti nekustamie īpašumi.

 

Visi rosās, negaidot Lielās Talkas dienu. Taču ir arī tādas vietas, kur nekāda rosība īpašuma sakārtošanā nenotiek jau gadiem ilgi un grausti līdz ar tiem pieguļošo teritoriju diemžēl kļuvuši par savdabīgu pilsētas vizītkarti.

 

Pagājušā pavasarī Lielās Talkas dienā Ogres novada pašvaldības administrācijas talcinieku grupa nojauca graustu – pussadegušu šķūni pie Jaunogres dzelzceļa stacijas. Savukārt aizpērn jauniešu grupa likvidēja graustu un sava veida atkritumu krātuvi privātajā īpašumā aiz «Zelta liepas» pilsētas centrā. Darbi notika ar īpašnieku atļauju.

Nav ziņu, ka šopavasar Lielajā Talkā arī kāds grasītos nojaukt graustu pilsētas teritorijā, taču avārijas stāvoklī esošu un likteņa varā atstātu ēku īpašniekiem tomēr nāksies sasparoties, jo katrs pats par savu īpašumu ir atbildīgs.

 

Par pāris graustiem mazāk

Nevar teikt, ka cīņa ar graustu īpašniekiem par īpašumu sakārtošanu vai nojaukšanu Ogrē pašvaldībai būtu bijusi veiksmīga, tomēr ir arī pozitīvas pārmaiņas. Šogad, piemēram, pēc ilgstošām pārrunām ar īpašnieku Jāni Zuzānu, sākusies ēkas Rīgas ielā 15 sakārtošana. Kā informē Ogres būvvaldes vadītāja Maija Rinka, būvvalde ir izsniegusi ēkas jumta vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti, darbi jau notiek.

Iespējams, šonedēļ pilsētā graustu skaits ies mazumā – pagājušonedēļ Ogres novada avārijas stāvoklī esošu un pamestu būvju apzināšanas komisija tikās ar nekustamā īpašuma Brīvības ielā 49, Ogrē, īpašnieces Daces Riekstiņas pilnvarotu pārstāvi. Par šīs pussagruvušās ēkas nojaukšanu runāts jau ilgu laiku, nu, škiet, sākusies virzība. Komisijas sēdē īpašnieka pārstāvis solīja šīs nedēļas laikā graustu nojaukt. Būvvaldes speciālisti atgādināja, ka, veicot nojaukšanas darbus, obligāti jāievēro drošības pasākumi, un solīja palīdzēt izstrādāt darba drošības plānu. Turklāt ne tikai ēka jānojauc un gruveši jāizvāc, bet arī jāsakārto īpašuma teritorija. Par objekta nojaukšanas darbiem obligāti jāinformē kaimiņos esošās Ogres poliklīnikas vadība, darbības teritorija jānorobežo ar drošības lentu.

 

Grēko arī bankas un uzņēmēji

Graustu sarakstā ir ietverta arī SEB bankai piederošā ēka Meža prospektā 2, Ogrē, Represēto piemiņas akmens tuvumā – divstāvu ēka bez logiem, durvīm, arī bez jebkāda norobežojuma. Pagaidām no īpašnieka puses lietas labā nekas nav izdarīts, tāpēc avārijas stāvoklī esošu un pamestu būvju apzināšanas komisija nolēma sūtīt SEB bankai brīdinājumu un aicināt uz komisijas sēdi, kas plānota 26. maijā.

Lai gan PAREX bankai piederošo ēku pilsētas centrā, Brīvības ielā 36, par graustu nevar nosaukt, tās izskats īpašniekiem tomēr godu nedara, turklāt ārējo sienu apmetums jau ir kļuvis draudošs gājēju drošībai. Bankas pārstāvji arī tiks aicināti uz avārijas stāvoklī esošu un pamestu būvju apzināšanas komisijas sēdi.

Komisijas sēdē tika runāts arī par uzņēmēja Jura Feodorovam īpašumiem – šoreiz par būvēm Druvas ielā, Rīgas – Daugavpils autoceļa malā. Komisija nolēma nosūtīt Feodorova kungam brīdinājumu ar prasību divu mēnešu laikā šos īpašumus sakārtot.

 

Jādarbojas mērķtiecīgi un neatlaidīgi

Uz nākamo sēdi komisija atkārtoti aicinās arī nekustamā īpašuma Upes prospektā 10 īpašnieci Lidiju Daškovu, kuras pārstāvis nav varējis ierasties uz komisijas sēdi 16. aprīlī. Līdz šim nav izpildīta neviena pašvaldības prasība īpašuma sakārtošanai, tāpēc, negaidot komisijas sēdi, īpašniecei vēlreiz tiks nosūtīts brīdinājums ar prasību sakārtot īpašumu.

Sarežģīta situācija izveidojusies ar nekustamo īpašumu Zinību ielā 1, kas pieder Gintam Vanagam. Vidusskolas tuvumā divi grausti nudien izskatās briesmīgi, diemžēl arī piespiedu kārtā pašvaldība šobrīd nevar šīs ēkas nojaukt, jo tajās (abas mājiņas reģistrētas kā vienots īpašums ar vienu adresi) vēl arvien ir deklarēti iedzīvotāji –vispirms tie ir jāizdeklarē, un tikai pēc tam reāli varēs kaut darīt ar pašām ēkām.

«Lai gan lēnām, pozitīvas pārmaiņas tomēr notiek,» atzīst novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, uzsverot, ka komisijai jādarbojas mērķtiecīgi un neatlaidīgi, tie īpašnieki, kuri paši izrāda ieinteresētību, ir jāatbalsta – ar padomu, ar palīdzību nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanā, maksimāli vienkāršojot saskaņošanas procedūras.