Cīņa par Latvijas laukiem turpinās

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres novada lauku attīstības speciālists Māris Griņevičs domā, ka mūslaiku apstākļos jāatdzimst kooperācijai.

Šovasar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Lejasdaugavas Lauku attīstības biroja Ogres novada lauku attīstības speciālista pienākumus sāka veikt Māris Griņevičs.

Savulaik M. Griņevičs absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot inženiera – mehāniķa specialitāti. Darba gaitas vadītas kādreizējos kolhozos «Lēdmane» un «Meņģele», bez tam strādāts SIA «Ķeguma stars», esot arī valdes loceklim.

Ogres novadā plašs darbības lauks

Atšķirībā no kolēģiem Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadā, M.Griņevičam darbības lauciņš krietni plašāks, jo nākas aptvert deviņus jaunizveidotā Ogres novada pagastus līdz pat Mazozoliem, kas atrodas 64 kilometru attālumā no trīs priežu pilsētas. Lauku attīstības speciālista galvenais pienākums – konsultēt zemniekus par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem un to piesaisti, projektu rakstīšanu, dokumentu noformēšanu, valsts finansējumu, LEADER programmām. Šobrīd ir īstais laiks, kad veikt lauksaimnieku aptaujas, organizēt dažādas apmācības un seminārus. Dienas kārtībā ir uzzināt, kādas tēmas zemniekus interesētu visvairāk.

Klaja netaisnība platību maksājumos

Šajā gadā risinājās lauksaimniecības skaitīšana, lai ES iesniegtu objektīvu informāciju par situāciju Latvijas laukos. Protams, cilvēkus satrauc klaja netaisnība platību maksājumos. Mūsu zemniekiem tiek atvēlēti aptuveni 50 eiro par hektāru, savukārt mums līdzīgā, bijušā austrumu bloka valstī Rumānijā – piecas reizes vairāk. Nepieminēsim Grieķiju, kur lauksaimnieks gadā saņem 500 eiro par hektāru… Cerams (cer arī ministrs Jānis Dūklavs), ka jau 2013.gadā Latvija būs daudz taisnīgākās pozīcijās.

Lauksaimniecības skaitīšanas pasākumā bija iesaistīti apmēram 750 Ogres novada respondenti. Tika ievāktas precīzas ziņas par saimniecības raksturu, lielumu, nozarēm, zemes izmantošanu, nodarbinātību, dzīvnieku skaitu, būvēm, tehnisko nodrošinājumu. Līdz šā gada novembra vidum plānots pabeigt augkopības un lopkopības skaitīšanu, apkopojot ziņas par lauksaimniecības kultūrām, iegūtajām ražām, meža produkciju, slēgtajām platībām (siltumnīcām), minerālmēslu un organiskā mēslojuma izmantojumu, pašražoto, kā arī iepirkto produkciju un tās izlietojumu.

Mūslaikos jāatdzimst kooperācijai

M. Griņevičs ir pārliecināts, ka tikai kopējiem spēkiem var celt Latvijas lauksaimniecību: «Protams, vispirms jārūpējas, lai zemi apsaimniekotu savējie. Jā, mūsu valstī ienāk ārzemnieki, pārpērk īpašumus, taču zemi projām viņi neaiznesīs – labāk, ka tā ir sakopta, nevis aizlaista usnēs un krūmos. Daudzus jautājumus var risināt Zemkopības ministrijā, valdībā, nevalstiskajās organizācijās. Mūslaiku apstākļos jāatdzimst kooperācijai. Ar 10-20 hektāriem un dažām gotiņām tālu netikt. Lai gan Latvijas platība maza, tomēr reģionu atšķirības lielas. Mūsu novadā grūti iegūt pieklājīgas graudaugu ražas. Darot tieši to pašu, ieliekot zemē vienādu mēslojumu, tik un tā Zemgales augsnē raža būs smagāka (vidēji par 10 centneriem uz hektāra). Vidzemes augstienē jādarbojas piensaimniekiem, aitkopjiem, šeit var audzēt dārzeņus, veidot amatniecības uzņēmumus (visi laucinieki nebūs zemnieki), kā arī rast savu nišu netradicionālajās nozarēs – vākt ārstniecības augus, kultivēt zivis (trīs ūdens slāņu pārstāvjus – amūrus, platpierus, līņus, karūsas, karpas, foreles, līdakas), gliemežus, šķiedras kaņepes un daudz ko citu.»

Ulda Prancāna foto