Komentāri

Aplis definīcijā

Izskatās, ka reformēšanās notiek nevis ar darīšanas jēgu, bet pēc iedomātā, ka tā vajag un viss…

Ticība kā bizness

Rīta agrumā pie durvīm zvana. Lecu augšā nikns. Laikam «Rīgas Siltums». Vīri nāk vārstuļus regulēt. Nekā nebija. Vārstuļus nāk regulēt smadzenēm. Aiz durvīm divas dāmītes. Jehovietes. Vai es ticot, ka Bībeles gudrība derīga mūsdienās?

Mums atliek tikai pasmaidīt

Par lietām, kuras nevaram ietekmēt, neraizēsimies. Mēs nevaram iespaidot rudens tuvošanos un ar to saistīto partijisko pozu sērgu. Bet mēs spējam domāt un uzlabot saprašanas kvalitāti. Ar smaidu garām laižot to, ka tiekam raustīti reklāmas pauzēs – pa starpām prieka…

Uz āķa tā pati zaudētā uzticība

Partiju ideologi sākuši mīļi mētāties ar pašu kājām bradātiem jēdzieniem – valsts, sabiedrība, demokrātija, godīgums, atklātums… Uzskaitot lērumu šodienas priekšrocību iepretim padomju laika nebrīvei, ar gudru ziņu noklusējot, ka pašu varas iespaidā pārāk daudzi šodien dzīvo sliktāk nekā vakar…

Varaskāre plus liekulība kvadrātā

Raiņa apgarotā «maiņa uz augšu» kļuvusi vecmodīga. Varas partijas savu izaugsmi aizstāj ar čupošanos. Ar visādiem ceļiem uz Saeimu un politisko veikalu. Citādi pietiktu ar savējo autoritāti vien, lai neveidotu lielākas, bet līdzīgas kvalitātes vienības, kuru iestāvējies pelējums no kopā…

Vara caur Neo atmasko sevi?

Ceturtās tautas atmodas armijas rindās karojuši nevis pulki, bet vesels viens cilvēks ar segvārdu Neo, kas ir ar savu talantu un drosmi bruņojies karavīrs – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns.

Atmiņu saulē un pēcsvētku skumjās

Tā ir reta laikmeta sakritība. Kad tautas vairākums kļūst par ideālistiem. Kad izlolo brīvību un stāda par mērķi. Piemirstot, ka tai jākļūst par līdzekli labākai dzīvei.

Bez bandītiem, buldozeriem un banāniem

Kā pietrūkst šai zemei? Vieni sacīs – spēcīgas lauksaimniecības, otri – rūpniecības ar augstu pievienoto vērtību, trešie – zinātnes, kas paceļ spārnos gan vienu, gan otru.

Āža kāja

Politiskās balamutes nereti nenovērtē savas tukšvārdības vai sagrozītas īstenības adresātu. Glumas un liekulīgas frāzes rīmējot banālās vārsmās un demagoģiskā melodeklamācijā. Cēlsirdīgi apkarojot otrā to, ar ko paši slimo. Lavierēšanu starp interesēm saucot par tiesiskumu. Savtīgas politikas līkločus uzdodot par taisnu…