Domāju tā

Rezultāti arī pārmaiņām?

Visi runā par lieliem mērķiem. Tad nu arī savējo negribu mazāku. Jo izeju no krīzes redzu vienā – būtiskās pārmaiņās. Ar nesaudzīgu revīziju valstiskajā. Ar paškritisku un konsekventu grēksūdzi personīgajā. Ar saliedēšanos kopīgajā. Un visiem šiem izvirzījumiem dots arī svarīgs…

Nevarēju rast mieru…

«OVV» 21.septembra numurā publicēto A.Pumpura Lielvārdes muzeja speciālistes Līgas Jaujenieces rakstu «Lielvārdes muzejam jau 40» man gribas papildināt ar dažiem teikumiem.

Pēdējais eņģelis

Nesen internetā man atsūtīja aizkustinošu video stāstu par suņa uzticību. Par to, kā universitātes profesora dzīvē ienāk mazs kucēns, abi sarod un kļūst labi draugi. Kā jaunais suns iemanās visādos veidos tikt ārpus sētas, lai jau pie darbavietas durvīm sagaidītu…

Es – par mazāko kretīnu

Līdz vēlēšanām dažas dienas. Ņemot vērā tautas vilšanos, izmisumu, sašutumu, arī vienaldzību, tās var izrādīties liktenīgs pagrieziens mūsu neatkarības vēsturē.

Labā amnēzija*)

Jau sen mēs gandrīz vai katrā TV seriālā tiekam iepazīstināti ar tādu, izrādās, ļoti izplatītu slimīgu stāvokli – amnēziju. Pēc smagām fiziskām vai emocionālām traumām, ne saukta, ne aicināta, amnēzija klāt gan! Tādēļ nav ko brīnīties, ka mūsu sabiedrības bagātākā…

Vēlēšanās jāpiedalās

Iepriekšējās 9. Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai nedaudz vairāk kā puse no vēlētājiem. Taču dažas partijas apgalvoja, ka deputātus ievēlējusi visa tauta. Tie, kuri nepiedalījās vēlēšanās, taisnojās, ka vēlot nevar neko panākt un izmainīt.

Apsudrabo devēja roku

«Neesmu gulējis visu nakti, sacerēdams skaistu un gudru runu, bet kardināls Pujats un profesors Stradiņš jau visu pateica,» bīskapa svētā Meinarda pieminekļa atklāšanā smiedamies teica tā sponsors, SIA «Itera-Latvija» prezidents Juris Savickis. Ar vienu rāvienu iegūdams klātesošo simpātijas. «Ja spējat…

Motivācijas izšķirošā loma

Pirms pusotra gada, bēgot no finansiālās krīzes, mēs ar ģimeni pametām Latviju, lai kā gājputni kādreiz atgrieztos mājās. Nu jau gandrīz mēnesi rosāmies dzimtajās ārēs un esam apņēmības pilni savas zināšanas, pieredzi un labo gribu atdot Latvijai.

Klāra, klibais kovārņa bērns

Idillisko pavasara rīta klusumu pārtrauca nešpetna kovārņu lamāšanās. Ja mēs šo valodu saprastu, tad droši vien ik brīdi starp vārdiem atskanētu – pī, pī. Kas gan tur notiek!?