Jau ceturto gadu vispārējā tipa pansionātā «Madliena» omulīgi siltajā dežurantes telpā mīt septiņus gadus jaunā Amazones papagaiļu šķirnes pārstāve Fiona.
Viņas nonākšana pansionātā bija visai prozaiska – iepriekšējo saimnieku ģimenes pieaugušie ikdienā strādāja, savukārt bērni mācījās skolā. Nebrīvē dzīvojošie Amazones šķirnes papagaiļi ir ļoti sabiedriski, viņiem nepieciešama cilvēku uzmanība, tāpēc, paliekot vientulībā, dziļā sašutumā tiek pacelta balss. Un kā vēl! Ķērkšana ir ļoooti skaļa un griezīga. Bet ļaužu mītne nav dzimtie džungļi. Galu galā Fiona tika uzdāvināta visnotaļ sabiedriskai iestādei.
Pārsvarā papagailīte mīt labiekārtotā, pietiekami plašā, restotā būrī ar atbilstoša izmēra laktām. Dežurantes mājīgā telpa ir piemērota dienvidnieces ērtībām, jo te nav nevēlamā caurvēja, tiešo saules staru un apsildīšanas ierīču tieša tuvuma. Optimālā temperatūra ap 20 grādiem, mitrums 60 -70. Vari dzīvot savus Dabas mātes atvēlētos 40 un vairāk gadus uz nebēdu – māja regulāri (vienreiz nedēļā) iztīrīta un dezinficēta, cilvēku uzmanība garantēta, pamatbarībā ir zooveikalos pirktā speciālā barība, papildu porcijā – svaigi, labas kvalitātes augļi un dārzeņi (āboli, bumbieri, burkāni, gurķi, salāti utt.), minerālbarība (minerālu akmeņi), atbilstoša raupjuma grants, augļu koku zari, diedzētu graudu asni u.c. Nedrīkst knābāt avokado un šokolādi! Ja slāpst – brīvi pieejams svaigs un nostādināts dzeramais ūdens.
Fiona, protams, ir liela runātāja un atdarinātāja. Viņas vārdu krājumā dominē – «čau, Fiona…», «ko tu dari…», «ko tu gribi…», dažādu skaņu atveidojums… suņu rejas… putnu balsis… vecīgi krekšķi… maza bērna raudas (šis meistarstiķis nobaidīja pansionāta iemītniekus – kur te gadījies raudošs mazulis, bet izrādījās, ka Fiona bija ieklausījusies TV pārraidē…).
Brazīliete nesēd tikai būrī – viņai ļauts arī palidināties. Ir gadījies izrauties brīvībā, bet vai viņai to vajag? Pati atgriezās atpakaļ, tā teikt – pie visa laba un gatava. Vienreiz gan ilgi sēdēja kokā. Nācās izsaukt ugunsdzēsējus, kuri lika lietā šļūteni ar ūdens strūklu. Mazliet samirkusi, nosalusi un ļoti apvainojusies, bēgle lidoja padoties…
Bet kopumā jāteic – zaļā Amazone ir maiga būtne, kas labprāt sēžas uz rokas, ļauj sevi noglāstīt, mīlīgi aprunājas un koncertē. Viņai patīk dancot pa būri, rādīt trikus (arī ar galvu uz leju), pacietīgi ļauties un pozēt foto sesijai. Viselegantākais mākslinieciskais sniegums seko pēc jautras mūzikas ieslēgšanas. Latgaliešu kāzu dziesma «Jau maņi vad, jau maņi vad» tiek interpretēta aizkustinoši nerātnās kustībās – ritmiski cilājoties uz augšu un leju…
Septiņu gadu vecumā Fionai, protams, neiztikt bez saviem niķiem un nedarbiem. Ir «gadījies» kādam ieknābt rokā un pat vaigā (līkā knābja maliņas asas kā žiletes…), sīkās šķēpelītēs sadalīt pildspalvu, rūpīgi sašķērēt papīru utt. Kurš nu var atcerēties visus varoņdarbus?
Saistošai uzziņai
Papagaiļi ir vieni no visgudrākajiem putniem. Ātri iemācās izrunāt dažādas frāzes, izpildīt trikus, tāpēc ir cilvēku mīlēti un pieprasīti māju sabiedrotie, tomēr homo sapiens aizraušanās ar papagaiļiem bēdīgi ietekmējusi viņu dzīvi brīvībā – no zināmajām 350 papagaiļu sugām 95 ir ļoti retas un apdraudētas. Daudzas sugas aizsargā likums.
Pieaudzis Amazones papagailis ir 30 – 40 cm garš. Dzīves ilgums 40 gadi un vairāk. Gandrīz nevairojas nebrīvē. Dzimtenē olu inkubācija 29 – 30 dienas. Putnēni izšķiļas, klāti ar gaišu pūku un akli. Pēc 50 dienām pamet ligzdu.
Papagaiļu tētis un mamma parasti paliek kopā uz mūžu. Ja viens aiziet bojā, otrs var aiziet mūžībā no skumjām…
Uldis Prancāns