Cerētā aizdevuma vietā vēl lielāki parādi

[ A+ ] /[ A- ]

Cerētā aizdevuma vietā vēl lielāki parādi

Dzintra Dzene

Krīzes laikā, kad daudzi palikuši bez darba un attiecīgi arī bez ienākumiem, ir aktivizējušies krāpnieki, kuri, uzdodoties par ārzemju investoriem vai privātiem aizdevējiem, piedāvā aizdevumus par neticami zemiem procentiem. Turklāt aizņēmējam nav jāuzrāda nedz ienākumi, nedz citi dati, kas apliecinātu spēju aizdevumu atdot. Rezultātā cerētā aizdevuma vietā cilvēks ieslīgst vēl lielākos parādos un depresijā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Valdis Gržibovskis stāsta, ka pēdējo nedēļu laikā Ogres policijas iecirknī saņemti divu personu iesniegumi, kurām izkrāpta nauda, piesolot aizdevumus. Vienā no gadījumiem, lai saņemtu aizdevumu četru tūkstošu eiro apmērā, no personas izkrāpti divi tūkstoši eiro – aizņēmējs krāpniekiem atdevis ne vien savus pēdējos ietaupījumus, bet pat aizņēmies no tuviniekiem un draugiem. Iespējams, apkrāpto ir vēl vairāk, taču, saprotot, ka atgūt izkrāpto naudu izredzes ir visai niecīgas, viņi ar iesniegumiem policijā nevēršas. Dažkārt cilvēku lētticību var tikai apbrīnot – kādā no gadījumiem cietušais pie dažādiem mistiskiem aizdevējiem «laimi» izmēģinājis pat trīsreiz un, protams, ticis apkrāpts…

Visbiežāk šie aizdevēji savus piedāvājumus izsaka sociālajos tīklos vai interneta portālos. Tā, piemēram, pat komentāros zem laikraksta «OVV» iepriekšējā numura anotācijas portālā Ogrenet. lv kāds komentētājs, kas sevi dēvē par Laure, raksta: «Labdien! Es rakstu, lai jūs informētu, ka mēs piedāvājam privātos aizdevumus ar 2% likmi. Mēs varam jums piešķirt aizdevumus, lai jūs varētu veikt uzņēmējdarbību, lauksaimniecību vai citas lietas, kuras vēlaties darīt kā projektu. Sazinieties ar mums tieši pa e – pastu: (sduplens@gmail.com ) Ar cieņu». Jau tam vien, ka aizdevējs savu pakalpojumu reklamēšanai izmanto šādu veidu, vajadzētu radīt aizdomas.

Kad kāds aizņemties gribētājs tomēr uzķeras uz izmestā āķa, viņam tiek lūgts nosūtīt savus datus, lai būtu iespējams noformēt aizdevumu. Pēc tam cilvēkam izsūta sertifikātu latviešu valodā, tiesa gan, ar daudzām kļūdām, kur ir aizdevēja paraksts un pat zīmogs kā apliecinājums darījuma partnera uzticamībai un godīgumam. Vienlaikus tiek izteikts lūgums pārskaitīt aizdevējam noteiktu naudas summu, kas nepieciešama, lai it kā aktivizētu kontu, nokārtotu dažādas formalitātes un klients varētu saņemt lielo aizdevumu. Ar piebildi, ka, tiklīdz būs pārskaitīta nauda, nākamajā dienā aizdevums jau būs personas kontā. Uz piedāvājumu, ka šo summu varētu novilkt no kredīta, aizdevējs atbild, ka nevarot gan. Laikam jau lieki piebilst, ka, tiklīdz nauda ir pārskaitīta, ar to arī viss beidzas.

«Es varu tikai aicināt, izlemjot ņemt kredītu, būt ļoti piesardzīgiem un noteikti to nedarīt apšaubāmās interneta vietnēs,» saka V.Gržibovskis.

Jāpatur prātā, ka tad, ja par aizdevumu tiek prasīts naudas avanss vai depozīts, tā viennozīmīgi ir krāpšana. Ja tomēr nauda krāpniekiem ir pārskaitīta, jāsazinās gan ar savu banku un jāpaziņo par šo darījumu, gan arī jāvēršas ar iesniegumu policijā. Visprātīgāk, protams, ir šādos darījumos vispār neiesaistīties, lai savu jau tā varbūt tobrīd ne visai labo materiālo stāvokli nepadarītu vēl sliktāku.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!