Ciemupes dīķos audzē vēžus un foreles

[ A+ ] /[ A- ]

Ielaižot dīķī vēžus, jāzina arī to dzimums, lai būtu cerība sagaidīt pēcnācējus.

«Ir tāds joks – Latvijas vīriešiem ir divas lietas, ko viņi noteikti zina, pirmkārt, kā vadīt valsti un, otrkārt, – kā audzēt zivis. Tāpēc katrs savā dīķītī vēlas ielaist kādu vēzi vai zivi. Līdz ar to šai nozarei ir iespēja attīstīties,» tiekoties ar lauksaimniecības ministru Jāni Dūklavu, jokojot saka SIA «Ascatus» valdes loceklis Egils Tinte, kurš jau ilgus gadus aizraujas ar vēžu audzēšanu.

Īsumā iepazinies ar vēžu un zivju audzētavu Ciemupē, ministrs dodas tālāk, bet «OVV» Egilu Tinti aicina uz sarunu, jo ne visi zina, ka jau astoņus gadus Ciemupē divi uzņēmīgi vīrieši dīķos audzē foreles un vēžus, kas paredzēti gan tirdzniecībai, gan pavairošanai. E.Tinte ir arī Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas (LVZAA) priekšsēdētāja vietnieks un kopā ar profesoru Augustu Ārentu domā par to, kā vēžiem Latvijā nodrošināt vislabvēlīgākos audzēšanas apstākļus. LVZAA šobrīd ir 140 gan kolektīvie, gan individuālie biedri. Aktīvi ar vēžu audzēšanu nodarbojas aptuveni 60 saimniecības, bet pieredzējuši vēžu audzētāji ir tikai 10.

Vēžu audzēšanas knifi apgūti Somijā

Pretim kādreizējam «Cido» ceham ir izveidoti astoņi dīķi. Uz Daugavas pusi ir vēl astoņi dīķi. Dīķu saimniecība atrodas uz Andrejam Ceplītim piederošās zemes, un E.Tinte ir pateicīgs uzņēmējam par daudzu gadu garumā sniegto atbalstu. Kopā ar Egilu visus šos gadus plecu pie pleca strādā arī ciemupietis Māris Ansons. «Uz maiņām darbā esam 24 stundas diennaktī. Diemžēl ar to zivju un vēžu daudzumu, ko iegūstam šobrīd, vairāk darbinieku atļauties nevaram,» saka Egils, kurš pēc profesijas ir ūdens apgādes speciālists, bet ar vēžu audzēšanu sācis aizrauties jau pirms 20 gadiem. «Sāku kopā ar draugiem no Somijas, kuriem ir nopietnas iestrādes šajā jomā. Somijā ir arī zivsaimniecības koledžas un piecu institūtu filiāles dažādās vietās, kas nodarbojas ar vēžu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi. Tā sagadījās, ka man tolaik bija iespēja pārņemt somu zināšanas vēžu audzēšanā, kas ir unikālas un nav par naudu nopērkamas. Šo jomu pētu joprojām. Problēmas zivju un vēžu audzētājiem visā pasaulē ir līdzīgas. Līdz šim Latvijā šajā jomā speciālistus negatavoja un, lai iegūtu izglītību zivsaimniecībā, bija jādodas uz Kaļiņingradu. Tagad, pateicoties Latvijas un Norvēģijas kopprojektam, Latvijas Universitātē ik gadu plānots sagatavot astoņus līdz 10 zivsaimniecības speciālistus,» stāsta E.Tinte.

20 tonnas foreļu un 600 – 700 kilogrami vēžu

Ja dīķi, kurās aug zivis, izveidoti pašu priekam un patīkamākas apkārtējās ainavas radīšanai, tā ir viena lieta. Bet, tiem, kas nolēmuši nopietni pievērsties zivsaimniecībai, E.Tinte iesaka vērsties LVZAA un sākt ar nelielu zivju skaitu, lai vispār saprastu, vai šī nozare piesaista, jo zivju audzēšana nebūt nav tik vienkārša, kā šķiet, raugoties no malas. Zivju audzētājs atzīst, ka šai nozarei mūsu valstī ir lielas perspektīvas. «Latvijā ir visdārgākās zivis Ziemeļeiropā, nerunājot par Poliju un Vāciju. Šeit es domāju tieši tirgus un veikalu cenas. Tas ir tāpēc, ka mums nav intensīvas zivju audzēšanas. Lai zivsaimniecība kļūtu par ģimenes ienākumu avotu, gadā vajadzētu izaudzēt 80 līdz 100 tonnas preču zivju gadā. Ciemupē mēs izaudzējam pārdošanai aptuveni 20 tonnas foreļu un 600 līdz 700 kilogramu vēžu. Vēžus audzējam arī pavairošanai, šķirojot pēc dzimuma un garantējot, ka vēzis ir vesels. Šādi pavairošanai paredzētie vēži maksā 35 santīmus gabalā. Pircējiem sniedzam arī pamatzināšanas vēžu audzēšanā, lai nerastos situācija, ka vienā dīķī nonāk viena dzimuma pārstāvji un pēcnācēji nerodas. Šobrīd mums ir paredzēts sagatavot 2500 vēžu, kas mēros ceļu uz Vaidavu,» stāsta E.Tinte.

Pieprasījums pēc vēžiem nav mazinājies

Gardēži vēžus var iegādāties par 13 līdz 14 latiem kilogramā, kas Latvijā  ir tirgus cena. Ciemupē audzētie, ēšanai paredzētie vēži salīdzinājumā ar ievestajiem ir prāvāki – ne mazāk kā 11 centimetrus gari un attiecīgi arī gardāki, nemaz nerunājot par to uzturvērtību, jo vēži ir neaizvietojams aminoskābju avots. «Pie mums par pieciem latiem kilogramā var iegādāties arī foreles. Tās, kā arī citas zivis – karpas, karūsas un līņus – pircēji var nomakšķerēt paši – katrā no dīķiem pieejamas sava veida zivis. Tiesa gan, mēs nepiedāvājam tādu servisu, kā citviet, kur makšķerēšanas vietās ir izveidots arī atpūtas komplekss. Kas attiecas uz vēžiem, tos gan pircēji paši ķert nevar,» stāsta E.Tinte, atzīstot, ka, neraugoties uz krīzi valstī, vēžu cienītāju skaits nebūt nav sarucis, jo tā tomēr ir luksusa prece, un, kas tos varējuši atļauties līdz tam, var atļauties arī tagad, turklāt vēžus labprāt iepērk restorāni.

Jo vairāk izaudzēsim, jo lētākas būs zivis

«Kā jau iepriekš minēju, lai ar zivju audzēšanu varētu uzturēt ģimeni, būtu jāizaudzē ap 100 tonnām zivju gadā. Tā ir liela saimniecība. Dīķos hektāra platībā var izaudzēt 300 līdz 400 kilogramus zivju, tad parēķiniet, kāda platība nepieciešama intensīvai zivju audzēšanai. Zivju rūpnieciskā audzēšana ir nākotnes jautājums. Ja mēs sasniegtu kaut daļu no tā zivju apjoma, ko izaudzē, piemēram, Somijā, tad foreles tirgū varētu maksāt 3 līdz 3,5 latus kilogramā vai vēl lētāk, kā tam faktiski vajadzētu būt. Uz pieciem miljoniem cilvēku Somijā viņi ražo 15 tūkstošus tonnu foreļu un 13 tūkstošus tonnu vēl importē. Savukārt Latvijā kopumā šobrīd tiek izaudzēts tikai 600 – 700 tonnas zivju,» skaidro E.Tinte.

Zivsaimniecībai un vēžu audzēšanai Latvijā ir nākotne

Izaudzēt lielāku zivju apjomu, ņemot vērā vides apstākļus, Ciemupē nav plānots, taču SIA «Astacus» valdes loceklis cer saimniecību rekonstruēt, attīstīt un modernizēt. Šī ir ļoti piemērota vieta zivju audzēšanai. Speciāli pusotra metra augstumā uzbērtajos dīķos ūdens pieplūst no artēziskā urbuma, līdz ar to vasaras laikā tas nepārkarst, bet ziemā nav tik vēss. «Šobrīd galvenais ir tikt pāri tam posmam, kad zivis varēs pārdot tādā apjomā kā iepriekš, kad brīvdienās pie mums ieradās 30 līdz 40 makšķernieki, kuru skaits šobrīd ir sarucis. Tomēr, uzskatu, ka zivsaimniecība un vēžu audzēšana Latvijā ir perspektīva nozare, kuru nepieciešams attīstīt,» atzīst E.Tinte.

Interesanti:
Kā liecina LVZAA informācija, vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni un dienu pavada slēptuvēs. Tas ir visēdājs, pārsvarā augēdājs. Vēžu prasības ūdens ekosistēmu kvalitātei ir ļoti augstas. Ūdens temperatūrai, kurā dzīvo vēži, vismaz 4 – 5 mēnešus gadā jābūt no 17 līdz 21 grādam pēc Celsija. Temperatūras maiņa ietekmē vēžus visa dzīves cikla garumā, regulē vielmaiņu, vairošanos, augšanu un izplatību. Ūdenim atdziestot no plus 13 līdz 10 grādiem pēc Celsija, vēži veic savas reproduktīvās funkcijas, notiek mātītes oliņu ārpusorganisma apaugļošanās un sākas inkubēšanās zem mātītes astes. Vēži aug, mainot čaulu. Čaulas maiņas laikā vēzis ir viegli ievainojams un uzņēmīgs pret infekcijām. Ja apstākļi nenodrošina čaulas maiņas norisi, vēzis iet bojā.
Māris Ansons un Egils Tinte jau astoņus gadus Ciemupē nodarbojas ar zivju un vēžu audzēšanu un strādā uz maiņām 24 stundas diennaktī.

Dzintras Dzenes foto