_____Jānis Basevičs______
Pasaules veselības organizācijas norāda, ka starp garīgās veselības traucējumiem un cigarešu smēķēšanu ir novērojama cieša saistība. Apmēram divi no trīs cilvēkiem ar smagiem mentālās veselības traucējumiem smēķē, un šis negatīvais ieradums ārkārtīgi negatīvi iespaido viņu dzīves kvalitāti un veselības stāvokli. Cilvēki ar smagiem garīgās veselības traucējumiem mirst vidēji 15–20 gadus agrāk, un viens no galvenajiem priekšlaicīgās nāves cēloņiem ir cigarešu smēķēšana.1
Savukārt atmetot smēķēšanu, cilvēkiem mazinās trauksme, depresija, kā arī ir novērojams zemāks stresa līmenis. Uzlabojas kopējā dzīves kvalitāte, kā arī samazinās nepieciešamība pēc zāļu lietošanas, jo dažu garīgās veselības problēmu ārstēšanai lietojamo zāļu devu var samazināt.
Stresa tests organismam
Pastāv mīts, ka smēķēšana var mazināt stresa sajūtu. Savukārt pētījumi liecina, ka smēķēšana nevis mazina, bet patiesībā palielina trauksmi un spriedzi. Ja smēķētājs laicīgi negūst iespēju uzsmēķēt kārtējo cigareti, viņu pārņem nemiers un trauksme. Cigarešu dūmos ir vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisko savienojumu, ieskaitot darvu, tvana gāzi, benzopirēnu, amonjaku un citas organismam kaitīgas vielas. Vairāk nekā 100 no tām ir kancerogēnas. Lai mazinātu stresa stāvokli organismā, ir būtiski novērst kaitīgo cigarešu dūmu uzņemšanu. Smēķētājiem, kuriem neizdodas vai kuri nevēlas atmest, mūsdienās ir iespējams pārslēgties arī uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kurās nav degšanas procesa un dūmu. Jāņem gan vērā, ka arī tās nav bez riska, un pilnīga smēķēšanas atmešana vienmēr ir galamērķis, uz ko būtu jātiecas.
Smēķēšana un depresija
Cilvēki, kuriem ir depresija, smēķē cigaretes divreiz biežāk nekā tie, kuriem nav depresijas. Lielākā daļa cilvēku sāk smēķēt, vēl pirms ir parādījušās pirmās depresijas pazīmes, tāpēc pagaidām vēl nav noskaidrots, vai tieši smēķēšana izraisa depresiju vai arī depresija mudina cilvēkus sākt smēķēt. Cilvēkiem ar depresiju var būt īpaši grūti atmest smēķēšanu, jo viņiem ir smagāki abstinences simptomi.
Bieži vien cilvēkiem ar depresiju ir zems dopamīna līmenis un viņi mēdz izmantot cigaretes, lai īslaicīgi palielinātu dopamīna piegādi. Tomēr cigarešu smēķēšana mudina smadzenes izslēgt dopamīna ražošanas mehānismu, tāpēc ilgtermiņā dopamīna piegāde samazinās, kas savukārt liek cilvēkiem smēķēt vairāk.
Var veicināt šizofrēnijas riskus
Smēķēšana var palielināt šizofrēnijas attīstības risku. Cilvēkiem ar šizofrēniju ir trīs reizes lielāks smēķēšanas risks, un viņiem ir tendence smēķēt vairāk. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka cilvēki ar šizofrēniju smēķējot mēģina samazināt dažādu zāļu blakusparādības.
Efektīvāk par antidepresantiem
Pētījumi liecina, ka smēķēšanas atmešanas labvēlīgā ietekme uz trauksmes un depresijas simptomiem ir pielīdzināma antidepresantu lietošanas ietekmei.2 Cilvēki ar garīgās veselības problēmām pēc smēķēšanas atmešanas, visticamāk, jutīsies daudz mierīgāki un pozitīvāki, un viņiem būs labāka dzīves kvalitāte.
2. https://www.nhs.uk/live-well/quit-smoking/stopping-smoking-mental-health-benefits/