Jaunajā mācību gadā sākas pāreja uz izglītību valsts valodā un skolotājiem tiek solīts turpināt palielināt darba samaksu vēl trīs gadus, bet aizvien saglabājas problēma – pedagogu trūkums, jo vairāk nekā trīs procenti no kopējā amata vietu skaita ir vakantas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar pašvaldībām gan saskata vairākas iespējas, kā to risināt, bet dzīve rādīs, vai būs iespējams īstenot to, kas uzlikts uz papīra.

Vienota skola – latviska skola

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norādījusi: «No 1. septembra sākas jauns un noslēdzošais trīs gadu ceļš, veidojot latvisku – vienotu skolu, kas ļaus mums pārtraukt nepamatoti ieilgušo skolu segregāciju.» Intervijā Latvijas Radio ministre atzina, ka lielākās problēmas ar mācībām latviešu valodā ir skolās Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā.

A. Čakša sacīja, ka apzinās – joprojām pastāv aizspriedumi par latviešu bērnu mācībām bijušajās mazākumtautību skolās, bet «tur gaidāms nopietnāks darbs pašvaldībām».

No malas skatoties, jāpiebilst, ka vecāku bažas par izglītības kvalitāti kādreizējās krievu skolās varētu kliedēt, ja tur sāktu strādāt latviešu skolotāji vai pedagogi ar izcilām latviešu valodas zināšanām un – jo vairāk, jo labāk. Arī izglītības ministre nenoliedz, ka potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp audzēkņiem un arī skolotājiem, kuriem, izrādās, līdz šim neesot pietiekami palīdzēts apgūt latviešu valodu. Vai arī – paši skolotāji nav gribējuši mācīties runāt latviski augstākajā valsts valodas prasmes līmenī. Tagad, izskatās, tiek steigts sasmelt gandrīz izlietu ūdeni.

Kopš pagājušā gada nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ no darba atbrīvoti 64 pedagogi. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča informēja, ka neatbilstošas valodas zināšanas konstatētas kopumā 116 pedagogiem. No tiem 27 pedagogi ir uz trim mēnešiem atstādināti, bet 15 pedagogu atrodas pārejošā darba nespējā. Starp citu, iespējams, ka valsts valodas zināšanas būs nepieciešamas arī bērnudārza auklītēm. Pašlaik viņu latviešu valodas prasme netiek pārbaudīta.

Kā palīdzēs runāt tikai latviski

No 1. septembra pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā uzsāk pirmsskolās, 1., 4. un 7. klasēs. Pāreja uz izglītību visā izglītības sistēmā tikai latviešu valodā noslēgsies pakāpeniski trīs gadu laikā, 2025.–2026. mācību gadā, un tas nozīmē, ka secīga pāreja uz mācībām tikai valsts valodā notiek arī pirmsskolās un pamatskolās.

Sekmīgai latviešu valodas ieviešanai krievu skolēniem un pedagogiem nodrošināts dažāds atbalsts. Skolēniem tie ir bijuši un būs mācību materiāli, vasaras nometnes pirms mācību gada, kā arī nometne rudens brīvlaikā, lai palīdzētu nostiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas.

IZM ir nodrošinājusi finansējumu, lai skolas, kurās nepieciešams, var nodrošināt pedagogu palīgus mācību stundās (tiesa, tiek meklēti tie, kuri vēlētos strādāt par skolotāja palīgu), kā arī skolotājus pagarinātajām dienas grupām, lai audzēkņiem palīdzētu stiprināt latviešu valodas lietošanas paradumu un paplašināt viņu vārdu krājumu. Skolām un pedagogiem pieejami latviešu valodas un metodiskie kursi, mentoru atbalsts, nometnes, mācību un metodiskie materiāli.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, kopumā pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm, tajā skaitā privātajām izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Attiecīgi pirmsskolās ir vairāk nekā 13 000 bērnu (13,6% no pirmsskolā esošā bērnu skaita). Šajos bērnudārzos strādā vairāk nekā 1300 pedagogu. Savukārt pamatskolās valsts valodā nemācās 129 skolās jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Tādu skolēnu skaits ir vairāk nekā 43 000 jeb 19,5% no kopējā skaita, bet skolotāju – nepilni 4000.

Cik maksās pedagogiem?

IZM iepazīstināja ar iecerēto pedagogu zemākās darba samaksas likmes kāpumu no 2023. līdz 2025. gadam (par slodzi 36 stundas nedēļā). Vispārējā izglītībā paredzēts no 1080 eiro mēnesī šobrīd to paaugstināt līdz 1490 eiro mēnesī 2025. gadā. Profesionālajā izglītībā (par slodzi 30 stundu nedēļā) – no 900 eiro mēnesī šobrīd līdz 1242 eiro mēnesī 2025. gadā.

IZM sagatavojusi grozījumus ar lūgumu piešķirt papildus 61 191 eiro pedagogiem, kuri no 1. septembra īstenos speciālās pirmsskolas un pamatizglītības programmas latviešu valodā krievu skolu un bērnudārzu audzēkņiem. Šie grozījumi ir atkārtoti nodoti ministrijām saskaņošanai. Ministrijā skaidro, ka papildu finansējums nepieciešams, lai īstenotu iecerēto pedagoga zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu.

Lai mazinātu skolotāju trūkumu, IZM cer uz pašvaldībām, kuras varētu piešķirt transporta kompensācijas, dienesta dzīvokļus un īpašāku atbalstu jaunajām pedagogu ģimenēm. Skolotāju skaitu skolās cer palielināt arī ar stipendijām studijām 300 eiro apmērā, budžeta vietām pedagoģijas studijām un studiju vai studējošā kredīta dzēšanu.

Jaunas skolas un mācību kvalitāte

Jaunajā mācību gadā skolēnus un skolotājus gaida ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pilnībā no jauna uzbūvētā Ogres Valsts ģimnāzija, kā arī pilnībā pārbūvētās Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Kuldīgas Centra vidusskola, Valmieras Valsts ģimnāzija un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola.

Protams, vecākus un skolu audzēkņus interesē mācību kvalitāte, un ātru secinājumu ļauj izdarīt iepazīšanās ar mācību iestāžu reitingiem. Vienu no tādiem ir apkopojis Ata Kronvalda fonds – Latvijas skolu reitingu darbā ar talantīgiem skolēniem 2022.–2023. mācību gadā. Reitingā ņemti vērā skolēnu sasniegumi valsts olimpiādēs, atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Starp 19 valsts ģimnāzijām Ogres Valsts ģimnāzija ieņem 17. vietu. Atbildot uz «Ogres Vēstu Visiem» jautājumu par Ogres novada izglītības iestāžu pozīciju šajā reitingā, Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs saka: «Minētais reitings ir viens no svarīgiem izglītības kvalitātes rādītājiem. Sagaidāms, ka jau 2024. un turpmākajos gados Ogres Valsts ģimnāzijas sniegums šajā rādītājā uzlabosies, jo Ogres Valsts ģimnāzija atklās arvien vairāk skolēnu talantu. Ogres novada Izglītības pārvalde definējusi piecus vispārējās vidējās izglītības kvalitātes rādītājus, un iesaiste un sniegums mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos un zinātniski pētnieciskajos darbos ir viens no tiem.»

Jaunais mācību gads Latvijā skaitļos

563 pašvaldību izglītības iestādes;

72 privātās izglītības iestādes (prognoze);

1. klasēs mācīsies aptuveni 21 584 skolēni;

1.–12. klasēs mācīsies aptuveni 220 051 skolēns;

25 986 pedagogi (pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs);

sports skolā – 3 sporta stundas nedēļā, iesaistīti 221 297 audzēkņi,

2023. gadā paredzēts nodrošināt ar datoriem 26 600 sociāli neaizsargāto skolēnu.