Cik (iz)maksā sniegs?

[ A+ ] /[ A- ]

E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas jumtu atbrīvošana no sniega segas pašvaldībai izmaksājusi vairāk kā 2 500 latu.

Daudzās bezsniega ziemas, kādas pēdējo gadu laikā bijušas Latvijā, zināmā mērā atradinājušas mūs no rūpēm par sniega tīrīšanu, sevišķi no jumtiem. Nu jau otro gadu pēc kārtas sniega sasnidzis tik daudz, ka nopietni bija jāuztraucas arī par ēku drošību.

«OVV» pētīja, kā ar šo problēmu tika galā mūsu novadu pašvaldības, cik daudz līdzekļu tērēts jumtu tīrīšanai.

Ikšķiles novadā

Vislētāk cauri tikuši ikšķilieši. Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektors Guntars Kurmis pastāstīja, ka par sniega tīrīšanu slēgti tikai divi līgumi ar kādu privātpersonu (vietējo iedzīvotāju) – katrs par 300 latiem. Jumtu attīrīšanā no sniega aktīvi iesaistīta pašvaldības aģentūra «Līvi», maksāts tai gan vismaz pagaidām neesot, jo, pirmkārt, nauda tādiem darbiem bijusi paredzēta jau uzņēmuma budžetā, bet, otrkārt, ja izdevumi būs izrādījušies lielāki, tikšot ziņots pašvaldības domei, kura lems par to kompensēšanu. Iestāžu darbinieku masveida iesaistīšana sniega tīrīšanā no jumtiem neesot notikusi, jo tas tomēr ir darbs, kuram vajag īpašu sagatavotību un zināmas iemaņas. Tomēr atsevišķās iestādēs, kur, piemēram, saimniecības daļas vadītāji šīm prasībām atbilda, ar sniega problēmu tikuši galā arī pašu spēkiem. Liels atspaids bijis pašvaldībai piederošais pacēlājs, ar kuru iespējams piekļūt arī visstāvākajiem jumtiem.

Ķeguma novadā

Ķegumieši sniega tīrīšanai no jumtiem iztērējuši 1 586 latus (kopā ar PVN). Ķeguma novada pašvaldības izpilddirektors Raivis Ūzuls «OVV» atklāja, ka centralizēti ticis tīrīts tikai vienas ēkas – Ķeguma Komercnovirziena vidusskolas jumts. Skolas jumta kopējā platība ir gandrīz 4 000 m2, tāpēc Olaines novadā reģistrētās firmas «AVS-Trend» pakalpojumi vērtējami kā ļoti lēti. Vietā būtu informēt, ka jau par tādu jumtu, kuriem nav slīpuma vai arī tas ir pavisam neliels, tīrīšanu uzņēmumi vēlas saņemt Ls 0,3 – 0,5 par vienu m2, bet par stāvākiem un sarežģītākiem prasa pat vairāk. Visu citu pašvaldībai piederošo ēku jumti tikuši notīrīti pašu spēkiem, pārsvarā gadījumu to konstrukcija esot tāda, ka sniegs pats nokrītot lejā. Jautāts, vai jumtu tīrīšanai nebija iespējams izmantot pašvaldībai piederošo uzņēmumu SIA «Ķeguma Stars», jo tad par darbu samaksātā nauda paliktu tepat, nevis aizceļotu, piemēram, uz Olaini, izpilddirektors atzina, ka tas nebūtu slikti. Tomēr bijuši divi apstākļi – gan tas, ka «Ķeguma Stars» nodarbojies ar savu apsaimniekojamo māju jumtu tīrīšanu, gan arī tas, ka sezonas strādniekus šādiem darbiem pieņemt esot diezgan riskanti – ir liela atbildība, ja ar viņiem kas notiktu.

Ogres novadā

Mūs lielākajā – Ogres novadā – sniega tīrīšana no pašvaldības ēku jumtiem notikusi pilnīgi decentralizēti. Kā «OVV» paskaidroja Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis, katras iestādes vadītājs pats bija atbildīgs par savu ēku un iespējamām sekām, bet rīkoties varēja tika savu budžeta līdzekļu ietvaros. «OVV» sazinājās ar Ogres novada Sporta centra direktoru Māri Kuriloviču, kurš pastāstīja, ka stadiona halles un arī Skolas ielas sporta zāles (bijušā «Celtnieka») jumtus tīrījuši tikai pašu spēkiem, neiztērējot nevienu santīmu pašvaldības naudas. Darba apjoms bijis ievērojams, jo stadiona halles jumts vien ir ap 2 400 m2 liels. Jumtus tīrījuši četri cilvēki, starp viņiem arī pats direktors, savos brīvajos brīžos. Nauda tikusi taupīta tādēļ, ka visādiem remontdarbiem un tamlīdzīgiem pasākumiem sporta centram gadā paredzēti tikai 3 000 latu, kas lieti noderēšot arī kam citam.

Ogres 1. vidusskolas jumtus tīrījuši gan paši darbinieki, gan arī izmantoti uzņēmumu pakalpojumi. Direktores vietniece apvienotajos saimnieciskajos jautājumos Lilita Stara sarunā ar «OVV» atklāja, ka skolas sporta halles jumts ir slīps (30o), turklāt – tur nav kur īsti piesiet drošības virves, tāpēc nācies slēgt līgumu ar firmu, kurai bija speciālisti – alpīnisti. 1 362 m2 lielā jumta atbrīvošana no sniega skolai izmaksājusi 1 000 latu. Problemātisks esot arī skolas 2. korpuss, kura jumts ir ne vien stāvs (45o), bet arī ar šīfera segumu, kas laika gaitā kļuvis pavisam neizturīgs. Uz tāda, baidoties izkrist cauri, atteikušies kāpt pat alpīnisti, tāpēc palīdzība tikusi meklēta pie pašvaldības aģentūras «Mālkalne». Šī uzņēmuma darbinieki, izmantojot pacēlāju un ar gāzes liesmu kausējot ledu, jumtu notīrījuši, par ko «Mālkalnei» pārskaitīti 743 lati.

Lielvārdes novadā

Toties pilnīga sniega tīrīšanas no jumtiem darbu centralizācija bijusi Lielvārdes novada pašvaldībā. Izpilddirektors Gvido Vītoliņš «OVV» pastāstīja, ka ar jumtu tīrīšanu no pašvaldībai piederošajām ēkām nodarbojušies trīs uzņēmumi, kuriem kopumā samaksāti 9 083,45 lati. Īpaši tos neesot bijis jāmeklē, jo šīs firmas jau iepriekš pieteikušās pašvaldībā, piedāvājot savus pakalpojumus zālāju appļaušanā un sniega tīrīšanā. Lielvārdes novadā un pagastā sniegs tīrīts no desmit pašvaldībai piederošajām ēkām. Visdārgāk izmaksājusi sniega notīrīšana no E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas divslīpņu jumta – 3 674 m2 notīrīti par 2 571,80 latiem. Lielvārdes novada Sporta centra pilnīgi plakano jumtu 2400 m2 platībā firma notīrījusi par 960 latiem.

Izpilddirektors Vītoliņš atzina, ka, protams, būtu labāk, ja šādos darbos varētu iesaistīties SIA «Lielvārdes Remte», kam tāda iespēja papildus nopelnīt līdzekļus būtu tieši laikā. Tomēr vismaz šoziem uzņēmums, kura kapitāldaļu turētāja ir Lielvārdes novada pašvaldība, tam nebija gatavs. G.Vītoliņš izteica cerību, ka jaunā «Lielvārdes Remtes» valdes priekšsēdētāja vadībā kaut kas varētu mainīties uz labo pusi. Jautāts, kur reģistrēti tie trīs uzņēmumi, kas sniegu tīrīja šoziem, izpilddirektors izteica pieņēmumu, ka visi ir vietējie, tomēr izrādījās, ka tā vis nav. Izmantojot interneta vietni www.google.lv, var noskaidrot, ka SIA «Gurste» adrese tiešām ir Lievārdē, šis uzņēmums nodarbojoties ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību. I/k «DIGI-G» juridiskā adrese reģistrēta Ogrē, darbības jomas – lauksaimniecība un mežsaimniecība. Toties A.Ziemeļa Rīgas pilsētas individuālais uzņēmums tirdzniecības firma «ZTF», kā jau uz to vedina domāt nosaukums, reģistrēts Rīgā, uzņēmuma darbības jomas – mazumtirdzniecība, restorāni, bāri, gatavo ēdienu piegāde…

Vērtējiet paši!

To, kura pašvaldība darbojusies saimnieciskāk, bet kura nevajadzīgi tērējusies, atstāsim lasītāju izvērtēšanai. Tiesa, to, ka sniega tīrīšana no jumtiem firmām ir gana ienesīgs darbiņš, noliegt būtu grūti. Piemēram, «OVV» rīcībā ir neoficiāla informācija par to, ka viens no uzņēmumiem, kas tīrīja Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestādes «Pūt Vējiņi» jumtu, meklējis šim darbam izpildītājus tepat uz vietas. Solīts maksāt 20 latus dienā, taču par kādu darba attiecību noformēšanu vai apmācību runas gan neesot bijis. Zināms arī, ka tieši šī bērnudārza jumtu tīrījuši kādi trīs strādnieki, kuri darbojušies ne ilgāk par trim dienām. Firmai par šo objektu samaksāti 952,80 lati. Rēķiniet paši…

Ritvara Raita foto