Dainis Pandars: «Ir jāsāk ar atgriešanos pie Dieva»

[ A+ ] /[ A- ]

Foto no Pandaru ģimenes arhīva «Ir jāveltī savs laiks Dievam un savs laiks cilvēkiem,» saka Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars.

Dainis Pandars: «Ir jāsāk ar atgriešanos pie Dieva»

Dzintra Dzene

Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars un viņa ģimene – sieva Liene un bērni – no ceļojuma uz Zviedriju paguva atgriezties mājās pēdējā dienā, pirms tika slēgta satiksme pāri valsts robežai, un ir godprātīgi aizvadījuši divas nedēļas pašizolācijā.

«OVV» aicināja uz sarunu D.Pandaru par to, kāds bijis šis laiks, kādas pārdomas raisījis un kādā noskaņā šogad sagaidīsim Lieldienas, kad svētku dievkalpojumi visu konfesiju kristiešiem valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ būs jāvēro attālināti – ar TV vai interneta vietņu starpniecību.

Foto no Pandaru ģimenes arhīva Dainis un Liene Pandari laikā, kad par ārkārtas situāciju vēl neliecināja nekas…

«Draugi mūsu ģimeni uzaicināja ciemos uz Zviedriju, uzdāvināja avio biļetes. Bijām jau lidostā izlidošanas zonā, kad uzzinājām par valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un to, ka visiem, kas atgriezīsies no ārzemēm, divas nedēļas būs jāpavada pašizolācijā. Nolēmām tomēr lidot.

(..)

Intervijas apaksvirsrakstu tēmas: «Karantīnas noslēgumā – satraukuma pilns brīdis»; «Krīze liek padomāt par dzīves pamatu»; «Laiks sakārtot sevi»; «Jālūdz Dievam piedošana»; «Svarīgi nenokaut radošumu»; «Svarīgi uzklausīt».

Un vēl – mazliet no sarunas ar Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītāju Daini Pandaru:

«Varbūt ir tādi, kas dzinušies pēc karjeras un nu ierauga, ka tas nav pats svarīgākais, ka svarīgākais ir ģimene, jo šobrīd būt kopā un pieskarties cits citam var tikai tie, kas ir vienā ģimenē. Tas liek secināt, ka ģimene ir vērtība, tai jābūt vērtībai, jo šādos krīzes brīžos nav labi būt vienam, it īpaši, ja esi seniora gados.»

(..)

«Zviedrija šobrīd uzskata, ka vīruss ir jāizslimo un vispār neuzliek nekādus ierobežojumus. Vai tas ir labākais veids, rādīs laiks. Te atkal jādomā par to, kas mūsu valstī ir vērtība, vai vecie cilvēki ir vērtība. Ja mēs neatbalstām skolotājus, kas mūsu bērnus audzina, neatbalstām ārstus, ja neveicam sociālās darbības, ja visi tikai gribam būt «biznesmeņi», tad, kad sākas krīze, mūsu vecie ģimenes locekļi mirst no nepilnvērtīgas veselības aprūpes, bet bērni mums jāmāca pašiem. Ja mēs kā valsts arī tagad neturēsim ģimeni par vērtību, kas ir pamatu pamats Latvijas lielajai «miesai», tad: cik krīzes mums vēl vajag, lai to ieraudzītu? Hārvardā 50 gadu garumā veiktais pētījums liecina – finanses un ekonomiskā labklājība nav nosacījums laimei. Laimīgākie bija tie, kuriem dzīves noslēgumā bija nozīmīgas, tuvas attiecības, nevis pilns konts bankā.

Pētījumi pierāda, ka ģimenei jābūt vērtībai numur divi aiz Dieva.»

Pilnu tekstu lasiet 8.aprīļa «OVV».

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!