Der zināt: padomi braukšanai ziemā

[ A+ ] /[ A- ]

Sēžoties pie auto stūres, ikkatram autovadītājam ir jāsaprot, ka neatkarīgi no tā, cik rūpīgi ceļš ir notīrīts un nokaisīts, vai netīrīts nemaz, brauciena drošība, pirmkārt, ir atkarīga no paša braucēja – kādu braukšanas ātrumu viņš izvēlēsies, kādā tehniskā stāvoklī būs auto.

Braukšana ziemā vienmēr ir sarežģītāka nekā vasarā, jo samazinās riepu saķere ar ceļa virsmu un pati braukšana vairāk norit diennakts tumšajā laikā. Šajā gadalaikā būtiski jāmaina braukšanas stils un ātrums.

Ir svarīga riepu saķere ar ceļu

Svarīgs faktors, kam noteikti jāpievērš uzmanība, ir riepu saķere ar ceļa virsmu. Automobiļa kustība šī iemesla dēļ ne vienmēr atbilst braucēja gribai. Taču vairumā gadījumu tā ir autovadītāja vaina, jo tieši viņš ar savām darbībām izraisa slīdēšanu. Kā tad vajadzētu rīkoties? Riepas un amortizatori ir tie, kas galvenokārt nodrošina saķeri ar ceļa virsmu. Ja vasarā kāds arī atļaujas braukt ar padilušām riepām, tad ziemā tas vairs nav pieļaujams. Tieši automobiļa tehniskais stāvoklis ir tas, par ko nepieciešams savlaikus parūpēties, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem. Ja būtu iespējams aplūkot riepu no apakšas, varētu redzēt, ka tās saķeres laukums ar ceļa virsmu ir vien plaukstas lielumā. Tāpēc sevišķi svarīgi ir izvēlēties augstas kvalitātes ziemas riepas. Ja protektora dziļums ir mazāks par 4 mm, šāda riepa vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo saķeri. Jāuzmana arī gaisa spiediens riepās.

Braucot vissvarīgākais ir izvēlēties drošu ātrumu – atbilstošu savai pieredzei, automobiļa tehniskajām iespējām, ceļa segumam un laika apstākļiem. Jāņem vērā, ka ziemā bremzēšanas ceļš ir ievērojami garāks. Nedrīkst bremzēšanu atlikt līdz pēdējam brīdim, un ātrums ir jāsamazina savlaikus.

Ja auto sāk slīdēt

Vienmēr jāatceras: lai samazinātu slīdēšanas iespējamību, automobiļa vadīšanai jābūt pēc iespējas mierīgai un plūstošai. Ja tomēr slīdēšana ir sākusies, jārīkojas strauji un precīzi. Darbības ar stūri ir līdzīgas visu piedziņas tipu automobiļiem, atšķiras tikai auto ar gāzi.

Ja sāk slīdēt aizmugure, stūre jāgriež uz to pusi, uz kuru ir sākusi slīdēt automobiļa aizmugure. Tādējādi mēs mēģinām noturēt priekšējos riteņus virzienā, kurā braucām vai gribam nokļūt. Ir jābūt gataviem, ka automobiļa aizmugure var sākt strauji slīdēt pretējā virzienā, un tad darbībai ar stūri ir jābūt pietiekami straujai, lai priekšējos riteņus spētu noturēt braukšanas virzienā. Priekšējās piedziņas automobilim nebūtu ieteicams atlaist gāzi, pretējā gadījumā samazinās aizmugures tilta noslogojums un riepu saķere ar ceļa virsmu, kas var izraisīt automobiļa sagriešanos. Aizmugurējās piedziņas gadījumā savukārt pārāk aktīva darbība ar gāzi var izraisīt aizmugurējo riteņu izbuksēšanu, kas arī var novest pie sagriešanās.

Uz slidena ceļa svarīga ir pieredze

Ja līkumā sāk slīdēt priekšpuse, tad izplatīta darbība, ko veic autovadītājs, ir mēģinājums sagriezt stūri vēl vairāk līkuma virzienā, kas stāvokli tikai pasliktina. Šādos gadījumos pareizi ir nedaudz atlaist gāzi, tādējādi noslogojot priekšējos riteņus un iegūstot labāku saķeri. Nākamais, kas gan ir psiholoģiski grūti izpildāms, – saķeres atjaunošanai stūre nedaudz jāpagriež atpakaļ un jāmēģina sajust, kad ir atjaunojusies saķere.

Ir arī citi veidi, kā cīnīties ar priekšējā tilta izslīdēšanu, piemēram, ar kreiso kāju bremzēt un vienlaikus ar labo darboties ar gāzes pedāli vai braukšanas virziena saglabāšanai izmantot rokas bremzi. Taču šie paņēmieni prasa ilgstošu treniņu, kā arī ļoti precīzas darbības un nepareizi izmantoti ir ļoti bīstami.

Automobiļa slīdēšanu parasti izraisa pats autovadītājs ar savu rīcību – izvēlēdamies neatbilstošu ātrumu, vai veicot nepareizas un pārāk asas kustības.

Kā rīkoties, braucot pa vēl netīrītu ceļu?

Ja ceļš ir piesnidzis, nav ieteicams braukt pārāk tuvu ceļa malai, jo šādos apstākļos ir grūti noteikt, kur beidzas ceļš un kur sākas grāvis vai nogāze. Pēc iespējas jāizvairās no riteņu buksēšanas. Ja jūtams, ka automobilis palēnina gaitu un tūlīt apstāsies, nedrīkst palielināt gāzi, jo tad riteņi sāks buksēt. Buksējot zem riteņiem var izveidoties bedre, un automobilis var uzsēsties uz sanestā sniega kupenas. Šādos gadījumos labāk pabraukt nedaudz atpakaļ pa jau iebrauktajām sliedēm, lai tad ar nelielu ieskrējienu turpinātu ceļu uz priekšu.

Ja automobilis ir iestidzis un riteņi buksē, jāmēģina ar sajūga un gāzes darbības palīdzību automobili iešūpot virzienā uz priekšu un atpakaļ. Tikai tā var tikt ārā no bedres, kas izveidojusies, riteņiem buksējot.

Ja automobilis ir iestidzis un šķietami nav izkustināms, tad atbrīvoties no sniega gūsta jau ir sarežģītāk. Jāņem talkā lāpsta, ar kuras palīdzību atrokams sniegs un izbrīvējams ceļš riteņiem. Lieti var noderēt arī smiltis vai zari, kas pabāžami zem riteņiem un atvieglo izkļūšanu no situācijas. Ja šie centieni tomēr ir velti, jāmeklē palīdzība no malas. Izvilkt no kupenām varēs vien traktors vai cits auto. Jāatceras, ka virve vai trose, ko izmanto šādos gadījumos, var pārtrūkt, un tad tās trajektorija ir neaprēķināma. Tāpēc, ja jūs nesēžat automobilī, kuru velk ārā, ir jāatkāpjas pietiekami drošā attālumā.

Ja paredzams, ka ceļā var sagaidīt šādas vai līdzīgas problēmas, ir pienācīgi jāsagatavojas. Mobilajam tālrunim jābūt uzlādētam, bet benzīna bākai pilnai. Līdzi jāņem lāpsta, ja iespējams – smiltis, izturīga virve vai trose, sērkociņi vai šķiltavas, varbūt pat termoss ar tēju un šokolādes tāfelīte, un, protams, silti jāapģērbjas, jo nekad nevar zināt, pēc cik ilga laika ieradīsies izsauktā palīdzība.

Jāseko līdzi temperatūras izmaiņām

Arvien jāuzmanās no sniegā dziļi iebrauktām risēm vai saputināta sniega. No risēm ir grūti tikt ārā, savukārt saputināts sniegs starp joslām vai ceļmalā var izraisīt automobiļa sagriešanos.

Ja priekšējā panelī ir iespējams uzstādīt ārējā gaisa temperatūras rādītāju, tas noteikti jādara un ziemā pastāvīgi tai jāseko, jo, veicot pat nenozīmīgus attālumus, ārējā gaisa temperatūra var ievērojami mainīties. Tāpēc ziemā šī informācija ir pat svarīgāka par degvielas patēriņu.

Taču kopumā drošas braukšanas pamatprincipi arī ziemā ir tie paši. Tas nozīmē savlaikus saskatīt bīstamu situāciju, paredzēt tās attīstību, pieņemt pareizo lēmumu un tādējādi novērst avārijas situāciju, pirms tā radusies.