Disleksiju nedrīkst nenovērtēt

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres 1.vidusskolas psiholoģe Jolanta Lamstere, kas šajā mācību iestādē strādā jau 10 gadus, uzsver – disleksijas problēma nav pārspīlēta, tā prasa iespējami ātrāku risinājumu.

Ogres 1.vidusskolas pedagogi jau kopš aizvadītā gada oktobra iesaistījušies starptautiskā projektā, lai izpētītu pedagogu un vecāku informētību par disleksijas problemātiku un meklētu kopīgu risinājumu.

Disleksija – neirobioloģiskas izcelsmes sindroms, kad tā īpašniekam lasīšanas un/vai rakstīšanas spējas ir zemākā līmenī nekā varētu būt, ievērojot viņa intelektu. Bērniem disleksija rada grūtības iemācīties lasīt un saprast uzrakstīto. Šo sindromu nedrīkst nenovērtēt, citādi tā mantojums var palikt visu mūžu. Pirmsskolas un sākumskolas posmā par iespējamo disleksiju liecina noteiktas pazīmes: audzēkņiem ir grūtības iemācīties runāt, lasīt un rakstīt; saprast uzrakstīto; izrunāt garākus vārdus; apgūt alfabētu, nedēļas dienas, krāsas, formas, skaitļus utt.

Ne tikai ģēniju un miljardieru kaite

Disleksija nav intelekta jautājums. Nereti no tās cietuši un cieš ļoti apdāvināti cilvēki. Dažkārt šo sindromu dēvē par ģēniju un miljardieru slimību. Saraksts patiešām iespaidīgs: izcilie fiziķi Maikls Faradejs, Alberts Einšteins, Tomass Edisons; valstsvīrs un rakstnieks Vinstons Čērčils; uzņēmēji – miljardieri Ričards Brensons un Bils Geitss; aktieri Bārbra Streizande un Toms Krūzs, kā arī daudzi citi. Tas tomēr nenozīmē, ka par disleksiju nav vērts aizdomāties. Īpaši svarīgi noteikt tās esamību līdz piecu – septiņu gadu vecumam. Būtībā disleksija nav nekas jauns – labi pazīstama vismaz pusgadsimtu. Mediķi, logopēdi un psihologi to viegli konstatē, taču svarīgi, lai problēmu vienoti risinātu gan veselības aprūpes, gan izglītības sistēmas ietvaros. Līdz šim skolās disleksijai nav tikusi pievērsta vajadzīgā uzmanība, kaut gan tā savā varā tur aptuveni 18-20 procentus no mums. Pedagogiem un vecākiem iespējami ātrāk jāizskata jautājums, kas prasa lielu pacietību, uzņēmību un specifiskas zināšanas. Ļoti pozitīva iedarbība ir, piemēram, īpašam vingrošanas kompleksam, nodarbībām mūzikas un mākslas jomā. Ja nekas netiek darīts, sekas var būt bēdīgas. Skolēniem sagādā lielas grūtības ikdienas mācību process, viņi kļūst nervozi, depresīvi, jūtas netaisnīgi novērtēti. Nemitīgā piespiešana rada zemu pašvērtējumu, protestu, attiecību problēmas ar pedagogiem, vecākiem un klasesbiedriem.

Starpvalstu projekta aktivitātes

Par Ogres 1.vidusskolas pedagogu aktivitātēm informē Ogres 1.vidusskolas psiholoģe Jolanta Lamstere: «Starptautiskais projekts ilgs divus gadus. Bez Latvijas pārstāvjiem tajā darbojas arī Lietuvas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un Turcijas kolēģi. Viņu vidū ir gan pedagogi, gan vecāki. Ogres 1.vidusskolas grupā strādā direktore Ineta Tamane, logopēde Halīna Salceviča, angļu valodas skolotāja Inguna Rimicāne, sākumskolas pedagoģes Dace Čuhnova un Inese Rozīte un es. Būtiski ir ne tikai informēt par disleksiju skolotājus un vecākus – jāizpēta likumdošana, jāpārņem pozitīvā pieredze un jāapkopo informācija. Projekta ietvaros notikušas trīs darba grupu sanāksmes. Pirmajā tikšanās reizē Romeo un Džuljetas pilsētā Veronā (piedalījās I. Tamane) bija savstarpēja iepazīšanās, mērķu un uzdevumu nostādne. Otrajā – Turcijas galvaspilsētā Ankarā tika risināti likumdošanas jautājumi, apspriesti mājās sagatavotie atsevišķu disleksijas gadījumu apraksti un veikts starpvalstu salīdzinājums. Trešā notika pavisam nesen – 15., 16. un 17.aprīlī Ogres 1.vidusskolā. Ceturtdiena vēl nebija oficiālā darba diena; agrāk atbraukušie viesi no Turcijas un Portugāles vēlējās iepazīt vidusskolu, piedalīties mācību stundās, parunāt ar pedagogiem, logopēdu un psihologu. Piektdien tika apspriesta izstrādātās aptaujas anketa, cik lielā mērā tā atspoguļo disleksijas problēmu, iepazīstina ar to skolotājus un vecākus. Veicām labojumus un vienojāmies par tulkošanu, kā arī informācijas elektronisko apmaiņu. Nākamā darba grupas sanākšanas reize plānota šā gada novembrī Spānijas pilsētā Kvenkā.»

Ulda Prancāna foto