Domāju tā: Par katru cenu, neredzot krāsas?

[ A+ ] /[ A- ]

Domāju tā: Par katru cenu, neredzot krāsas?

Andris Upenieks

Atmiņa par īsu vai tīšām izvairās no tā, ko paši lēmuši un kas joprojām spēkā? Joprojām spēkā 4.februārī MK apstiprinātais plāns Covid – 19 drošības pasākumu mazināšanai pēc tā saucamā luksofora principa. Kur definēts, ka pašlaik mīkstināt ierobežojumus nav iespējams.

Pirmā iespēja būtu vien tad, ja 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs (saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotājiem) būtu mazāks par 200. Svētdien šis rādītājs bija 378,9, tātad luksoforā pārliecinoši deg bīstamā tumši sarkanā gaisma, kas signalizē, ka joprojām pastāv ļoti augsts risks un ierobežojumu mīkstināšanai nav pamata.

Bet dažu ministru centieni liecina par pretējo, par daltonisma kaiti, kas traucē atšķirt pašu pieņemtā luksofora krāsas. Piemēram, izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai, šķiet, pēdējā laikā nav svarīgāka uzdevuma par zaļās gaismas izsišanu skolēnu dziesmu svētkiem.

(..)

Arī mums visiem, daltoniķus ieskaitot, ar luksofora biedinošajām krāsām būs vēl jārēķinās. To, cik ātri tiksim uz brīvākām kājām, noteiks vakcinācija, slimības gaita šeit, pasaulē un mūsu apzinīgums. Visi runā par nogurumu, bet nerunā par to, ka pierodam, pierodam arī pie sarkanās gaismas un bez raizēm šmaucam bīstamai «ielai» pāri.

 

Visu rakstu lasiet 20.aprīļa „OVV”.

 

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!