Domofoni – pašu izvēle, atbildība un problēma

[ A+ ] /[ A- ]

Lai gan domofona sistēma Ogrē, Ausekļa ielas 16. namā, darbojas jau vairāk kā mēnesi, iedzīvotājiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu.

Jau gandrīz 20 Ogres mājās ir uzstādīti domofoni, kam vajadzētu atvieglot iedzīvotāju ikdienas gaitas un dzīvi padarīt drošāku. Vieni par šo ierīci patiesi priecājas, bet citiem, gluži pretēji, tā dzīvi krietni apgrūtina.

Domofons jeb sarunu ierīce pie ārdurvīm paredzēts, lai mājoklī esošie varētu uzzināt, kas pie viņiem vēlas nākt ciemos, savukārt svešie bez atļaujas netiktu pat kāpņu telpā. Šai ierīcei vajadzētu nodrošināt ne tikai iemītnieku drošību un komfortablu dzīvošanu, bet arī kāpņu telpas tīrību.

Vienkāršākajā variantā domofons nodrošina skaņas signālu starp dzīvokli un mājas ārdurvīm, ļaujot saimniekiem uzzināt, ka viņus kāds vēlas apciemot, un nepieciešamības gadījumā atvērt ārdurvis.

Klausules uzstādītas tikai 12 dzīvokļos no 36

Pašlaik realitāte ir tāda, ka, piekrītot domofona uzstādīšanai, liela daļa iedzīvotāju sarunu iekārtas jeb klausules, kas ir šīs ierīces darbības pamats, ierīkot savā dzīvoklī nemaz nevar atļauties un, lai vismaz paši varētu iekļūt mājā, apmierinās vien ar ārdurvju čipu. Ja klausule dzīvoklī nav uzstādīta, tad sazināšanās ar ciemiņiem notiek, zvanot pa mobilo vai parasto tālruni, vai vienkārši – uzkliedzot vai uzsvilpjot zem logiem. «OVV» vērsās Ogres, Ausekļa prospekta 16. nama iedzīvotāja Anna, kuras dzīvi domofons ir krietni sarežģījis, jo minētā kundze kategoriski atsakās no šīs ierīces izmantošanas un nav izņēmusi pat vienīgo bezmaksas čipu, kas pienākas katram dzīvoklim (par nākamajiem čipiem jāmaksā trīs lati). Annas kundze uzskata, ka domofonu ieviešana notikusi sasteigti, neļaujot iedzīvotājiem izvērtēt visus to plusus un mīnusus, kā arī par šīs ierīces uzstādīšanas izmaksām iedzīvotāji uzzinājuši vien tad, kad nama vecākais līgumu jau bija parakstījis. Jāteic, izmaksas mūsdienu ekonomiskajos apstākļos nebūt nav mazas – kopumā aptuveni 30 latu. Iespējams, tieši tāpēc no Annas kundzes kāpņu telpas 36 dzīvokļiem par domofona uzstādīšanu parakstījies vien 21 dzīvokļa saimnieks un sarunu klausules savos dzīvokļos uzstādījuši tikai 12. Tātad pilnvērtīgi domofona sistēmu šajā namā izmanto mazāk kā puse iedzīvotāju, bet pārējie izņēmuši vien čipus, jo nevēlas, līdzīgi kā Annas kundze un viņas dēls, ik dienu dežūrēt pie sava nama durvīm, gaidot, kad pa tām iznāks vai ienāks kāds kaimiņš un līdz ar to durvis atvērs.

Var jau teikt, ka tā ir šīs ģimenes problēma, jo, dzīvojot kopīpašumā, jārēķinās ar vairākuma viedokli. Protams, formāli vairāk kā 51 procents kāpņu telpas iedzīvotāju domofona sistēmas ieviešanu ir atbalstījuši, cits jautājums – cik no viņiem to izmanto pilnā apmērā?

Uzskata, ka domofonu ieviešana bijusi sasteigta

«28.augustā SIA «Baltijas drošība» Ausekļa prospekta 16. nama iedzīvotājus aicināja uz sapulci par domofonu uzstādīšanu, bet jau 3.septembrī tika noslēgts līgums par šīs sistēmas ieviešanu. Tos, kas sapulcē neieradās, apstaigāja mājas vecākais, aicinot parakstīties par domofonu ieviešanu un skaidrojot, ka lielākā daļa iedzīvotāju lēmusi par labu šai sistēmai. Nekas cits neatlika, kā piekrist čipiem, jo kaut kā jau iekšā jātiek. Mēs ar dēlu kategoriski atteicāmies kaut ko parakstīt un arī saņemt vienu bezmaksas čipu, jo nepiekrītam domofona sistēmai. Uzskatu, ka ir absurdi likt maksāt, lai pa koplietošanas durvīm varētu tikt savā privatizētajā dzīvoklī,» sašutusi ir Anna.

Sapulces sasaukšana – firmas iniciatīva

Ausekļa 16. nama vecākais Raimonds Saulītis skaidro, ka uzstādīt šajā namā domofona sistēmu bijusi SIA «Baltijas drošība» iniciatīva, kuri paši nama kāpņu telpā izlīmējuši paziņojumus, aicinot iedzīvotājus uz sapulci. «Es atrados vasarnīcā, man piezvanīja mājas iedzīvotāji, ka notiek sapulce. Atbraucu, noklausījos firmas pārstāvja sniegto informāciju. Es uzreiz pateicu, ka, manuprāt, domofoni ir laba lieta, tagad tīrība un kārtība namā ir daudz lielāka, taču neviens tos nedrīkst uzspiest. Tika pieņemts lēmums, ka pilnvarotā persona ar sapulces protokolu apstaigās dzīvokļus, izskaidros iedzīvotājiem domofona sistēmas būtību un savāks parakstus par tās ieviešanu. Daļa iedzīvotāju bija par, daļa pret, bet, respektējot vairākuma viedokli, parakstījās par šīs sistēmas ieviešanu. Domāju, ka, dzīvojot daudzdzīvokļu namā, cilvēkam tā arī būtu jāuzvedas,» uzskata R.Saulītis.

Lielākā daļa iedzīvotāju piekritusi…

Nama iedzīvotāja Aleksandra stāsta, ka klausuli nav iegādājusies, jo tā ir dārga un ciemiņi sievieti apciemo reti. «Ja kāds pie manis nāk, piezvana pa mobilo telefonu, un eju ielaist. Nezinu, kas notiktu, piemēram, ja es saslimtu un pati nevarētu noiet lejā, droši vien pie manis neviens iekšā netiktu. Domofona ierīkošanai piekritu, jo man paskaidroja, ka tāda ir lielākās iedzīvotāju daļas vēlme. Cik un kas maksās, tobrīd neviens neizskaidroja. Protams, šai sistēmai ir arī savas priekšrocības, jo kāpņu telpā vairs netiek «bomži». Visvairāk uztrauc: kas notiks, ja šī sistēma salūzīs un ziemas salā būs jāstāv aiz nama durvīm? Domofona sistēma ir ieviesta, bet, domāju, daudziem joprojām nav īstas skaidrības, kā tā darbojas,» saka Aleksandra. Arī Valentīnas kundze domofona klausuli nav iegādājusies un šīs sistēmas ieviešanai piekritusi vien tāpēc, ka viņai ticis skaidrots – lielākā daļa iedzīvotāju ir par domofona ieviešanu. Savukārt Inita domofonu izmanto pilnā apmērā – viņas dzīvoklī uzstādīta arī klausule. «Tagadējā čipu sistēma ir daudz labāka par kodu, jo mājā netiek sveši cilvēki,» atzīst Inita.

Ja paši maksā – cita attieksme

Mājas vecākais stāsta, ka daudzi iedzīvotāji lūguši atstāt kodu atslēgu, taču, pēc R.Saulīša domām, no šādas atslēgas nav jēgas, jo iedzīvotāji mēdz uzrakstīt kodu līdzās atslēgai… Jāpiebilst: par individuālā koda uzstādīšanu katram dzīvoklim, ko pieļauj sistēma, šķiet, nemaz netika apsvērts un tika izlemts par labu čipiem. Iedzīvotāji ir arī neizpratnē, kāpēc, ņemot vērā daudzu iedzīvotāju pašreizējo finansiālo situāciju, minētās sistēmas uzstādīšanai nevarēja izmantot mājas uzkrājumus. R.Saulītis skaidro, ka viņš tam bijis kategoriski pret. «Ja kaut kas tiek uzstādīts par kopējo naudu, tas tiek lauzts un bojāts, bet, ja iedzīvotāji paši maksā, tad attieksme ir pavisam cita. Tad, kad bija koka durvis un koda atslēga, to nācās labot teju vai katru nedēļu,» skaidro R.Saulītis.

Mediķi var piezvanīt uz kaimiņu dzīvokli

Lai gan domofona sistēma Ausekļa ielas 16. namā darbojas jau vairāk kā mēnesi, iedzīvotājiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kā namā, ja dzīvoklī nav uzstādīta klausule, var iekļūt operatīvie dienesti, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī, cik likumīgi ir piesūtīt rēķinu 5,81 lata apmērā gadā par domofona izmantošanu cilvēkiem, kas nav izņēmuši pat bezmaksas čipu un nevienu dokumentu nav parakstījuši. SIA «Baltijas drošība» menedžeris Aigars Matišiņecs uzskata, ka šī nezināšana ir pašu iedzīvotāju vainas dēļ, jo viņi neapmeklēja sapulci, kur šie jautājumi tika skaidroti. «Neuzskatu, ka domofonu ieviešana bijusi sasteigta. Pirms tam bija izziņota mājas iedzīvotāju sapulce. Kas attiecas uz izmaksām, ir noteikta iedzīvotāju kategorija (1. un 2.grupas invalīdi, daudzbērnu ģimenes), kam pienākas atlaides. Mēs neesam labdarības organizācija un nevaram visiem visu uzstādīt par brīvu. Par rēķinu, ko saņēmuši iedzīvotāji, kas domofona sistēmai nav piekrituši – tas ir bez apmaksas datuma, tātad – ja cilvēks šo pakalpojumu neizmanto, viņš rēķinu var neapmaksāt, un netiks pielietotas nekādas soda sankcijas. Par operatīvo dienestu, tajā skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības, iekļūšanu namā. Rīgā ir prakse, ka mediķi piezvana uz jebkuru dzīvokli, kur ir uzstādīta klausule, un palūdz atvērt durvis. Šis jautājums tika pārrunāts sapulcē, un, es domāju, neviens nebūs pretī izpalīdzēt kaimiņam, kam palicis slikti, pat, ja tas ir nakts laikā,» uzskata A.Matišiņecs. Par durvju nobloķēšanos firmas pārstāvis skaidro, ka šādā gadījumā sistēmu iespējams pilnībā atslēgt un meistars no Rīgas ieradīsies nepilnas stundas laikā. Ja namu, kuros uzstādīta domofona sistēma, būs vairāk, tiks domāts par meistara nodrošināšanu uz vietas, Ogrē.

Vienīgais risinājums – vērsties tiesā

Ko darīt iedzīvotājiem, ja viņi tikai tagad aptvēruši, uz ko, tā teikt, ir parakstījušies? Pašvaldības aģentūras «Mālkalne» sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Deģe skaidro, ka domofonu uzstādīšana ir tikai un vienīgi katras mājas kompetencē. «Mēs šajā jautājumā neiejaucamies. Mūsu prasība ir, lai mājas durvis būtu kārtībā, un savām vajadzībām pieprasām atslēgu komplektu. Māju vecākie paši organizē sapulci vai aptauju, un par šīs ierīces uzstādīšanu var izlemt tikai paši iedzīvotāji. Domofona uzstādīšanai jābūt vismaz 51 procenta iedzīvotāju piekrišanai,» skaidro G.Deģe. Savukārt Patērētāju tiesību aizstāvības centra (PTAC) darbinieki stāsta, ka šogad par uzņēmumu «Baltijas drošība» saņemtas divas oficiālas sūdzības, kurās daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji klāstījuši par savām problēmām uzņēmuma darbību rezultātā. «Teorētiski saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 4. panta 3. daļu patērētājam nav pienākums pieņemt pakalpojumu un maksāt tā cenu, ja pakalpojums sniegts, patērētājam neizdarot pasūtījumu. Bet tā kā šādās situācijās tiek risināts mājas apsaimniekošanas jautājums, kas izlemjams daudzdzīvokļu īpašnieku kopsapulcē un lēmumi pieņemami ar balsu vairākumu, tad saistošs ir speciālais regulējums, ko paredz likums «Par dzīvokļa īpašumu». Ja ir kopsapulces lēmums, uz kā pamata noslēgts līgums par domofona ierīkošanu un apkopi, tad saskaņā ar šo līgumu pakalpojuma saņēmējiem (dzīvokļu īpašniekiem) jāapmaksā nolīgtā summa. Iespējams, ka līgumā ir atrunāti gadījumi, ka ir diferencēti maksājumi tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav ierīkojuši domofonu savā dzīvoklī, bet izmanto tikai čipu ārdurvju atvēršanai. Patērētājam būtu jārīkojas saskaņā ar noslēgto līgumu. Lai objektīvi varētu novērtēt situāciju, nepieciešami abu pušu viedokļi. Tas, vai kopsapulce ir sasaukta tiesiski, vai ir noticis balsojums, un citi jautājumi saistībā ar problēmu ir risināmi Civillikumā noteiktajā kārtībā, proti, tiesā,» skaidro Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

No zādzības tomēr nepasargā

Nenoliedzami, domofons nav slikts izgudrojums, tikai, iespējams, tā uzstādīšana nereti notiek sasteigti, neizskaidrojot ierīces plusus un mīnusus, kā arī izmaksas. SIA «Baltijas drošība» menedžeris teic, ka ikkatram iedzīvotājam bijusi iespēja piedalīties firmas izsludinātajā sanāksmē par domofonu ieviešanu. Sak, tie, kas nav uzskatījuši par vajadzību apmeklēt sanāksmi, paši vainīgi. Varbūt, taču jēga no šīs sistēmas būtu tad, ja pilns domofona komplekts būtu uzstādīts lielākajai daļai iedzīvotāju. Bet, kas attiecas uz drošību, diemžēl arī domofona sistēma nav spējusi pasargāt nama iedzīvotājus no zagļiem, kas pamanījušies nozagt liftu spoles, un tagad tie, kas nav varējuši samaksāt par sarunu iekārtu, ielaist viesus, arī no nama augšējiem stāviem, spiesti doties kājām.

Kopš domofona sistēmas uzstādīšanas iekļūt namā var tikai ar čipu palīdzību.

Dzintras Dzenes foto