Dziesmu, deju un sadraudzības spēles Lēdmanē

[ A+ ] /[ A- ]

Jauktais koris «Jumprava» aizrāva ar akadēmisko stāju un skanīgo dziedājumu.

Ja skatuviskās darbošanās jēga uzlūkojama kā māksla, kurā galvenais ir publika, tad nav tik svarīgi, cik tā profesionāla. Ja priekšnesums pacilā un aizkustina, melodija iekrīt sirdī, humors smīdina un uzbango smieklus, liekas, ka māksla trāpa savā mērķī – cilvēkā.

29.janvāra pēcpusdienā Lēdmanes sporta hallē ļaudis aicināti uz «ziemas spēlēm». Ar gluži skaidru zemtekstu, ka sportošana šoreiz tā nebūs. Basketbola laukuma malā uzstādīta improvizēta skatuve, uz kuras vēlāk kāps vietējais dāmu koris «Lēdmane» (mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aldis Andersons), jauktais koris «Jumprava» (mākslinieciskais vadītājs Normunds Ķirsis, diriģents Rūdolfs Bērtiņš), diemžēl gaidīto Rēzeknes vīru kori pievarējis gripas vīruss…, toties īsti latgaliskā temperamentā Andra Eriņa vadībā muzicēs Dricānu (Rēzeknes novads) folkloras kopa «Bolta Vīšņa» (tulkojumā – balta viešņa), kā arī Lēdmanes jauniešu deju kolektīvs «Trejupe» (vadītāja Aija Perkevica) un Dricānu vidējās paaudzes deju kolektīvs «Jumalo» (vadītāja Silvija Bokta).

Konferansjē – Tomulīša un Bebene

Par sava veida konferansjē (koncerta vadību) gādā lēdmaniešiem labi pazīstamās joku plēsējas – Blaumaņa skroderdienu Tomulīša (Anna Gaiduka) un Bebene (Rita Jaunozoliņa), kuras itin nešpetni pavelk uz zoba vietējos neprašas Dzintaru Klementjevu un Viktoru Drozdu, kuri stūrgalvīgā kārtā uzstāj, ka še gaidāma nevis latviešiem raksturīgā vakarēšana ar dziesmām, dejām, rotaļām, bet gan ziemas sporta spēles. Uz Bebenes draudzīgo aizrādījumu, ka vajagot aci iemest afišā, abi resgaļi attrauc, ka iemetuši esot gan (zīmīgu klikšķi pie kakla rādot), bet ne aci…

Komēdija nav nekāds pavieglais žanriņš: ja publika gluži vai rēc, joks savu mērķi sasniedzis, bet, ja asprātis par savām ākstībām smejas vien pats, skumīgi… Taču šoreiz pilnā spēkā nostrādā viņa augstība «humors» savā labākajā nozīmē: skatītāji sevišķi ielīksmojas, kad abu sievu neuzkrītošā vārdu spēlē atsedzas pēdējo dienu īstenība – «uzsniga sniedziņš balts un sētniekam palika silti», jā, «vispirms tā ķibele izputina un tad vēl ieputina» un «kas vainas zaķu medībām, ja proti garausi labi nostādītā burkāna balsī sasaukt». Atainot dricāniešu apspēlēšanu latgaļu valodā neņemos, bet to, ka jautrība sita augstu vilni, varu apliecināt droši…

Abas smieklu pavēlnieces piesaka vienu koncerta numuru pēc otra. Dzied dāmu koris «Lēdmane», diriģē un brīžam pavadījumu spēlē Aldis Andersons, latviešu tautas dziesmā «Meitiņ` sēd`a aiz ūdeņa» diriģenta zizli nomainot pret bungām, bet Raimonda Paula «Mirdzošajā gliemežvākā» Diānas Liepkalnas piespēlētais ritma instruments šķita teju vai galvenais… Kora balsis kā vienmēr – sulīgas, skanīgas, saskanīgas un diriģenta žestiem precīzi pakļāvīgas. Jaunieši no «Trejupes» par spīti gripai savākušies stalti, iznesīgi, dejas solī atsperīgi un viegli. Jauktā korī «Jumprava» jaušama ne vien akadēmiska rutīna, bet arī skanīgas daudzbalsības meistarība, sarežģītus intervālus un asas sinkopes izdziedot viegli…

Koncerta nagla

Klausītāju dedzīgie aplausi ar saucieniem atkārtot, atkārtot… apstiprina to, ka vakara naglas tituls pienākas viesiem no Dricāniem. Temperaments, skanīgās balsis, dzirkstošās acis un akcentētie ritmi raisa to iztēli, kurai ciešs sakars ar latgaļu kāzu noskaņu… «Bolta Vīšņa» dzied sava vadītāja Andra Eriņa (TV dziedošās Eriņu ģimenes tēvs, komponists, dzejnieks, dziedātājs, akordeonists) dziesmas, kuru melodijas apvienojumā ar savdabīgu harmoniju un Lēdmanes dižgara Romualda Zarembo (dzimis dricānietis ar pseidonīmu Spaitāns) vārdiem pelna savu noteiktu vietu kultūras mantojumā… «Jumalo», kurā dejo arī Eriņu pāris, iegūst nedalītas skatītāju simpātijas un ar pacilāti sirsnīgo «Ripo, saulīt!» noslēdz koncertu.

Kolektīviem un to vadītājiem ar ziediem un veltēm pateicas pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Laganovskis. Bet nekas vēl nebeidzas: mākslinieki gatavojas savai ballei – karnevālam. Uz atvadām iekrītam dziļā sarunā ar Andri Eriņu un Romualdu Zarembo. Andris: «Kopš dziedošo ģimeņu startiem televīzijā šī mums jau 67. uzstāšanās, tā sakot, vairāk pilnveidojamies no koncerta uz koncertu nekā mēģinājumos. Visi Eriņi – Andris, Aina, Agnese, Aija, Artūrs – allaž ierindā. Esam zemnieki, ar kartupeļiem un dārzeņiem nodrošinām pusi Rēzeknes, audzējam arī graudus, bet tīro lauksaimniecību drošinām ar kokapstrādi un mežistrādi… Skatuves mākslā diezgan bieži nākas sadzīvot ar zināmo stilu, kad traucam pa tiešo «no kuģa uz balli…». Mūzikas izglītības nekādas… Cik varu, izlīdzos ar pašmācību, iedzimtu jušanu un sirds izglītību – uzrakstu pa dziesmiņai, arī vārdus saceru pats un, re, sadarbojos ar Romualdu.»

Romualds Zarembo: «Tas ir brīnišķīgi, ka visa Latvija noklāta ar maziem kultūras pudurīšiem. Arī ar Lēdmani, Jumpravu, Dricāniem un Eriņu ģimeni arī… Protams, tā, kas lielajos Dziesmu un deju svētkos redzama, arī liela māksla, bet īstā tautas kultūra mīt šajos pudurīšos, kas liecinājums tam, ka kultūrai ir ne vien spēcīga koncentrācija, bet arī visaptveroša izplatība…»

Dricāniešu azarts un temperaments izpelnījās vislielāko atzinību.

Andra Upenieka foto