Dzintra un Gvido: «Ceļojumu iespaidi neizsīkst arī pēc gada»

[ A+ ] /[ A- ]

Dzintra un Gvido Ēģiptē – pārgājiens tuksnesī uz kamieļa muguras.

Ogres novada pašvaldības Madlienas pagasta pārvaldes Lietvedības nodaļas vadītāja Dzintra Logina un viņas dzīvesbiedrs, celtniecības speciālists Gvido ir rūdīti ceļotāji. Šo gardo indevi viņiem piespēlēja bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Čudars un viņa sieva Daina, kad 1997.gadā abas ģimenes kopā devās uz Ungāriju, līdzi ņemot arī tobrīd vēl mazgadīgās atvases.

Iegūstot pieredzi, Loginu pāris nolēma, ka vislabāk ceļot nevis lielākā vai mazākā kompānijā, bet individuāli. Prāvākais ieguvums – ģimenes vienotība: kopā ar bērniem pavadītais laiks, sarunas bez ikdienas rūpēm un steigas. Pēc dzelzs priekškara krišanas ļoti gribējās vienā reizē aptvert un gūt iespaidus pēc iespējas vairākās Rietumeiropas valstīs. Lai gan šķiet svarīgi iegūt ceļojumam vajadzīgo informāciju iepriekš, lasīt grāmatas, uzziņu literatūru un rūpīgi sastādīt maršrutu, ir gadījies kuriozs, ka ceļojuma galamērķis skaidrs, bet… kad Dzintra pēc «nelielas» iesnaušanās Polijas maratonā Čehijas kartē nevar atrast vietu, kur pēc nobrauktā laika vajadzētu atrasties, Gvido paziņo – mēs taču gribējām braukt caur Slovākiju…

Trīs dažādi ceļošanas varianti un posmi

Pirmais – vairāku valstu apskate vienā reizē, otrais – vienas valsts prioritāte un trešais – pārsēšanās lidmašīnā, lai nokļūtu tālajās zemēs. Ceļojumu epopejas iesākumā Dzintra, Gvido un viņu meitas Laura, Līga un Lelde, izmantojot personisko transportu, kurā tika satilpināts viss nepieciešamais: telts, guļammaisi, saliekamais galdiņš un krēsli, gāzes plītiņa un balons, katls, trauku komplekts, pārtikas produkti utt., 15 dienās pabija Polijā, Čehijā, Austrijā un Vācijā. Par visu redzēto nav jēgas stāstīt – katram pasaule jāapgūst pašam. Ir skatīts un piedzīvots tik daudz neaizmirstama – kāpšana Tatru kalnos un Vācijas augstākajā virsotnē Cūgšpicē, Hitlera mītne «Ērgļa ligzda» Bavārijas Alpos, muzikālās strūklakas un Šveika krodziņa apmeklējums Prāgā, Mocarta pasakainā pilsēta Zalcburga, Verfenes ledus alas 1641 m augstumā, ziedu paradīze Mainau salā Vācijā…

Nākamā pieturvieta bija Skandināvijas valstis un īpaši izvēlētā troļļu – fjordu zeme Norvēģija. Šīs skarbās ziemeļu valsts kalnu ainavas ievērojami atšķiras no Austrijā redzētajām. Norvēģijā gandrīz ikviens tūrists galvenokārt bauda nenopulētu dabu, kas patiesi ir magnētiska, jo pēc neilga laika atkal aicina pie sevis.

Šveice, Francija, Monako, Itālija

Pulksteņu un siera zemē noteikti jāapmeklē ne tikai Berne, Ženēva u. c. labklājības citadeles, bet arī «mūsu pašu» Kastaņola – Aspazijas un Raiņa trimdas vieta. No tās paveras brīnišķīgs skats uz San Salvatores virsotni, kas iedvesmoja Raini lugā «Zelta zirgs» aprakstīt stikla kalnu. Žēl, ka nelaimējās tikt Alpu kalnu augstākajā virsotnē Monblānā – bija stipri mākoņains. Šajā vasarā daudzviet Rietumeiropā bija plūdi. Latviešu tūristi atceras – kādā rītā, mazgājot rokas netālu no telts esošajā ezeriņā, pēkšņi izjūti maiga āboliņa glāstus…

Visilgākais ceļojums bija uz Franciju – prom no mājām tieši trīs nedēļas. Neierasts atzinums – Parīze nesajūsmināja. Tā nelikās tik iespaidīga kā Roma, toties pundurvalstiņas Monako gaisotne un iespēja savā autiņā izbraukt pirmās formulas trasi bija sevišķs notikums. Un tik milzīgus kaktusus kā eksotisko augu dārzā Monako nekur citur vairs nav gadījies redzēt. Uz Parīzes Disnejlendu gan kādreiz gribētos aizvest arī savus mazbērnus.

Itālijas, Sanmarīno Republikas un Pāvesta valsts Vatikāna iespaidi bija skaisti un neatkārtojami. Itālija. Klasiska, visā pasaulē izcili pieprasīta tūrisma zeme. Ne velti joprojām pazīstams teiciens, ka visi ceļi ved uz Romu. Vēl kāds sakāmais vēsta: «Ja Dievs kādu cilvēku vēlas apbalvot, tad sūta ceļojumā.» Ļaudis vilina ievērojamie kultūras un vēstures pieminekļi, mīlīgais klimats, kūrorti, daudzveidīgi krāšņās dabas ainavas, jaukās pludmales, dzidrais jūras ūdens, garšīgā virtuve, kurā bez makaroniem ir daudz kas cits, temperamentīgo itāliešu nevaldāmais dzīvesprieks un viesmīlība. Visapkārt jūtams patiesi draudzīgs, līksmes pārpilns strāvojums, kas aicina izbaudīt visu, ko laicīgā un garīgā dzīve piedāvā.

Ungārija, Slovēnija, Horvātija

Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu sauc arī par Mazo Parīzi un Donavas pērli. Tā pazīstama vispirms ar savām trim vēsturiskajām pilsētas daļām – Budu, Peštu un Obudu, ar skaistāko Parlamenta ēku Eiropā, kas nepārtraukti tiek restaurēta. Budapeštā ir vienreizējs zooloģiskais dārzs. Šajā pilsētā Dzintras un Gvido meitas pirmo reizi brauca ar metro. Slovēnijā spilgtā atmiņā palikuši kalni un iespaidīgās Postojnas stalaktītu alas, kurās var iebraukt šaursliežu dzelzceļa vagoniņā. Vareni izskatās stalaktīti un stalagmīti, lielākie – stiepjas piecu metru garumā un trīs metru platumā; plašajā pazemes koncertzālē ir burvīga akustika, un šeit mājo vienīgais tumsas iemītnieks – salamandra.

Atšķirībā no Slovēnijas, Horvātijas kalni atgādina lielas, ar kadiķveidīgiem krūmiem apaugušas akmeņu kaudzes. Mazo ciematiņu pelēkās mājiņas izskatās padrūmas, uz dažām joprojām redzamas nesenā kara laikā radušās ložu pēdas. Citādi Horvātija glabā sevī dižas kultūras pieminekļus; ceļotāji var baudīt pludmales, dabas parku, paradīzes saliņas.

Taizemes kontrasti

Pēc automašīnas biežā desanta Eiropas zemēs, madlienieši saņēmās lidojumam. Pirms Gvido apaļās jubilejas Dzintra atklāja «kārtis» – biļetes uz… Pasaules tūristu iecienītā Taizeme ir viena no eksotiskākajām valstīm dienvidaustrumu Āzijā. Ceļojumi – vienreizēji. Neaprakstāmus iespaidus atstāj noslēpumainie budistu tempļi, krāšņie koraļļu rifi, «nevainīgas» krokodilu fermas, tropu augu pārbagātība, tradicionālā tajiešu masāža; tajiešu un citu austrumu tautu ēdienu izsmalcinātā burvība. Taizemē ir unikāla iespēja iepazīties ar tās galvaspilsētu Bangkoku, un atpūsties Pataijā, ko sauc par austrumu piekrastes pērli. Taizeme pārsteidz ikvienu ceļotāju. Zelta Budas, Smaragda Budas, Gulošā Budas tempļi, kā arī neierastā arhitektūra un citi Bangkokas dārgumi tūristiem rada reālu viduslaiku Austrumu vīziju. Šķiet, ka visapkārt virmo lielisko austrumu pasaku vīraks. Blakus greznībai Taizemē un arī Mjanmas (Birmas) pierobežas pilsētiņā Mae Sai vērojamas pavisam citas ainas. Jā, kontrasti liek aizdomāties. Bet nerakstīsim par skumjo… Pilnai eksotikai latvieši ieraudzīja garkaklainās sievietes ar daudziem riņķiem ap kaklu, rokām un kājām, apmeklēja pasaulslaveno transvestītu šovu. Kur nu vēl divu spaiņu makšķerēšanas loms, džungļu izbrauciens (tie, kuri vēlējās, varēja peldvestē mērot piecus kilometrus garu upes posma distanci). Protams, bija jāapmeklē krokodilu šovs – skatītāji galvu briesmīgajā reptiļa rīklē nelika, toties čūsku un tīģerēnu apmīļot neatteicās. Interesanti, ka mandarīni, ananāsi un banāni Taizemē garšo savādāk – tas ir, labāk… Pēc to baudīšanas Latvijā nopērkamie veselu gadu šķita vienaldzīgi.

Pasaulē vēl ir daudz ko apskatīt…

Rakstā atainoto ceļojumu iespaidu drumslas, protams, neveido pilnasinīgu kliņģeri. Redzēto valstu ir daudz vairāk nekā minēts. Vecāki meitai Leldei un znotam Kristapam pirms trijiem gadiem uzdāvināja kāzu ceļojumu uz Krētu, un, liekas, nu jau arī viņi neglābjami «saslimuši» ar patstāvīgu ceļošanu (viņu dvēseles pūrā – Krēta un Santorini, Itālija, Tunisija, Kanāriju salas…). Un kāpēc ne? Līdzekļus gada laikā var sakrāt, bet divu nedēļu izrāviens no Tēvzemes spēj noturēt brīnišķīgo atmiņu mākonī līdz nākamajam gadam.

Taizeme. Pasaulē lielākā krokodilu ferma Samut-Prakan. Kulminācijas brīdis nervus kutinošajā krokodilu šovā.

Gvido aprunājas ar Mērkaķu salas saimniekiem (Taizeme).

Dzintra Pataijas zoodārzā ar vienu no «mīļajiem» iemītniekiem. Tāda, lūk, ir baiļu grimase...

Izmantojot šādu transportu, džungļos pārvietoties ir pavisam droši....

Foto no personiskā arhīva