Dzīvoklī parādījies pelējums? Atvērsim logus!

[ A+ ] /[ A- ]

Šī siltā ziema atnākusi ar iespēju ietaupīt naudu par apkuri, bet daudzos dzīvokļos ir parādījies palielināts mitrums ar tādu sliktu blakus parādību kā pelējums. Šī parādība ir ne tikai ēkās bez renovācijas, bet arī nosiltinātās mājās. Ir vispārzināms, ka pelējuma sēnītes vairojas mitrās un vēsās vietās. Atļaušos bez garām runām piedāvāt Jūsu uzmanībai nelielu aprēķinu par vēdināšanas sistēmas darbību daudzstāvu ēkās.

Latvijas būvniecības normatīva ( LBN 211-98) prasības par minimālo apmaināmo gaisa daudzumu dzīvoklī nav būtiski mainījušās salīdzinot ar PSRS normatīviem, kas bija spēkā, kad tika būvētas lielākā daļa no daudzstāvu ēkām. Apmaiņas gaisa kārta  ir noteikta atkarībā no istabu skaita dzīvoklī, bet vienkāršotai izpratnei par jautājumu tā ir 1 ( precīzi 0,88). Tas nozimē, ka katru stundu ir vismaz 1 reizi jāapmaina viss dzīvokļa gaiss!!!  
Kā tika paredzēta vēdināšana ēkas projektā
Virtuvē un tualetē (vai vannas istabā) ir restītes, pa kurām gaiss no dzīvokļa tiek aizvadīts pa ventilācijas kanālu uz skursteni. Gaisa kustības ātrums pie restītes bija paredzēts 0,5-1 m/s (sveces liesmai pie restītes ir ievērojami jānoliecas). Svaigā gaisa pieplūde bija paredzēta pa logu un durvju spraugām. Lai uzsildītu ieplūstošo gaisu, ir nepieciešams ievērojams siltuma daudzums (aprēķins tālākā tekstā), bet siltums bija tik lēts, ka varēja kurināt uz nebēdu. Kam bija par karstu, tas turēja logus vaļā.
Kas mainījies
Lielākajā daļā dzīvokļu ir nomainīti logi un durvis! Ja telpā nav nepārtraukta iespēja svaigā gaisa pieplūdei, tad dabīgās sistēmas ventilācija (bez elektriskiem ventilatoriem) pārstāj funkcionēt. Tas ir, ne vien gaiss nepieplūst dzīvoklī, bet arī no tā netiek aizvadīts.
Ir uzstādīti jaunie siltummezgli, kas ļauj brīvi regulēt temperatūru un līdz ar to nepārkurināt dzīvokļus. Parādās problēma, ka dzīvoklī uz ārsienām ir zonas ar zemākām temperatūrām (piem.  zem logiem, uz sienu atsevišķām daļām), uz kurām var pat parādīties kondensāts, ja dzīvoklī ir liels mitrums.
Ko darīt
Atvērt pakešu logus nepārtrauktam vēdināšanas režīmam! To var izdarīt rokturi pagriežot par 45 grādiem, tā lai blīvējošās gumijas nav piespiestas. Aprēķināsim cik daudz ir jābūt nepārtraukti atvērtiem logiem, piemēram, divistabu dzīvoklī, lai ieplūstošā gaisa ātrums nebūtu lielāks par 0,5 m/s (neveidojas caurvēja sajūta).
Dzīvokļa tilpums: T = 48m2 x 2,5m =120 m3
Gaisa apmaiņa jānodrošina ar k=0,88 (cik reizes jāapmaina viss gaiss vienā stundā) .
Nepieciešamā gaisa pieplūde  120×0,88 =105 ≈100 m3/h  
Aptuveni atveramo logu perimetrs P=20 m
Nepieciešamās gaisa spraugas aprēķins:
S=100/(20m x 0,5 m/h x 3600 sekundes) ≈ 0,003 m = 3 mm
Tātad, ja ir atverami logi ar kopējo perimetru vismaz 20 m, tad gaisa spraugai logos jābūt vismaz 3 mm. Katrs var novērtēt cik daudz ir iespējams atvērt logus, jo bieži ekonomijas nolūkos no trīs stiklu logiem atverams ir tikai viens. Var jau atvērt logus plašāk un uz ne tik ilgu laiku, bet parasti jau pacietība zūd, un ko darīt naktī.
Cik tas maksās?
Esam nokļuvuši pie centrālā jautājuma. Ieplūstošais gaiss ir auksts, tas ir jāsasilda un cik tas maksās. Šis aprēķins ir komplicētāks, jo jāizmanto Moljēra ID diagramma, bet tomēr tas ir vajadzīgs:
Pieņemsim, ka ārā ir 5 0C un 90% mitrums (migla, lietus). Āra gaiss ir jāuzsilda līdz 20 0C.
Izmantojot ID diagrammu var noteikt, ka sildīšanai vajadzīgs 16 kJ/kg jeb zinot, ka gaisa blīvums ir apmēram 1,2 kg/m3, nepieciešamais siltums 1 m3 uzsildīšanai ir 13 kJ/m3.
Pārrēķinot mērvienības tas ir 0,0000036111 MWh/m3. Pagaidām tas ir it kā ļoti niecīgs skaitlis, bet atcerēsimies, ka šis siltuma daudzums ir vajadzīgs 1 m3 ieplūstošā gaisa uzsildīšanai.
Attiecināsim to uz standarta 9 stāvu ēku, piemēram, Zilokalnu 20
Ēkas kvadratūra ir 4000 m2, griestu augstums 2,5 m, tātad katru stundu ēkā vajag uzsildīt 10 000 m3 āra gaisa.
Kopā: 10 000 x 0.0000036111 x24h x30d =26 MWh/mēnesī.
Oho! Zinot, ka apkurei novembrī tika tērētas 50 MWh, kas iedzīvotājiem izmaksāja 0,40 Ls/m2, tad pietiekošā daudzumā organizējot svaigā gaisa pieplūdi:
Siltuma rēķini palielināsies par 50% !!!!
Mūsu piemērā 0,40 Ls/m2 vietā būtu jāmaksā 0,60 Ls/m2.
Tālākais jau vairs nav tehnisks jautājums, bet gan ekonomisks. Panākt visu dzīvokļu piekrišanu šādam izmaksu palielinājumam faktiski ir neiespējami. Būs īpašnieki, kas pateiks, kas viņiem šī problēma nepastāv, ka ir veikti dažādi pasākumi (piemēram, dzīvoklis siltināts no iekšpuses, u.t.t.).
Vai šo problēmu var atrisināt siltinot ēku? Nekā tamlīdzīgi, ja netiek aprēķinos ņemts vērā iepriekš teiktais, tad rezultātā būs tāds pats mitrums, pelējums un 30 % siltuma ekonomija.
Turīgi cilvēki varētu trūkstošo siltumu nodrošināt ar elektrību, kas jau minētajam 2 istabu dzīvoklim mēnesī izmaksātu ap 30 Ls. Katrā istabā vajadzētu apmēram 100 W sildītāju (tādi ir elektriskie dvieļu žāvētāji), kopā minētajā 2 istabu dzīvokli būtu nepieciešams 360 W jauda. Ja ēkas īpašnieki tomēr vienojas par papildus siltuma pievadīšanu, tad aģentūra „Mālkalne” to var nodrošināt.
Nobeigumā….
1)Diez vai te var kaut ko īsti jēdzīgu ieteikt. Iekārtas, kas apmaina siltumu no izplūstošā gaisa (rekuperatori) ir pietiekoši dārgas, vajadzīgi nopietni kapitālieguldījumi būvniecībā, kā arī elektrība ekspluatācijā.
2) Neticiet energoauditoriem, kas nepiedāvā vēdināšanas risinājumus.
3) „Mālkalnes” atbildība ir nepieļaut ūdens iekļūšanu dzīvoklī (caur šuvēm, jumtu, paneļu plaisām). Lūdzu ziņojiet, ja tas tā notiek.
4) Nevajadzētu iedomāties, ka vēdināšanai jānotiek caur paneļu šuvēm un plaisām. Šādas pretenzijas ir no atsevišķiem Jaunatnes 4 dzīvokļiem. Šuvēm ir jābūt hermētiskām, lai ēkas iekšpusē neieplūstu ūdens, bet krāsai – tvaiku caurlaidīgai. Svaigam gaisam nav cita ceļa, kā caur logiem un durvīm!
5) Domājiet, vienojieties ar kaimiņiem, varbūt ir kāds vidus ceļš vismaz mitrā laikā. Mēs palīdzēsim izpildīt Jūsu vienošanās lēmumu.