Egils Helmanis: «Ir jāmaina domāšana, uztvere»

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Tautsaimniecības komitejas sēdē Egils Helmanis atbild uz jautājumiem par Ogres TIC reorganizācijas projektu.

Vakar, 9.septembrī, Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti nobalsoja par Ogres Tūrisma informācijas centra (TIC) reorganizācijas projektu. Paredzēts kopā ar Ikšķiles novadu veidot kopīgu tūrisma aģentūru.

Šajā sakarā plašāka intervija ar Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos EGILU HELMANI.

«Kāds ir jūsu redzējums tūrisma un sporta attīstības jomā Ogres novadā?»

«Pirmkārt, ir nepieciešams veikt iekšējo inventarizāciju par pieejamiem cilvēku un dabas resursiem, mūsu iespējām un ko līdz šim mēs esam ar to visu darījuši. Kā mēs varam realizēties šajās jomās un izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli? Ogres pilsēta ir iestājusies kūrortpilsētu asociācijā, un tas uzliek noteiktus pienākumus. Tas nozīmē, ka mums ir jāatbilst kūrortpilsētas statusam, pagaidām mēs tam neatbilstam, un diemžēl pašlaik nekas neliecina par virzību uz šādas pilsētas statusu.

Mums būtu aktīvi jāizmanto esošie dabas resursi – divas upes Daugava un Ogre. Ogres upei jau sen ir piekrišana ūdens tūristu vidū, bet, salīdzinot ar Salacas upi, kura tiek intensīvi izmantota aktīvai atpūtai, kur ir arī laivu noma, atpūtas vietas upes krastos un ir pieejami pakalpojumi šajā jomā, pie mums nav neviena uzņēmuma, kas piedāvātu šādus pakalpojumus. Ogres upes krastos būtu nepieciešamas laivu nomas, atpūtas un nakšņošanas vietas laivotājiem. Šajā procesā varētu tikt iesaistīti arī jau esošie viesu nami, kuri atrodas Ogres upes krastos. Savukārt Daugavā mums nav nevienas ostas, kas paredzētas laivu vai katamarānu turēšanai un nomai, – kaimiņu novados šāds pakalpojums ir pieejams. Arī peldvietas ir jāsakārto, jo galu galā mēs dzīvojam divu upju krastos!

Šajā pašā saistībā gribu runāt arī par atpūtu Ogres Zilajos kalnos. Mūsu Zilie kalni ir īsta dabas pērle, kura līdz šim nav īsti novērtēta un apsaimniekota. Atpūta tur notiek stihiski un nekontrolējami, līdz ar to šī vide tiek degradēta. Mums ir dažādas intereses, – vienam patīk skriet, citiem braukt ar riteni, slēpot, orientēties mežā, peldēt, nūjot vai vienkārši, pastaigājoties pa mežu, baudīt dabu. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai katra no šīm interešu grupām atrastu savu vietu, un, galvenais, lai tas nenotiktu uz citu interešu grupu rēķina un nedegradētu dabu. Es uzskatu, ja mēs paši savā pilsētā un novadā jutīsimies komfortabli un spēsim pilnvērtīgi atpūsties un atjaunot spēkus nākošajai darba nedēļai, tad ar to mēs varēsim piesaistīt arī citus atpūtniekus un aktīva dzīvesveida cienītājus.»

«Kas ir nepieciešams, lai realizētu šo vīziju?»

«Ir jāmaina domāšana, uztvere. Mēs dzīvojam sabiedrībā, es gribētu teikt, organizētā sabiedrībā. Ja tā netiek organizēta, tad paliek vienkārši par mežoņu baru. Nav nekas slikts, ja Zilos kalnus izmanto pastaigām ar sunīti, kurš izdara savu rīta tualeti. Nav taču grūti paņemt no mājām maisiņu un savākt pēc sava mīluļa, jo pēc tam pa šo pašu maršrutu var nākt cilvēks no citas interešu grupas, piemēram, kāds skries rīta krosu vai pastaigāsies ar bērniem. Es biju pārsteigts par to cilvēku apziņas līmeni, kuri jaunās peldvietas tīrajās uzbērtajās smiltiņās agri no rīta veda nokārtoties savus suņus. Šie cilvēki nepadomāja par to, ka vēlāk šajās pašās smiltiņās nāk spēlēties mazi bērni. Sabiedrība ir jāorganizē, un katrs no mums ir šīs sabiedrības daļa. Tā dzīves kvalitāte, kāda būs Ogrē, ir atkarīga no mūsu pašu līdzdarbošanās, no saiknes starp pilsētas vadību un iedzīvotājiem ar to interesēm.

Pats svarīgākais ir to cilvēku resurss, kuri realizē šo vīziju. Var teikt, ka cilvēciskais faktors nozīmē visvairāk. Ja kādreiz agrāk skolā mācīja, ka bērniem ir jāmācās, lai dotu savas zināšanas un ieguldījumu Latvijas izaugsmei un attīstībai, tad pašlaik cilvēku apziņā ir uzstādījums: ko es varētu saņemt? Reāls piemērs tam ir Tūrisma informācijas centrs, kurš darbojas Ogres novadā. Pēc manas iniciatīvas tika sasaukta sapulce, kur bija uzaicināti arī mūsu kaimiņu novadi – Ikšķile, Ķegums un Lielvārde. Ar Ogres TIC tika runāts par to, ka mums ir nepieciešama kopējas koncepcijas izstrāde tūrisma attīstības jomā. Ogres TIC vadītāja Aivita Heniņa mums visiem uzdeva jautājumu: «Kurš par to maksās?» Šis viņas jautājums visos klātesošajos sapulces dalībniekos izraisīja dziļu neizpratni. TIC nolikumā 6.1. punktā teikts, ka TIC ir jāizstrādā Ogres rajona tūrisma attīstības nozares un stratēģijas projekts un citu tūrisma attīstības dokumentu projekti, jākoordinē Ogres rajona padomes apstiprinātā pasākumu realizācija. Tātad visas augstākminētās darbības ietilpst A.Heniņas kundzes tiešajos darba pienākumos!

Gribu teikt, ka sakarā ar iespēju piesaistīt papildu finansējumu tūrisma attīstībai novadā pašlaik Ogres TIC ir jāstrādā īpaši aktīvi. A. Heniņas kundze uzsver, ka viņa nenodarbojas ar šādu dokumentu izstrādi un tā kā aģentūrā strādā tikai divi cilvēki, tad viņu kapacitāte ir tāda, kāda tā ir. Šo kapacitāti nepalielina arī tas, ka A. Heniņa divas dienas nedēļā strādā par pasniedzēju – otrdienās Kultūras koledžā Rīgā un ceturtdienās Ogres Amatniecības vidusskolā.

Mūsu valstī diemžēl ļoti bieži ir raksturīgi, ka cilvēks gadiem vienkārši aizpilda kaut kādu darba vietu un saņem par to algu no nodokļu maksātāju naudas. Tā kā ir paredzēts reorganizēt Ogres TIC un tajā iestāsies arī Ikšķiles novads, tiks rīkots konkurss uz aģentūras vadītāja amatu. Šī iemesla dēļ A. Heniņas kundze ir iesniegusi atlūgumu, jo, kā pati apstiprināja komiteju sēdē, turpmāk vairāk vēlas pievērsties pasniedzējas darbam. Novēlu Aivitai Heniņai veiksmi turpmākajā darbībā, jo viņai ir pietiekami labas teorētiskās zināšanas tūrisma jomā.»

«Kas paredzēts Ogres novada sporta attīstības jomā?»

«Nepieciešams veikt inventarizāciju mūsu iespējām un resursiem šajā jomā. Arī šeit pats galvenais ir cilvēks, kurš spēj aizraut un ieinteresēt citus. Tas ir ļoti svarīgi. Par piemēru var minēt Ogres peldbaseina darbību. Gadiem ilgi mums ir šī sporta bāze, bet tajā nav izveidota neviena sporta sekcija peldbaseina pārstāvētajā disciplīnā. Salīdzinot, piemēram, ar Jelgavas peldbaseinu, kur aktīvi darbojas sporta skola ar 300 dalībniekiem, mums ir ļoti daudz darāmā šajā sporta nozarē. Pozitīvs piemērs – Ogres Basketbola skolas darbība. Pašlaik tiek sakārtots arī sporta laukums pie Ogres Valsts ģimnāzijas. Tur liels paldies jāsaka manam kolēģim Andrejam Ceplītim par aktīvo iesaistīšanos sarunās ar Latvijas Futbola federāciju. Ar šādiem pozitīviem piemēriem un savstarpēju sadarbību var realizēt visus projektus. Ļoti svarīga ir arī atgriezeniskā saite ar novada iedzīvotājiem, lai varētu realizēt viņu vēlmes, tās ir jāzina.

Ir jānovērtē tie cilvēki, kuri strādā sporta jomā un jāpalīdz viņiem veikt savu darbu. Tāpat jāplāno, kādā veidā Ogres novadā attīstīt sporta dzīvi turpmāk, apzinot un iesaistot dažādas vecuma, interešu grupas un sporta klubus, lai visiem sportot gribētājiem būtu šī iespēja pilnvērtīgi atpūsties.»

Ogres TIC vadītāja Aivita Heniņa turpmāk vairāk vēlas pievērsties pasniedzējas darbam.

Ritvara Raita foto