Šāda balansēšana starp principiem un elastību man atgādina stāvēšanu ar katru kāju uz sava dēļa upes vidū. Ir jābūt ļoti meistarīgam, lai atrastu līdzsvaru un neieveltos uz mutes ūdenī, taču diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka ar šo meistarību politiķiem tā ir, kā ir.
Vienotība pagaidām vēl vienoti balansē
Nebeidzamās diskusijas par koalīcijas iespējamo sastāvu liecina, ka vissliktāk ar balansu ir pašai Vienotībai, kura kļūst aizvien nevienotāka. No vienas puses, katru Vienotībā iesaistīto spēku saista vēlētājiem dotie solījumi, no otras – nepieciešamība saglabāt stabilitāti un nepieļaut šķelšanos četru gadu garumā spiež lieku reizi paklusēt un diplomātiski izvairīties no neērtajiem jautājumiem. Ūdens viļņojas stipri, bet Vienotība vismaz pagaidām vēl vienoti balansē un cenšas neiekrist ūdenī.
ZZS atgādina dzeguzes dzīvesveidu
Pilnīgi pretēju nostāju šoreiz ieņēmusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas atmetusi jebkuru principialitāti un ir mierā ar visu. Galvenais – būt valdošajā koalīcijā, vienalga, vai partneri ir Saskaņas centrs (SC), VL! – TB/LNNK, vai abi.
Zaļzemnieku nostāja man nedaudz atgādina dzeguzes dzīvesveidu. Mums visiem zināms, ka dzeguze savas olas pati neperē, bet atstāj tās citu putnu ligzdās. Turklāt dzeguzes dēj dažādu krāsu olas. Brūnpelēkās tiek atstātas cielavas ligzdā, gaiši zilās atdotas perēšanai čakstītei, bet baltās ir visuniversālākās, jo tās par savām var noturēt vairums putnu. Dzeguze izceļas ar īpašu spēju pielāgoties apstākļiem, turklāt mazajam dzeguzēnam nepietiek ar to, ka viņš atradis siltu vietiņu svešā ligzdā, lai iegūtu vairāk barības, pēc izšķilšanās viņš izgrūž no ligzdas savus konkurentus.
Vai tiešām varētu piepildīties Jurģa Liepnieka prognozes par to, ka jau drīz vien pēc koalīcijas izveides iekšēju nesaskaņu dēļ valdība kritīs un nākamo valdību veidos ZZS ar SC? Ja tā notiks, Vienotība varēs atkal atgriezties pie saviem principiem un skaļāk, kā līdz šim, atsākt cīņu pret korupciju un oligarhiem. Nebūs tik grūti balansēt starp lozungiem un realitāti. Savukārt ZZS saglabās iespēju būt pie varas.
Esot opozīcijā, vieglāk būt principiālam
Pieredze rāda, ka, esot opozīcijā, partijām ir vieglāk būt principiālām. Pozīcijas partijām vai nu nepārtraukti jādomā, kā panākt, lai vilks paēdis, bet kaza vesela, vai arī jāieņem dzeguzes nostāja un «jādēj» tādas krāsas olas, kādas vajag, lai izdzīvotu. Kamēr VL – TB/LNNK vēl cerēja uz vietu koalīcijā, viņi savos izteikumos bija mērenāki, taču tagad, kad kļuvis skaidrs, ka Štokenbergs viņus grib atstāt aiz borta, vislatvieši atkal atgriezušies pie savas sākotnējās retorikas un nosaukuši Vienotību par zaķpastalām.
Politika ir kompromisu māksla, un pārlieku liels principiālisms nozīmē ātru sakāvi. Taču – vai mēs, vēlētāji, esam gatavi pieņemt politiku, kurā principiem vispār nav nozīmes un visu izšķir vienīgi pielāgošanās prasme?