Es – par mazāko kretīnu

[ A+ ] /[ A- ]

Līdz vēlēšanām dažas dienas. Ņemot vērā tautas vilšanos, izmisumu, sašutumu, arī vienaldzību, tās var izrādīties liktenīgs pagrieziens mūsu neatkarības vēsturē.

Tērējot uz nebēdu uzpūstām ministrijām, aģentūrām, padomēm, treknie gadi atgādina dzīres uz kredīta valdības teļa optimisma paspārnē. Ja vispār ir vērts ar kaut ko lepoties, tad drīzāk ar lēno, sāpīgo, nežēlīgo, pa laikam kļūdaino gājienu ārā no krīzes tagadējās valdības laikā. Ar gājienu pa lielceļu, kas nobārstīts ar iepriekšējo ministru izmētātiem klupšanas akmeņiem.

Ideālpartiju, kādas nav bijis pasaules vēsturē, neatrast. Kā nazis pie rīkles ir jautājums: par ko balsot? Mēdz sacīt: vienam labāk patīk māte, otram – meita. Ārzemju latvieši savulaik ieteica vairākas partijas, no kurām izvēlēties. Es piedāvāju vairākas partijas, no kurām, manuprāt, izvēlēties nevajadzētu.

Par ko es nebalsotu pat tad, ja man būtu vairākas balsis? Es nebalsotu par tādu partiju, kas dēvējas par sociāldemokrātisku, bet uzstājas par veco «Parex» īpašnieku aizstāvi, kuri finansējuši šo partiju. Vai tad Kargins ir sociāldemokrāts?

Divas valsts valodas, kas faktiski jau pastāv, vēl tikai vajag likumu. Vēlēšanu tiesības nepilsoņiem pašvaldībās, it kā 20 gadi nebūtu pietiekami ilgs laiks, lai iegūtu pilsonību un iemācītos valodu. SC – valdībā, vēlams – spicē. Sadarbības līgumu, kas noslēgts ar Staļina bilžu karinātāju Maskavā, pagaidām vēl pilsētu līmenī, drīzumā visā valstī. NATO prasa pārāk lielu procentu no budžeta, sūkstās PCTVL runasvīrs, mūsu lielākais labvēlis. Samazināt! Tautai kļūs vieglāk! Pieprasīt tūlītēju izstāšanos ir pārsteidzīgi. To saprot pat diriģenti aiz robežām. Pagaidām pietiek ar mazākiem izrāvieniem ceļā uz slepeno mērķi, gan nāks arī viss pārējais. Ja nu tas piepildīsies, tad ir jājautā: par ko tad mēs cīnījāmies (mocījāmies) divus gadu desmitus?

Ar interesi vēroju priekšvēlēšanu aģitāciju. «Par labu Latviju» paziņojums: mēs – par vietējiem rūpniekiem! Par mums pašiem! Pēdējā laikā Latviju izpērk visādi ārzemnieki! Svēta patiesība, bet vai ar to domāts Gazprom, kurš draud mūs paverdzināt? Varbūt tranzīta baroni? Vai arī Skrundas pilsētiņas iepircējs – Krievijas pilsonis? Nē, doma ir zemtekstā. Pagrūst ar elkoni tos, no Rietumiem, lai brīvāka vieta tiem – no NVS. Par ko gan citu tik nevaldāmi iestājas Ainārs Šlesers (AŠ 1)? Katrā frāzē, katrā teikumā? Tai pašā laikā vasalis Baltkrievijā aizrautīgi meklē palīdzību Eiropas Savienībā. Lielais kaimiņš, ja ticis pie teikšanas, nemaz nav tik devīgs un žēlīgs, par gāzi jāmaksā vairāk, nekā tā maksā.

Turklāt es nevaru balsot arī par bezdievju partiju, kuras vadonis liek izcirst Jūrmalas kāpās simtgadu priedes – savai ērtībai par spīti sabiedrības protestiem; meklē «lielāko» kretīnu; ieceļ amatos savu haluju draugus un radiniekus. Maz vairs atlicis baušļu, ko pārkāpt.

«Labai Latvijai» mūsu politikā sena tradīcija. Miljons, kas pārtērēts iepriekšējās vēlēšanās zem Tautas partijas karoga pozitīvisma kampaņas, pēc kuras dažs profesors izmisumā lauzīja rokas: «Kā es varēju … Kā es varēju … piedalīties tādā blēdībā!» Tagad to nomainījusi «Labās Latvijas» kampaņa. Aktieri citi, bet izrāde tā pati. Priekšgalā eksprezidents, kurš, protams, protams, to uzņēmies ne solīda honorāra, bet zelta sirdsapziņas vārdā. Kas nākamā reizē būs jūsu izredzētie? AŠ 2? Invalīdu biedrība vai Daugavas izpostītāji?

Kungi, tai labajai Latvijai, par kuru jūs runājat, jau sen vajadzētu būt gatavai. Jūs, tieši jūs, bijāt pie varas visus šos gadus, kurš gan cits? Gan Šlesers, gan Šķēle, gan Kalvītis, gan Slakteris, gan pārējie labi zināmie varoņi. Te premjers, te premjera biedrs, te lielākais teicējs lielākajā frakcijā. Un, ievēlēti pat mazākumā, jūs lēkāsiet no pozīcijas uz opozīciju, un otrādi, tramdīsiet un tiranizēsiet valdību, ja nebūsiet pie varas, izvirzīsiet kandidātus un ultimātus. Ja pozīcija un opozīcija būs tuvu līdzsvaram, jūs pārmetīsieties tajā pusē, kur vairāk var sagrābt, nevis tajā, kur labāka Latvija.