Gada bezmugurkaulnieks – zebrzirneklis no lēcējzirnekļu dzimtas

[ A+ ] /[ A- ]

Uģa Piterāna foto Zebrzirnekļa (Salticus scenicus) mātītes portrets, kurā labi saskatāms zebrzirnekļiem raksturīgais acu novietojums.

Gada bezmugurkaulnieks – zebrzirneklis no lēcējzirnekļu dzimtas

Agate Gavare

Par šī gada bezmugurkaulnieku Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) izvēlējusies zebrzirnekļu (Salticus) ģinti no lēcējzirnekļu (Salticidae) dzimtas, ziņo biedrības pārstāve Inese Cera.

Šīs ģints pārstāvji, kā jau liecina nosaukums, ir ar svītrainu ķermeni. Svītrains šajā gadījumā ir vēders, bet galvkrūtis ir melnas ar baltiem plankumiem. Kāpēc tieši šie zirnekļi? Bieži tiek pieņemts, ka kukaiņu ķeramos tīklus veido visi zirnekļi, bet tā nebūt nav. Zebrzirnekļi ir bieži sastopami, bet tīklus neveidojoši un aktīvi medījoši zirnekļi. Tie ir mazi, bet cilvēks labi pamanīs, ka kādā brīdī šis mazais zirneklis ir pazudis no viņa redzesloka ar vienu skaistu, nemanāmu lēcienu.

Lapseņzirneklis, mārīšzirneklis, nu arī zebrzirneklis – visi kļuvuši par kāda gada bezmugurkaulnieku. Katrs savā laikā ar vēlmi izcelt un parādīt cilvēkiem, ka zirnekļi ir tik dažādi ne tikai pēc izskata, uzvedības, bet arī pēc tiem dotajiem nosaukumiem.

Latvijā no zebrzirnekļu ģints sastopamas trīs sugas: Salticus cingulatus, Salticus scenicus un Salticus zebraneus. Gan Lietuvā, gan Igaunijā sastopamas tikai divas no šīm sugām, līdz ar to Latvijas teritorijā nav gaidāmas jaunas sugas no šīs ģints.  Eiropā no šīs pašas ģints sastopama 21 suga, pasaulē līdz šim aprakstītas 48 sugas. Jāpiemin, ka lēcējzirnekļu dzimta ir viena no  sugām bagātākajām pasaulē.

Visi zirnekļi ir plēsēji. To barība ir dažādi bezmugurkaulnieki, lielākoties – kukaiņi. Ja zirnekļu tēviņš pārošanās laikā ir neuzmanīgs, tas var kļūt par barību mātītei. Barību lēcējzirnekļi iegūst, aktīvi pārvietojoties un medījuma iegūšanai izmantojot nosacīti labo redzi. Acu lielums un izvietojums norāda arī uz piederību dzimtai. Lēcējzirnekļu acis novietotas trīs rindās, turklāt pirmajā, priekšējā rindā divas vidējās acis ir stipri lielākas par pārējām, laterālās jeb sānu acis ir nelielas. Tiek uzskatīts, ka lēcējzirnekļiem ir vislabākā redze no visiem pasaules zirnekļiem. Redze ir svarīga gan lai iegūtu medījumu, gan arī pārošanās laikā, kad tēviņš ar «riesta deju» pievērš uzmanību mātītei.

Vēl šiem zirnekļiem raksturīga pārvietošanās lēcieniem, tas ir, zirneklis var nedaudz pamīņāties uz vietas, meklējot pareizo virzienu, un tad aizlekt. Zebrzirnekļu fotogrāfēšana varētu būt izaicinājums fotogrāfu pacietībai un veiklībai. Šie zirnekļi dažkārt mēdz izmantot arī tīmekļa pavedienu, lai pārvietotos ar gaisa plūsmas palīdzību, bet biežāk tas raksturīgs nepieaugušajiem zirnekļiem.

Starp zebrzirnekļu ģintī esošajiem zirnekļiem novērojamas gan izmēra atšķirības, gan atšķirīgi ir arī aktivitātes periodi. Zirnekļiem raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņi parasti ir mazāki. Latvijā sastopamie zebrzirnekļu tēviņi ir no 2,5 mm – 7 mm gari (no galvkrūtīm līdz vēderam), mātītes ir nedaudz lielākas – 3,4 mm līdz 7,5 mm (lielākā ir S. scenicus). Aktivitātes periods parasti ir no marta līdz septembrim, izņēmums ir S. scenicus, kurai mātīte aktīva līdz pat decembrim. Dzīves ilgums savvaļā ir līdz vienam gadam, turklāt tēviņi dzīvo īsāku laika periodu nekā mātītes, nebrīvē turētie zirnekļi nodzīvojuši 2-3 gadus.

Zebrzirnekļu dzimtas zirnekļi atrodami dažādos biotopos. S. cinguatus meklējams purvos, uz akmens krāvumiem, retāk zem koku mizas lapkoku mežos. S. scenicus sastopams sausās pļavās, arī uz saules apspīdētām sienām cilvēka mītņu tuvumā. S. zebraneus apdzīvo sausas pļavas, atrodams zem un uz  atmirušas priežu mizas.

Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina pievērst uzmanību dzīvās dabas neredzamajai un nezināmajai pusei, šajā gadījumā zebrzirnekļiem. Svarīgi ir iemūžināt zirnekli ne tikai no priekšpuses (galvkrūšu priekšpuse), bet jānofotografē arī galvkrūtis un vēders no augšpuses, lai labāk noteiktu tā piederību kādai no sugām. Svītrām ir nozīme! Iegūtā informācija palīdzētu apzināt mūsu dabas daudzveidību un novērtēt sugu sastopamību. Savus novērojumus ar fotogrāfiju ievietot dzīvās dabas reģistrēšanas vietnē www.dabasdati.lv vai sūtīt uz e-pasta adresi: inese.cera@lu.lv.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!