Gada dzīvotne – parkveida pļava

[ A+ ] /[ A- ]

Gada dzīvotne – parkveida pļava

Uldis Prancāns

Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2020.gada dzīvotni izraudzījis parkveida pļavu. Latvijā šī dzīvotne gaužām reta – ieskaitot ļoti bēdīgā veidolā veģetējošās, mums ir tikai 1400 ha parkveida pļavu un ganību, kas ir 0,02% no valsts teritorijas.

Parkveida pļavas un ganības ir dzīvotne ar izklaidus augošiem lieliem un veciem kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkas veidā mijas ar klajiem zālāju laukumiem.

Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes priekšsēdētāja Inga Račinska uzsver, ka parkveida pļavas par gada dzīvotni LDF šogad izvēlējās, lai mudinātu cilvēkus saimnieciskā, atbildīgā, tālredzīgā darbībā uzturēt un vairot dabas daudzveidību. Šī dzīvotne ir vieta, kur vienkopus pastāv izcila ainava, unikāla dabas daudzfunkcionalitāte un aktīva, mērķtiecīga cilvēku saimnieciskā rosība. Līdz ar to parkveida pļavas un ganības ir gan stāsts par mūsu pagātni, gan iespēja meklēt atbildes ilgtspējīgam dzīvesveidam nākotnē. Šā gada dzīvotnei – vismaz trīs izcilas vērtības šķautnes. Pirmā no tām – rekordaugsta bioloģiskā daudzveidība. Parkveida pļavās ir gan koku un krūmu stāvs, gan zāles stāvs; sastopamas divu atšķirīgu ekosistēmu – meža un pļavas savvaļas sugas. Tās papildina īpašas, tieši parkveida pļavām raksturīgas kukaiņu un ķērpju sabiedrības, apdzīvojot skraji augošos, saules apspīdētos kokus. Tā ir savvaļas sugām visbagātākā dzīvotne, kāda mūsu reģionā atrodama.

Otrā šķautne – kultūrvēsturiskā vērtība. Parkveida pļavas un ganības cilvēka un dabas mijiedarbībā veidojušās un pastāvējušas vairākus gadu tūkstošus. Vecajos kokos vēl šodien var atrast gadsimtu senas liecības par zemnieka ikdienas gaitām – bišu dores, darbarīku izgatavošanai nozāģētu zaru vietas, saudzētas mežābeles. Tā bija vide, kas deva visu dzīvei nepieciešamo – barību mājlopiem, koksni malkai un būvēm, augus pārtikai un veselībai, vietu dravai un tīrumam; tajā varam saskatīt pirmsākumu mūsdienu augļu dārzam. Cilvēka veidotie, dabiskumu atdarinošie parki visdrīzāk radās parkveida pļavu un ganību iespaidā, nevis otrādi, jo civilizētie parki ir daudz jaunāki.

2020.gada nominantei piemīt arī trešā – nākotnē vērsta vērtības šķautne, kas attiecas uz ilgtspējīga dzīvesveida meklējumiem. Pļavas un ganības gadsimtu gaitā bija cilvēka ikdienas dzīves vide un visdažādāko produktu avots, kur vienā un tajā pašā telpā vienlaikus ar saimniecisko darbību varēja pastāvēt izcili augsta bioloģiskā daudzveidība. Izprotot šo mijiedarbību, mēs varam meklēt nākotnes risinājumus bioloģiskajai daudzveidībai, ļaujot cilvēkam sekmīgi pastāvēt līdzās vienā un tajā pašā ainavā mūsdienās un nākotnē.

LDF ziņo – šobrīd parkveida pļavas un ganības sākotnējā veidolā saglabājušās tikai nedaudzās vietās Latvijā – lielākās ir Gaujas, Pededzes un Stendes upju krastos, taču mazi, mežā ieauguši fragmenti atrodami arī citviet.

Bīstamākais parkveida pļavu apdraudējums – kādreiz kuplo klajuma koku ieaugšana mežā, kur, apkārtējo, daudz jaunāko, audžu nomākti, tie strauji iet bojā. Pienācis pēdējais laiks, kad seno ainavu vismaz vietām vēl iespējams «reanimēt».

Parkveida pļavas un ganības ir ES īpaši aizsargājama dzīvotne, kas raksturīga Ziemeļeiropas reģionam. Publiskai apskatei Latvijā šīs dzīvotnes pieejamas tikai dažviet, piemēram, Vekšu takā Valkas pagastā un Eglones dabas takā Jēkabpils novada Dunavā.

 

Publicitātes foto

Parkveida pļavas simpātisks variants…