Gada kukainis 2021 – spīļaste

[ A+ ] /[ A- ]

Uģa Piterāna foto Parastā spīļaste (Forficula auricularia).

Gada kukainis 2021 – spīļaste

Agate Gavare

Par 2021.gada kukaini izraudzītas spīļastes (Dermaptera), kas ir daudziem labi pazīstami kukaiņi, taču tajā pašā laikā – gana noslēpumaini un varbūt pat nedaudz biedējoši, ziņo Latvijas Entomoloģijas biedrības (LEB) pārstāvis Uģis Piterāns.

Vai ir pamats uztraukumam, sastopoties ar spīļasti? Vai no tām jāmēģina tikt vaļā savā piemājas dārzā? Cik daudz dažādu spīļastu sugu sastopams Latvijā? Šie un citi jautājumi būs tie, ko šogad mēģinās skaidrot LEB, īpaši uzsverot spīļastu lomu dabā un kliedējot mītus par to bīstamību. Kā jau ierasts, LEB gada kukaiņa akcijas laikā ar plašākas sabiedrības palīdzību centīsies iegūt vērtīgus datus par Latvijā sastopamo spīļastu sugu izplatību.

Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir izskata ziņā viegli atpazīstami kukaiņi. To raksturīgākā iezīme ir «spīles» vēdera galā, kas nereti cilvēkos izraisa bijību un pat bailes no šiem kukaiņiem. LEB gribētu šīs bailes kaut nedaudz kliedēt. Lai arī spīļaste tiešām ir spējīga savas «spīles» kustināt un pat ar tām iekniebt, tomēr tas tiek darīts tikai brīžos, kad kukainis jūtas apdraudēts, tātad – aizstāvoties. Šis kniebiens parasti nav ļoti sāpīgs un pēc savas funkcijas to varētu pielīdzināt kādu citu kukaiņu kodieniem, kam ir lieli un spēcīgi žokļi (lielākas vaboles, skudras u.c.). Tātad atšķirībā, piemēram, no bitēm un lapsenēm, kuru dzēliens atsevišķos gadījumos var izraisīt pat alerģiskas reakcijas, spīļastu kniebiens nav nekādā veidā bīstams ne bērniem, ne pieaugušiem cilvēkiem.

Visticamāk, gandrīz vai ikkatrs savas dzīves laikā būs redzējis visbiežāk Latvijā sastopamo sugu – parasto spīļasti (Forficula auricularia). Tā apdzīvo ne tikai dabiskus biotopus (piemēram, dažādus mežus), bet ir biežs viesis arī cilvēka mītņu tuvumā, kur ļoti bieži sastopama, piemēram, dārzos. Tieši spīļastu klātbūtne dārzos bieži vien cilvēkiem rada nepatiku pret šiem kukaiņiem, jo daudzi uzskata tās par dārzu kaitēkļiem. Patiesībā spīļastes pēc savas ekoloģijas uzskatāmas par visēdājām un, lai arī tās tiešām mēdz apgrauzt dažādu augu lapas un ziedus, tomēr būtiska to ēdienkartes sastāvdaļa ir citi kukaiņi un to kāpuri – tajā skaitā, piemēram, arī laputis. Tāpēc pareizāk būtu spīļastes uzskatīt par veselīgas dārza ekosistēmas sastāvdaļu. Spīļastes var būt nozīmīgs palīgs cīņā pret citiem dobēs mazāk vēlamiem kukaiņiem, un ir viens no faktoriem, kas var samazināt vajadzību pret dažādu ķīmisko preparātu lietošanu savā piemājas dārzā. Tikai retos gadījumos būtu izvērtējama nepieciešamība cīņai pret pašām spīļastēm.

Spīļastes ir sugu ziņā neliela kukaiņu kārta – Latvijā līdz šim ir konstatētas tikai piecas sugas. Vien par iepriekš minēto parasto spīļasti entomologiem ir diezgan liela skaidrība par tās sastopamību Latvijā – ļoti bieži, praktiski visur. Pārējo četru sugu sastopamība būtu skaidrojama un precizējama, tāpēc šogad LEB jo īpaši aicina sabiedrību fotografēt spīļastes, jo vismaz divas no pārējām sugām arī var būt sastopamas cilvēku mītņu tuvumā. Viena no šīm sugām,  mazā spīļaste (Labia minor), gan izmēros ir visai neliela – tikai 4-6 mm. Spīļastes aktīvas ir naktīs, tāpēc to fotomedībās jādodas vai nu vakarā, vai naktī, kad tās lien ārā no slēptuvēm un ir viegli ieraugāmas ar luktura palīdzību, vai arī tās jāmeklē to dienas slēptuvēs, kas parasti ir tumšas un mitras vietas – zem akmeņiem, koka gabaliem, lapu nobiru slānī, arī zem koku mizas utml. Īpaši vērtīgi būtu, ja kādam izdotos atrast īpaši reto piekrastes spīļasti (Labidura riparia), kas apdzīvo smilšainus ūdenstilpju krastus un ir lielākā no Latvijā sastopamajām sugām (var sasniegt pat 3 cm garumu). Pēdējos gados šai sugai nav zināmu atradumu, bet ļoti iespējams, ka tā tomēr ir sastopama kaut kur Kurzemes piekrastes liedaga joslā, jo ir gana bieži atrasta Lietuvā, Kuršu kāpā.

Par sugu noteikšanu pašiem nav jāuztraucas – ja būs iegūts fotoattēls, tad speciālistiem, visticamāk, izdosies to atpazīt. LEB sola sezonas laikā publicēt uzskates materiālus, kas atvieglos sugu noteikšanu arī pašu spēkiem. Uzņemtos fotoattēlus lūgums ievietot dabas novērojumu portālā dabasdati.lv vai arī iesūtīt Latvijas Entomoloģijas biedrības facebook.com lapā.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!