Vecgada pēdējās dienās ziema atcerējusies savu sūtību, bet kādi notikumi iekrāsojuši teju aizvadītos 12 mēnešus? Tie bija kārtējie skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki; Rīgā notikušie Eiropas čempionāta mači basketbolā, kā arī briesmīgie terora akti un nebeidzamās bēgļu straumes. Nākamgada kulminācija noteikti būs olimpiskās spēles Riodežaneiro, un atliek tikai cerēt, ka pasaule saglabās vēsu galvu un karstu sirdi.

Šaurākā skatījumā gads iezīmējās ar varenu kartupeļu un ābolu ražu, Taurupes pagasta svētkiem un piemiņas obeliska atklāšanu, hokeja, basketbola un galda tenisa dueļiem ar jaunāko dēlu, aprīļa traumu un divām veiksmīgi «paēdinātām» ērcēm.

Vissaulainākie novēlējumi Jums, lasītāji, un arī mums!

Kur gadumijā gaišo prieku meklēt, / ko savā dvēselē tu sen jau dzirdi. / Var acis mielot skatīdamies eglē, / ar speķa pīrādziņiem cienāt sirdi… Šķiet, bērnībā es atgriežos un mītu, / kā sapnī lidināties protu. / Lai ko man dzīve tagad nesolītu, / es pirkšu visu, neko nepārdodot. / Es viegli samierināšos kā svece; tā deg un nebaidās pavisam pazust, / jo katra liesmiņa, kas mūžam dzīvot necer, / pēc sevis atstāj siltumiņu mazu…

Uldis Prancāns