Hallo, «OVV»

[ A+ ] /[ A- ]

Hallo, «OVV»

Cilvēki veikalā neievēro distanci

«Man tuvākajā pārtikas veikalā ir diezgan šauri, bet, ja labi grib, ārkārtas situācijai noteikto distanci var ievērot,» mums stāsta Anitra Z. «Tomēr cilvēki nesaprot situācijas nopietnību, laikam neseko līdzi avīžu, radio vai televīzijas ziņām. Tuvu aiz manis bija pienākusi nākamā pircēja. Teicu, lai viņa ievēro valstī noteikto distanci cilvēkam no cilvēka. Šī sauc savu vīru, jo es, lūk, viņu turot par slimu. «Vai tad viņai pašai no manis nav jāuzmanās?» pie sevis nodomāju, jo mēs taču neviens nevaram būt drošs. Atnāca viņas vecis un tik vien kā noteica: «Tu neņem galvā to veceni!»»

Tagad jādomā par katru soli!

«Domāju par Rīga-Zilupe vilcienu, kurā brauca saslimušais. Labi vēl, ka viņš pats zināja, kurā vagonā, un tas bija pirmais vagons. Es līdz šim nepiedomāju, kurā iekāpju – trešajā, ceturtajā vai piektajā… Tagad būs jāsāk skaitīt!» tā Juris D.

Labi, ka cits citu mudinām pasmaidīt

«Internetā klīst šāds attēls: varens Lāčplēsis, kam pie jostas griķu paka un pāris tualetes rullīšu, un pūpolu pušķis zobena vietā. Tad vēl tāds pareģojums, ka uz Jāņiem būs jauna kampaņa: izglāb draugu, palīdzi apēst griķus!» dalās Biruta S. «Pandēmija ir atraisījusi veselu humora lavīnu. Ik pa brītiņam tālrunī pienāk kāda jauna anekdote. Sen neesmu tik daudz un veselīgi smējusies. Tas ir labi, ka mēs tik grūtā laikā cits citu uzmundrinām, mudinām pasmaidīt.

Tiesa, radusies arī melnā anekdote: par labu samaksu tiek meklēts ķīnietis, kas ieietu Saeimā un sulīgi nošķaudītos. Kā redzam, šis scenārijs piepildījies bez ķīnieša piepalīdzēšanas… Diemžēl.»

Vai cilvēki apstāsies no ikdienas skrējiena?

«Mums šajā pirmdienā aizvēra visas skolas,» tā mūsu lasītāja un autore Ingrīda Biezaite (Oerte) Austrālijā. «Līdz ar to beidzot Korona skāra arī mūsu ikdienu, jo nu man ir jāsēž mājās ar Mārtiņu, nav kur viņu pa dienu atstāt. Svētdienas vakarā likās, ka būs cauri ar visu – un arī vīra darbavietu taisīs ciet. Bet, Paldies Dievam, vinam darbs vēl ir…

Es gribētu ļoti cerēt, ka tā notiks – cilvēki apstāsies no ikdienas skrējiena, bet tomēr neticu! Tikko atvērs visu vaļā, gan jau atkal skries… Nu tad jau dzīvosim, redzēsim! Turamies!»

Cilvēka daba ir kļuvusi ļoooti plēsonīga…

«Es ļoti priecāšos, ja izrādīsies, ka man nav taisnība, taču nedomāju, ka cilvēki pēc šīs pandēmijas kļūs labāki,» mums piezvanījusi, saka Valija J. «Mēs jau reiz visi bijām gatavi pastalās iet uz brīvu Latviju. Un kas notika pēc tam? Saradās kampēji, kas iedzīvojās uz tautas rēķina.

Cilvēka daba ir kļuvusi ļoooti plēsonīga, un es nedomāju, ka vīruss to izmainīs, ja nu vienīgi tas nolēmis izķert tieši plēsoņas…

Tagad pat paziņa man stāsta: uzņēmums viņu aizsūtījis uz Dobeli pēc dezinfekcijas līdzekļiem. Tur raiti par samaksu izsniedzot visu preparātu paraugus. Lai firma pēc tam pasūtot, cik tai vajag. Tātad būs jābrauc vēlreiz. Pārdevējas stāstījušas, ka uzrodas tādi, kas sapērkas kastēm un pēc tam sit gaisā par trīs reizes lielāku cenu. To pašu dzird arī par citām pieprasītām precēm. Vai labam cilvēkam tā būtu jārīkojas mums visiem kritiskā situācijā?»

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!