Latvijas likumdevēji trešajā, bezgala grūtajā lasījumā beidzot nobalsojuši par elementāru, bet ļoti svarīgu normu. Proti, jebkura cilvēka tiesības uz veselību un tīru gaisu ir absolūti prioritāras pār smēķētāju pašpasludinātajām «tiesībām» uz savu atkarību un ciniski vienaldzīgās tabakas industrijas «tiesībām» uz slimību un nāves izkapts pļauju. Šajās aprindās to gan dēvē par likumīgu peļņu (Latvijā tabakas industrijas apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro gadā, viens regulārs pīpmanis tai atvēl ap 1200 eiro!)…

Trīs garus gadus likums «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu» tika staipīts aiz ausīm, no pirksta izzīsti iegansti to neskatīt, pārskatīt, pasviest ministrijām un juristiem. Smirdošā tabakas industrija pat neslēpa, ka ieguldījusi prāvus līdzekļus deputātu pārliecināšanā. Mūsu valstī taču jau pastāv ļuļķēšanas ierobežojumi! Droši vien paliks noslēpums – vai šie līdzekļi bija nevainīga mutvārdu folklora, vai tomēr kaut kas biezi konvertējams, jo stīvēšanās pret likumu šķita patiesi «varonīga».  Visiem zināms – arī otrreizējie tabakas dūmi izraisa vēzi, insultu, infarktu, aterosklerozi. Pierādīts, ka nāvīgais ieradums ir bīstams riska faktors hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) attīstībā. Šī kaite daudz nopietnāka par pīpmaņa krekšķošo klepu, tā nav ārstējama, tomēr, klausot mediķus, var iegūt laiku… Pētījumi brīdina – ap 2030.gadu HOPS kļūs par trešo vadošo nāves cēloni visā pasaulē.

Pagaidām priecājamies – Latvija ir viena no domājošākajām valstīm, kur nevienam smēķētājam nav tiesību apkvēpināt citu cilvēku bez viņa piekrišanas. Formulējums gana interesants, bet atcerēsimies kaut vai veco Brežņevu… Viņam piemita vesela slimību buķete, kuras nāvīgos ziedus lielā mērā «izplaucēja» nesātīgā ļuļķēšana. Tas nekas, braucot slēgtā mašīnā, Leonīds Iļjičs lūdza ceļa biedrus kārtīgi uzvilkt dūmu…

Tas nu tā, bet kāpēc jācieš zīdaiņiem, bērniem, sirmgalvjiem un visiem pārējiem «gruzdošo knupīšu» pretiniekiem?

Uldis Prancāns