Ģimenes budžeta «sapulce» – par naudu

[ A+ ] /[ A- ]

Bieži par laulāto nesaskaņu cēloni tiek minētas finanses – strīdi par naudu, tās pelnīšanu un tērēšanu.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta (SPFI) pētījums liecina, ka Latvijā katrs trešais pāris par naudu strīdas vismaz reizi nedēļā. Vienlaikus aptauja atklāj, ka tie pāri, kas savu ģimenes budžetu plāno kopīgiem spēkiem, par naudu strīdas ievērojami retāk.
Lai palīdzētu pāriem sagatavoties kopdzīvei un jau laikus izrunātu svarīgākos jautājumus par naudu, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts izveidojis ģimenes budžeta «sapulces» plānu. Šāda saruna cilvēkiem, kas teikuši «jā» kopīgai nākotnei, ļaus savlaikus iepazīt vienam otra finanšu paradumus, vienoties par kopīgiem principiem naudas lietu kārtošanā un izveidot plānu savu finanšu mērķu sasniegšanai.
1.Kāda ir mūsu attieksme pret naudu?
Cilvēku rīcību dažādās dzīves situācijās ļoti lielā mērā nosaka viņu attieksme. Tādēļ pāriem, kas gatavojas kopdzīvei, ir būtiski saprast, vai partneru starpā nav būtisku pretrunu attieksmē pret naudu.
* Cik svarīga mūsu dzīvē ir nauda?
* Vai nauda ir domāta tērēšanai vai krāšanai?
* Vai liela nauda ir liela atbildības nasta vai liela laime?
2.Kādi ir mūsu finanšu paradumi?
Gluži kā ēšanas un gulēšanas paradumi, mums katram ir savi paradumi arī naudas lietās, kurus nereti esam mantojuši no saviem vecākiem. Lai nākotnē izvairītos no liekiem strīdiem, ir labi jau laikus noskaidrot, kā topošais kopdzīves partneris ar savu naudu rīkojas ikdienā.
* Vai kāds no partneriem ļaujas spontāniem pirkumiem, vai arī ir rūpīgs plānotājs?
* Vai mums ir svarīga uzkrājumu veidošana?
* Kam patīk tērēt naudu?
3.Kāda ir mūsu finanšu situācija?
Atklātība un godīgums tiek uzskatīti par svarīgākajiem priekšnosacījumiem laimīgai kopdzīvei. Tādi paši likumi darbojas arī naudas lietās – ceļā uz kopīgu nākotni partneriem ir svarīgi uzzināt par otra finanšu situāciju. Īpaši aktuāli tas kļūst oficiālas laulības gadījumā, kad, nenoslēdzot laulības līgumu, dalīts tiek viss ¬– gan uzkrājumi, gan parādsaistības, un divi personīgie budžeti pārtop par vienu kopīgu ģimenes budžetu.
* Cik pelnām, cik tērējam, cik paliek uzkrājumiem, cik lielas ir mūsu kredītsaistības?
* Vai mums ir īpašumi, saistības, līgumi vai vienošanās, kas var ietekmēt mūsu finanses nākotnē?
* Vai, stājoties laulībā, slēgsim laulību līgumu par mantas kopību vai šķirtību?
4.Kā rīkosimies ar savu naudu nākotnē?
Nav vienas pareizas un universālas receptes finanšu jautājumu kārtošanai, katram pārim ir jāatrod sev piemērots risinājums. Galvenais ir vienoties par abiem partneriem pieņemamu budžeta plānošanas modeli. Daži pāri izvēlas kopīgu grāmatvedību, citi vienojas par pilnībā nodalītām finansēm. Tomēr svarīgi ir šo izvēli pārrunāt, jo lielākā daļa konfliktu rodas tādēļ, ka partneri izvairās runāt par naudu vispār.
* Vai un kā tiks veikta mūsu izdevumu un ienākumu uzskaite?
* Kā tiks sadalīta atbildība par kopīgu izdevumu veikšanu?
* Cik regulāri nākotnē pārrunāsim naudas lietas?
5.Kādi ir mūsu finanšu mērķi?
Lai naudas lietās kaut ko sasniegtu, vispirms ir jāzina, ko vēlas. Tādēļ pāriem, kas uzsākuši kopdzīvi, ir svarīgi uzbūvēt kopīgu redzējumu par savu finansiālo labklājību nākotnē.
* Kādu mēs iedomājamies savu finanšu situāciju pēc gada, diviem, pieciem, 10 vai 20?
* Kādi ir mūsu ilgtermiņa mērķi attiecībā uz ienākumu palielināšanu, izdevumu samazināšanu, lielāku pirkumu veikšanu un uzkrājumu veidošanu?
* Kas jau šobrīd jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
Interesanti fakti no SPFI pētījumiem:
* Lai vidējās algas ziņā panāktu vīriešus, Latvijas sievietēm nedēļā būtu jāstrādā par dienu vairāk.
* Lai arī kopīga ģimenes grāmatvedība ir trim no katriem četriem jauno vecāku pāriem, tikai puse plāno savus izdevumus vismaz mēnesi uz priekšu, bet detalizētu izdevumu uzskaiti veic un katru mēnesi atvēl līdzekļus uzkrājumu veidošanai tikai katrā ceturtajā ģimenē.
* Baltijas mēroga pētījums atklāj, ka Latvijā ir zemākais iedzīvotāju finanšu uzkrājumu līmenis – tikai 46% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir vismaz nelieli uzkrājumi. Vienlaikus 18% iedzīvotāju, kam uzkrājumu nebija, norādīja, ka arī nevēlas tos veidot, un vēl 28% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
* Divas trešdaļas Latvijas ģimeņu, kurās ir bērni līdz divu gadu vecumam, atzīst, ka lēmums par bērna plānošanu viņu ģimenē nekad nav skatīts no finanšu viedokļa.
* 41% Latvijas iedzīvotāju, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, atzīst, ka savā starpā strīdas vismaz reizi nedēļā. Viens no populārākajiem konfliktu iemesliem ir nauda, tās tērēšana un pelnīšana.
* Turklāt laukos par naudu strīdas biežāk nekā galvaspilsētā. Naudu par vienu no galvenajiem nesaskaņu iemesliem laukos un mazpilsētās atzinis katrs trešais respondents, bet Rīgā – katrs ceturtais.