Ģimeņu problēmas atspoguļojas bērnos

[ A+ ] /[ A- ]

Aizvadītajā nedēļā Ogres novada sociālajā dienestā notika sanāksme, kurā piedalījās dienesta un tā struktūrvienību darbinieki, Ogres un Ogresgala skolu sociālie pedagogi, valsts un pašvaldības policijas, kā arī Valsts probācijas dienesta pārstāve, lai spriestu par situāciju, kāda krīzes apstākļos izveidojusies ģimenēs ar bērniem, un kā vislabāk ģimenēm palīdzēt ierobežotā budžeta apstākļos.

Ogres novada sociālā dienesta Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem vadītāja Ilona Reinholde atzina, ka daudzās ģimenēs situācija šobrīd ir izveidojusies katastrofāla – beidzies bezdarbnieka pabalsts, bet darbu atrast nav izdevies un nav arī nekāda risinājuma valstiskā līmenī. Tā rezultātā pieaug sociālā riska ģimeņu skaits.

 

Budžeta iespējas ir ierobežotas

«Aizvien vairāk iezīmējas tādas problēmas kā bērnu klaiņošana, atkarības, vardarbība un bēgšana no sevis. Cik vien ir mūsu spēkos, palīdzam, bet budžeta iespējas un mūsu resursi ir samērā nosacīti. Kaut ko šajā situācijā uzlabot varam tikai kopējiem spēkiem – sadarbojoties sociālajam dienestam, skolu sociālajiem pedagogiem, valsts institūcijām un, protams, pašām ģimenēm. Problēmas ģimenēs vistiešākajā veidā atspoguļojas bērnos, un to vislabāk redz skolās. Skolēna attiecības ar skolas administrāciju, skolotājiem un vecākiem ir ārkārtīgi svarīgas, faktiski tā ir sabiedrības veselība, kura šobrīd ir uz kritiskās robežas,» atzīst I.Reinholde.

 

Nezina, ko nozīmē vārds «nedrīkst»

Skolu sociālie pedagogi neslēpj, ka pašreizējā situācija nav iepriecinoša.

Ogresgala pamatskolas sociālā pedagoģe Dzintra Bormane atzīst, ka ik gadu, tuvojoties pavasarim, aktuāls kļūst jautājums par devīto klašu audzēkņu gatavību pabeigt skolu. «Par mācību sekmēm sākam runāt jau 7. un 8.klasē, bet tas nereti netiek uztverts nopietni. Tad nu, pienākot 9.klases eksāmeniem, skolēni sāk intensīvi meklēt dažādas iespējas, kā dabūt atbrīvojumu no to kārtošanas, pretējā gadījumā viena daļa skolu vispār neturpinātu. Otra nopietna problēma ir vardarbība, kas sākas jau trešajā klasē. Tā ir visatļautība. Joprojām ir turīgo slānis, kuru atvases domā, ka var atļauties pilnīgi visu. Bērniem nav nekādu sodu un aizliegumu, viņi nesaprot, ko nozīmē vārds «nedrīkst». Tā rezultātā var otram iesist, pagrūst un domā, ka par to nekas nebūs. Daudzas problēmas skolas vēlas atrisināt iekšienē, neļaujot tām iziet ārpus mācību iestādes sienām, līdz ar to sabiedrībai daudzas problēmas paliek nezināmas. Nevienam nav noslēpums, ka Ogresgala pamatskola zināmā mērā ir kā palīgskola Ogrei – tie, kas kaut kādu iemeslu dēļ spiesti aiziet no Ogres skolām, nāk mācīties uz Ogresgalu,» secina D.Bormane.

 

Skolas nereti problēmas slēpj

Sociālā pedagoģe atzīst, ka ir bērni, kam mācības sagādā grūtības un, lai iegūtu novērtējumu «četri», viņiem jāpieliek lielas pūles. Attiecībā pret viņiem nav godīgi, ka šādu atzīmi nereti jāliek arī tiem, kas faktiski vispār nemācās, – būtībā par to vien, ka bērns atnācis uz skolu, pretējā gadījumā – viņš skolu nebeigtu un diemžēl šādu skolēnu jo dienas, jo kļūst vairāk. Kas attiecas uz skolēnu mācību kavējumiem, tad to risināšanu klases audzinātāji nereti noveļ uz sociālā pedagoga pleciem, kas, pēc D.Bormanes domām, nav īsti pareizi, jo tieši audzinātājam vajadzētu būt tam, kas aktīvi seko līdzi šiem jautājumiem.

Arī Krīzes centra «Laipas» vadītāja Sarmīte Ozoliņa zina stāstīt par gadījumiem, kas biežāk gan ir mazākajās skoliņās, proti, skolas nevēlas, lai par to iekšienē valdošajām problēmām uzzina citi. «Kad ierodas skolas pārstāvji un lūdzas palīdzēt bērnam, kuram ir jau 12 gadu, iziet medicīniski pedagoģisko komisiju, jo skolēnam ir garīgā atpalicība, tad jājautā, kur skola bija iepriekš, kāpēc klusēja. Atbilde ir vienkārša – tāpēc, ka skolai bija vajadzīgs šis bērns,» saka S.Ozoliņa.

 

Organizē labdarības akciju

Arī Ogres pamatskolas sociālā pedagoģe Nadežda Pavlova atzīst, ka nereti sociālajam pedagogam jāuzņemas klases audzinātāju funkcijas. «Mēdz būt tā, ka radušās problēmas tiek slēptas, jo ne tikai starp skolām valda konkurence, bet tāda ir arī starp skolotājiem, kuri vēlas, lai tieši viņu audzināmā klase būtu tā labākā, tāpēc dažādi nesmukumi nereti tiek notušēti. Pamatskolā kavējumu jautājums nav tik aktuāls, jo lielākoties bērnus no 1. līdz 3.klasei uz skolu ved vecāki. Taču te ir citas problēmas – pret skolas apmeklējumiem nenopietni attiecas paši vecāki. Jautāta, kāpēc bērns nedēļu nav apmeklējis skolu, kāda trešklasnieka mamma bija pārsteigta, – sak, kas tad tur liels, ko nu tur tajā trešajā klasē tik nopietnu māca. Mammai esot bijušas brīvdienas, un viņa nolēmusi, ka arī bērns šajā laikā var padzīvot mājās…,» stāsta N.Pavlova.

Sociālā pedagoģe atzīst, ka daudzu ģimeņu sociālais statuss strauji krīt. Problēma ir arī tā, ka ne visas ģimenes savu dzīvesvietu deklarējušas Ogres novadā, tāpēc nevar saņemt nekādu palīdzību no pašvaldības. «Ir bijuši gadījumi, kad bērns atnāk uz skolu bāls un, painteresējoties, kad tad viņš pēdējo reizi ēdis, skolēns atzīstas, ka iepriekšējās dienas rītā,» stāsta N.Pavlova. Skola ir pateicīga firmai, kura nodrošina skolēnus ar ēdināšanu, jo tās pārstāvji raduši iespēju uz sava rēķina nodrošināt ar brīvpusdienām piecus skolēnus, kas nevar saņemt palīdzību no pašvaldības. Lai palīdzētu trūcīgajām ģimenēm, skola organizēja arī labdarības akciju – «Sniedz roku», kuras laikā savāktas pārtikas pakas, lai palīdzētu 11 trūcīgajām ģimenēm. 

 

Vecāki maz interesējas par bērnu skolas gaitām

Ogres ģimnāzijas sociālā pedagoģe Ilze Voiciša skolā nostrādājusi jau ilgus gadus un spēj rast kontaktu pat ar visspurainākajiem audzēkņiem, bet, ja ar skolotāju sacīto nepietiek, tad talkā tiek aicināts pašvaldības policijas nepilngadīgo lietu inspektors Sigurds Lange. «Mēs audzēkņus uzreiz nesodām un cenšamies cilvēcīgi izrunāties. Aktuāla problēma ir vardarbība skolēnu vidū. Nesen uz kalniņa, netālu no skolas, plūcās viena sestās un trīs septītās klases skolnieces, kuras nebija sadalījušas brūtgānus. Uz to noraudzījās daudzi garāmgājēji, bet nevienam pat neienāca prātā pienākt un kausles izšķirt. Labi, ka tieši tobrīd garām nejauši gāja Nadežda, kura iejaucās šajā incidentā. Visvairāk apbēdina tas, ka vecāku interese par savu bērnu skolas gaitām ir ļoti minimāla,» atzīst I.Voiciša

Ogres 1.vidusskolas sociālā pedagoģe Alda Daugule stāsta, ka skolā ir divi psihologi, kuriem darba netrūkst. Viena no viņām strādā ar pirmajām klasītēm un ar dažādu testu palīdzību padziļināti pēta sākumskolas audzēkņus. «Nākotne šķiet ļoti drūma. Jau pirmajās klasītēs ir daudz bērnu ar zemu intelektu un traucējumiem mācību vielas apguvē. Daži uz skolu atnākuši nesagatavoti ne tikai mācībām, bet viņiem nav arī atbilstošas uzvedības, turklāt bērni ir ļoti neiecietīgi,» atzīst A.Daugule. 

 

Liek pieskatīt jaunākos bērnus

Savukārt Ģimenes atbalsta dienas centra vadītāja Gunda Rubene ir saskārusies ar gadījumiem, kad vecāki nenodrošina bērna tiesības iet skolā. «Es saprotu, ka ir krīze, bet bērns aug, un mēs nevaram viņu turēt mājās kā tādu Maugli. Tas, ka bērnam jāiet skolā, reizēm vecākus apgrūtina, bet ir likumi un pienākumi, kas jāievēro,» saka G.Rubene. Ar viņu vienisprātis ir arī Valsts policijas Rīgas reģionā Ogres policijas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Linda Grīnberga, kura ir

saskārusies ar gadījumiem, kad bērni neiet uz skolu, jo vecāki viņiem liek pieskatīt jaunākos brāļus vai māsas, aizbildinoties, ka ir jāstrādā un neviena cita mazuļa pieskatīšanai gluži vienkārši nav. «Es visu to saprotu, tomēr nedrīkst uzticēt 10 gadus vecam bērnam trīsgadnieka pieskatīšanu. Bērnam ir jāiet skolā, nevis jākļūst par aukli. Šobrīd mēs galvenokārt runājam par skolām, bet problēmas sākas jau bērnudārzos – vecāki nedrīkst dzēruši vest bērnu uz bērnudārzu, kā diemžēl nereti notiek. Nav normāli arī tas, ja pirmklasnieks neiet uz skolu, bet ar mātes akceptu laiku pavada datorsalonā,» atzīst L.Grīnberga.

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka problēmu ir daudz un tās nav vienkāršas, tieši tāpēc arī ir tik ļoti svarīga visu atbildīgo dienestu cieša sadarbība.

Problēmas vislabāk risināt, cieši sadarbojoties valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem.

Dzintras Dzenes foto