Indija – vēsturisku tradīciju, pretimnākošu cilvēku, spožas greznības un postošas nabadzības citadele

[ A+ ] /[ A- ]

Edgara Viņķa foto Dieva Višnu templis

Ceļojums

Indija – vēsturisku tradīciju, pretimnākošu cilvēku, spožas greznības un postošas nabadzības citadele

Uldis Prancāns

Madlienas vidusskolas direktors, vēstures skolotājs Edgars Viņķis kopā ar 30 Impro ceļojumu piekritējiem guva daudzšķautņainus, spilgtus un pretrunīgus iespaidus Indijā.

Lidojums caur Helsinkiem ilga piecas stundas; galamērķī, ievērojot laika joslu, nācās pieskaitīt vēl 4,5. Tūristu maršruts bija valsts galvaspilsēta Deli – Džaipūra – Agra – Deli.

Edgara Viņķa foto Kremēšanas vieta svētās upes krastā…

Kontrastu zeme

Acis nepiemānīsi – aina visās pilsētās līdzīga. Visprecīzākais Indijas apzīmējums – kontrastu zeme. Līdztekus sadzīvo ļoti liela nabadzība un pasaulē lielākais miljonāru skaits. Ideāla sakoptība mijas ar pārsteidzošu netīrību; tempļu greznība uz ikdienas skarbās eksistences fona; fanātiska drošības sistēma kulta vietās un lielveikalos; savukārt nav elementāras drošības sadzīvē – bīstami elektrības vadi un gāzes noplūdes draudi.

Milzīgajā valstī (iedzīvotāju skaits krietni pārsniedzis vienu miljardu (1 332 119 275); drīz būs apsteigta Ķīna) ir tikpat milzīgs reliģiju sajaukums – pie savas ticības turas hinduisti, budisti, sikhi, džaini, musulmaņi, kristiešu konfesiju pārstāvji un dažādu sektu savaņģotie.

Edgara Viņķa foto Edgars Viņķis krāšņo paklāju ielenkumā

Turpina E. Viņķis: «Nonākot pilsētā, eiropiešu sagaida eksotiski, bēdīgi un pat šokējoši skati – bieza atkritumu kārta ielu malās, ko bieži vien ēd un par labu uzskata brīvi staigājošās govis, suņi un pērtiķi. Turpat netālu dzīvo cilvēki, turpat gatavo pieticīgu maltīti, ēd, guļ, mazgājas, frizējas, kaut ko meistaro, pārdod, tur lopus utt. Bet. Ja ieiesi tempļa teritorijā, būsi «satriekts» par ideālu tīrību un sakoptību… Protams, Deli pie valdības ēkas pat indiešu svētajiem dzīvniekiem – govīm – nākas samierināties ar brīvības ierobežošanu.

Kā daudzviet dienvidu zemēs, arī Indijā pilsētu satiksmē valda visatļautība, nepārtraukta kustība, haoss un troksnis. Luksofori nedarbojas, braucēji cits citu nerespektē, skaļi pīpina. Mēs izmantojām autobusu transportu, taču vienā straumē plūst arī velosipēdi, motocikli, braucamrīki ar jumtu, velo rikšas u.c. Ielas visbiežāk asfaltētas, transzītceļu segums ir betons, jo mūždien karstā saule to neizkausē.

Edgara Viņķa foto Deli nomales ainava

Vietējie iedzīvotāji fantastiski draudzīgi (nevienā Eiropas valstī neesmu kaut ko līdzīgu jutis…). Baltādainie tūristi tiek ļoti viesmīlīgi sagaidīti, kopā «taisīti» selfiji. Viesnīcu apartamenti civilizēti, interneta pieslēgums jaudīgāks nekā daudzās vecās Eiropas valstīs. Laikam iezemieši aizmirsuši par kādreiz valdījušajiem angļu kolonizatoriem. Starp citu, Agras pilsētas, kur atrodas viens no dižākajiem pasaules arhitektūras pieminekļiem, nemirstošas mīlestības simbols Tadžmahals (to savas mīļotās sievas Mumtazas Mahalas piemiņai no baltā marmora uzcēla Mogolu impērijas valdnieks – šahs Džahārs), klosterī savulaik briti nolaupīja izcili krāšņu dimantu, kas joprojām rotā Anglijas karalienes kroni…»

Vairāk lasiet „Ogres Vēstis Visiem” drukātajā versijā!

Laikrakstu pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot kopā ar „Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!