Kādreiz ogrēnietis, tagad ikšķilietis, uzņēmējs Raimonds Jurgelis visu, kas viņam šobrīd ir, sasniedzis paša spēkiem, vairākkārt sākot biznesu no nulles. Pēc divpadsmit Vācijā pavadītajiem gadiem viņš nolēma atgriezties Latvijā un atkal visu sākt no nulles, nodibinot uzņēmumu «Bruntor». Ar savu šā brīža lolojumu – elektrisko kravas skrejriteni – Raimonds vēlas iekarot ne vien Latviju, bet arī plašo pasauli, un tas viņam pamazām izdodas.

Raimonds dzimis un audzis Ogrē, kur pabeidzis Ogres 1. vidusskolas 9. klasi, tad mācījies tolaik Ogres Amatniecības vidusskolā, apgūstot reklāmas servisa komercdarbinieka jeb mārketinga speciālista iemaņas.

Pirmais rūdījums Anglijā

Skolā sācis iet jau piecu gadu vecumā, līdz ar to arī pabeidzis agrāk nekā citi un jau 16 gados sāka strādāt Rīgā, uzņēmumā, kas nodarbojās ar gaismas reklāmu izgatavošanu. Kāds kolēģis plānoja braukt uz Angliju, un Raimonds nolēma doties viņam līdzi. Kolēģis pārdomāja, bet Raimonds ne. Tas devis pirmo rūdījumu, jo tik tikko 18 gadu vecumu sasniegušais puisis svešumā devās bez paziņām, bez lieliem iekrājumiem, turklāt pirmajās divās trijās nedēļās pajucis viss no sākotnējiem plāniem.

«Tas tiešām deva patstāvību, kuras pirms tam nebija, ko citi varbūt meklē armijā. Tieši dzīves rūdījums man personīgi vēl šodien noder krīzes situācijās. Pašam nācās pieņemt lēmumus, ko un kāpēc darīt. Bija arī smagi lēmumi, kas no šodienas skatījuma nebija pareizi. Sanāca, ka zaudēju tur darbu, iekūlos nepatikšanās, bet mājās braukt negribējās un turpināju cīnīties,» stāsta Raimonds, kurš Latvijā atgriezās pēc diviem gadiem un kopā ar brāli izveidoja celtniecības uzņēmumu. Tas arī veiksmīgi darbojās, bet 2009. gadā pienāca lielā krīze. Faktiski, vairs nebija jēgas biznesu turpināt, jo klienti nespēja samaksāt. Kādu laiku pavadījis mājās, nogaidot, kas notiks tālāk. «Kad bija palikuši pēdējie aptuveni 500 eiro, nolēmu, ka jāizdara kas vērienīgs, bet kas gan var būt vērienīgs par šādu summu. Par pēdējo naudu aizbraucu uz Vāciju. Nezināju ne valodu, nekā, bet man tur dzīvoja māsa, aizbraucu pie viņas. Tad lēnām sākām būvēt savu mazo pasaulīti, un atkal būtībā no nulles bija jāizveido dzīve, kādu es vēlētos, un gandrīz 12 gadu laikā, ko pavadījām Vācijā, atkal izdevās izveidot veiksmīgu uzņēmumu. Bija sakārtota dzīve, šķita, kur nu vēl labāk, viss notiek, un kādā brīdī sapratu, ka viss ir tik forši, ka ir gandrīz garlaicīgi. Sapratu, ka nepieciešami kādi jauni izaicinājumi,» stāsta Raimonds, kurš nolēma pārdot gan biznesu, gan māju Vācijā un atgriezties Latvijā, Ikšķilē.

Atstāj biznesu Vācijā

«Draugi bija pārsteigti – nu kā, jums viss ir – māja, darbs, sakārtota vide! Jā, bet visu laiku atrodoties tajā komfortā, vismaz es personīgi biju noguris no tā, ka viss bija tik sakārtots, palika grūti un garlaicīgi, nevarēja ieviest neko jaunu. Mūsu uzņēmums bija izsmēlis savu attīstību, visu laiku viens un tas pats, vienas un tās pašas problēmas. Nodrošinājām ūdens skaitītāju maiņu. Mans darbs bija saistīts ar cilvēku organizēšanu. Mēs, neliela komanda, apkalpojām rajonu kā Rīgas un Ogres rajons kopā. Tagad tur strādā četri uzņēmumi, bet man patīk lietas optimizēt un izstrādāt. Desmit gados, kad šo uzņēmumu būvēju un vadīju, nokavējām tikai kādus piecus vai sešus sarunātos termiņus, kas bija plānoti ar piecu minūšu takti katru dienu, citreiz dienā bija pat 200 dzīvokļu jāapmeklē. Tas ir ļoti smags darbs, kas rezultējās veiksmīgā darbībā un attīstībā līdz zināmai robežai. Vienīgais tālākās attīstības ceļš būtu apkalpot lielāku teritoriju, bet tas man nelikās izaicinoši, jo tas būtu tie paši vēži, tikai citā kulītē,» saka uzņēmējs.

Atgriežoties Latvijā, mainījās ne tikai Raimonda dzīve, bet izmainījās visa pasaule – sākās «Covid-19» pandēmija. Mājās aptuveni gadu viņš neko īsti nedarīja, mēģinot atgūt spēkus un izlemt par tālāko, un izzināt sava potenciāla robežas.

«Kādreiz dzīvojām netālu no Alpiem, un, atgriežoties Latvijā, gribējās nedaudz izbaudīt šo adrenalīnu, kā ierasts, bet ne mums kalni lieli, ne ziemas tādas un nobraucieni. Nolēmu izveidot bezceļu skeitbordu, tā teikt, izklaidei.

Paralēli biju sācis studēt Biznesa vadības koledžā, lai nedaudz labāk atkal iepazītu Latviju, jo, atbraucot pēc tik ilga laika, šķita, ka viss ir kaut kā savādāk, nepierasti, sveši, un bija nepieciešams, ja tā var teikt, iekļūt atpakaļ tajā domāšanas veidā, kāds šeit valda. Arī studiju programma paredzēja attīstīt savu uzņēmumu. Sākumā bija citas idejas, bet tad ienāca prātā trakā ideja, un šķita, ka tā ir tik traka, ka to pat varētu mēģināt īstenot,» saka Raimonds.

«Bruntor»interesē «Parīzes pastu»

2021. gada vasarā ideja kļuva taustāma ar pirmo «Bruntor Fun» prototipu jeb elektrisko bezceļa skrituļdēli. Pēc dalības un uzvaras Latvijas biznesa ideju konkursā «Ideju kauss 2021», kur balvā tika iegūti desmit tūkstoši eiro, viņš turpināja attīstīt bezceļa skeitbordu. Lai to paveiktu, piedalījās dažādās programmās, kurās saprata, ka var izveidot kaut ko praktisku, piemēram, elektrisko kravas skrejriteni. «Bruntor cargo» koncepts pirmo reizi radās Rīgas hakatona laikā 2022. gada aprīlī, kur izdevās to veiksmīgi attīstīt, un jau vasaras vidū tapa pirmais «Bruntor cargo» prototips, bet vasaras beigās tika uzrunāts pirmais pilotpartneris, lai izstrādātu produktu.

2022. gada nogalē «Bruntor» uzvarēja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas «EIT Mobility» konkursā «EIT Jumpstarter» pilsētas mobilitātes sektorā, kur konkurēja ar 600 citām idejām no visas Eiropas.

Šobrīd uzņēmums strādā, lai piesaistītu investīcijas un izaugsme kļūtu straujāka. «Mēs gatavojam pilnīgi jauna veida produktu ne tikai Latvijas mērogā, bet arī plašākā pasaulē. Tas saistās arī ar nezināmu ūdeņu pētīšanu, un dažkārt atduramies pret kādām grūtībām, kas rodas likumiskā regulējuma dēļ. Mums bija izdevība kopā ar ekonomikas ministru doties uz Franciju, Parīzi. Šī ir viena no valstīm, kur drīkstam braukt pa ielu, bet nevis kā elektroskrejritenis, ar visu no tā izrietošo. Iesākām sarunas ar turienes Vides ministrijas pārstāvjiem un ārlietu ministru par to, ka esošais regulējums būtībā kavē mikromobilitātes attīstību. Protams, skaidrs, ka mēs likumu izmainīt nevaram un tas nenotiek vienā dienā, bet katra mazā sēkliņa, ko iesējam kādā dārziņā, var izaugt par koku,» saka Raimonds, piebilstot, ka uzņēmumam ir ieinteresēti klienti, piemēram, «Parīzes pasts», bet, ņemot vērā esošo likumdošanu, viņi nevar izmantot pilnu «Bruntor» priekšrocību klāstu. Taču Latvijā šādu ierobežojumu nav – ar kravas elektrisko skrejriteni var pārvietoties tāpat kā ar jebkuru citu skrejriteni, un uzņēmumam ir noslēgts līgums ar «Latvijas Pastu», kura darbinieki šobrīd testē vienu no «Bruntor» braucamrīkiem.

Pielietojums ir plašs

Paralēli ir virkne uzņēmumu, kas testēšanu vēl tikai gaida. Raimonds atzīst, ka interese par «Bruntor» ir dažādās nozarēs, grūti pat nosaukt vienu industriju. Sākot ar kafejnīcām, kur varētu piegādāt saldējumu, ūdeni pludmalēs, beidzot ar pasaules lielajiem uzņēmumiem, kurus interesē koncepts, varbūt savādākā izpildījumā, un kādam lielam uzņēmumam «Bruntor» ir nosūtīts uz mēnesi patestēt, lai saprastu, ko uzlabot vai pilnveidot uzņēmuma vajadzībām.

Jautāts, no kurienes zināšanas par tehnisko pusi, Raimonds atzīst, ka cilvēkiem ir dažādi talanti, ko, tuvojoties četrdesmitgadei, viņam izdevies veiksmīgi izkopt un sasaistīt ar teorētiskajām zināšanām. «Atvērtais skats pāri savai komforta zonai, manuprāt, ir tas, kas ļauj kaut ko realizēt, un plus vēl uzņēmība, bez tās nekur laikam,» piebilst uzņēmējs, atzīstot, ka šobrīd SIA «Bruntor» kapacitāte ir samērā zema, jo komandā faktiski ir tikai trīs cilvēki – Raimonds, SIA «Bruntor» līdzdibinātāja Elvija Vanaga un produktu dizainers Jānis Lapsa.

Ja ir visas nepieciešamās detaļas, ko pasūtām citviet, vienu elektrisko kravas skrejriteni iespējams samontēt trīs četru dienu laikā. Telpās Ikšķilē, kur šobrīd mājo uzņēmums, gadā iespējams samontēt ap 400 elektrisko kravas skrejriteņu. Ja šī kapacitāte tiks pārsniegta, būs jāmeklē lielākas telpas.

«Mūsu risinājums nav pilnīgi jauna tehnoloģija, bet pilnīgi jauns izpildījums. Šobrīd Eiropā mums ir reģistrēta preču zīme un produkta dizains. Tas sniedz nelielu sākotnējo aizsardzību. Daudzi klienti dizainā novērtē tieši praktisko pusi. Šajā izmērā kā kravas skrejritenis pašlaik Eiropā esam vienīgie. Noteikti pasaulē ir vēl kāds, kurš strādā pie līdzīgas tēmas kā mēs, bet mēs to vienkārši nezinām,» saka uzņēmējs. Veicot izpēti, konstatēts – aptuveni 40 procenti cilvēku uz darbu brauc ar mašīnu tikai tāpēc, ka jāņem kaut kas līdzi.

Kravas elektroskrejritenis ir alternatīva, kā pārvietoties drošā veidā, vedot arī mantas. «Es, piemēram, ar savējo braucu uz veikalu tepat, Ikšķilē, jo man ir par tālu, lai ietu kājām, un par tuvu, lai brauktu ar mašīnu, un nest rokās pirkumus arī negribas. Par pirmajiem prototipiem veicām aptaujas, kad un kāpēc sabiedrība varētu tos lietot. Sapratām, ka sabiedrībai būtu interese, bet sabiedrība vēl nav gatava kāpt ārā no mašīnām, jo tas ir ērti, arī stāvvietas nav tik dārgas kā citviet pasaulē,» saka Raimonds, piebilstot, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd vēl netiek domāts par elektrisko kravas skrejriteni kā plaša patēriņa preci, turklāt tas šobrīd ir salīdzinoši dārgs – viens braucamrīks maksā sešus tūkstošus eiro, jo, kā norāda uzņēmējs, netiek izmantota neviena zemas kvalitātes detaļa.

«Mērķis ir panākt, ka mūsu produkts, normāli lietojot, ir gandrīz vai neiznīcināms. Šobrīd ir amortizācijas risinājumi, kas braukšanu padara drošāku arī līkumos. Šim izmēram tas bija grūti, jo visam trūkst vietas. Tā ir kā pilnvērtīgas mašīnas piekare, bet mazā versijā un mazliet savādāka. Vajadzēja vairākus mēģinājumus, lai pie tā nonāktu. Vēlāk varētu radīt arī lētāku, vienkāršāku, versiju patērētāju tirgum, bet tas nebūs agrāk kā pēc gada vai diviem. Mēs testējām «Bruntor» braucienā no Ikšķiles uz Ogresgalu, Ciemupi un atpakaļ. Ja cilvēks dzīvo Ogrē, tur strādā un pārvietojas viens, tad faktiski nav nepieciešama mašīna. Ja uz 100 kilometriem izmaksas ir tikai 80 centu bez papildus slēptajām izmaksām kā apdrošināšana, ceļu nodoklis, tehniskā apskate un uzturēšana, cilvēks sāk aizdomāties,» saka Raimonds.

Lai droši arī senioriem

Šobrīd vadītājs paredzēts līdz 100 kilogramiem un krava līdz 50 kilogramiem. Uzņēmēji strādā pie versijas, lai varētu vest arī smagāku kravu. Braukšana ir tik pat vienkārša, kā stāvēt kājās, nedaudz pieturoties pie stūres. Raimonds atzīst, ka viņa mērķis bija radīt transportlīdzekli, uz kura arī vecāka gadagājuma cilvēki justos ērti un stabili. Šo stabilitāti rada arī četri riteņi. Akmentiņi, nelieli negludumi nav problēma. Testējot bez īpašām problēmām izbrauktas Zilo kalnu takas. Arī sniedziņš ziemā nav šķērslis. Protams, 20 centimetru dziļu sniegu elektriskais skrejritenis nevar izbraukt, taču uzņēmēji strādā pie 4X4 versijas, lai, piemēram, pastnieki arī ziemā varētu ar to droši izbraukt vietas, kur sniegs no rīta vēl nav notīrīts. Raimonds piebilst, ka braukt pa ledu ar «Bruntor» ir daudz drošāk, nekā iet kājām. Tiesa gan, šis transportlīdzeklis nebūs nesams, piemēram, uz ceturto stāvu, jo tas sver ap 80 kilogramu. Tāpēc nākotnē tiek domāts arī par vieglāku, iespējams, pat salokāmu, «Bruntor» versiju. Braucamrīku var uzlādēt no parastas rozetes. Lādētājs ir iebūvēts.

Jautāts, kā radās nosaukums, Raimonds stāsta, ka sākotnēji bija domāts «Rhino», kas angļu valodā ir degunradzis, taču, ievadot šo nosaukumu interneta meklētājā, bija atrodams viss cits, tikai ne elektriskais kravas skrejritenis. Bija skaidrs, ka nosaukums jāmaina, un, izskatot vairākas versijas, uzņēmēji nonāca pie «Bruntor». Par šo nosaukumu, izvēloties no trim, nobalsoja arī sociālo tīklu lietotāji, tāpat kā par logo.

Nākotnē plānoti trīs standarta «Bruntor» modeļi – ar lielāku un mazāku aizvērtu kasti, kā arī atvērtu kasti. Latvijā ar elektriskajiem skrejriteņiem, tostarp kravas, atļauts pārvietoties gan pa ielu, gan veloceliņiem, gan ietvi. Likums neparedz, bet Raimonds tomēr iesaka veikt civiltiesisko apdrošināšanu pašu braucēju drošībai, lai mazinātu riskus, jo ar skrejriteni tomēr iespējams pārvietoties līdz 25 kilometriem stundā. Tiesa gan, braucot ar kravu, šo ātrumu būtu jāsamazina, tāpēc arī «Bruntor» ir vairāki ātruma režīmi.

Jautāts, ko novēlētu tiem, kuriem ir idejas, bet pietrūkst drosmes tās īstenot, Raimonds teic, ka nevajag baidīties, bet darīt. «Tiklīdz rodas pirmie rezultāti, rodas arī entuziasms turpināt. Visu jādara soli pa solim. Kad darbojies, rodas dabiskie ceļi un veidi, kā nonākt līdz rezultātam, mūsu gadījumā līdz rūpnīcai. Neizslēdzu varbūtību, ka nākotnē radīsies vēl kāda jauna ideja, bet šobrīd šis ir lielākais un izaicinošākais projekts, ko esmu uzsācis. Kad izaicinājumi sāks šķist garlaicīgi, būs jaunas idejas un virzieni, kuros darboties. Protams, lai veiksmīgi uzbūvētu uzņēmumu konkrētā laika periodā, jārēķinās, ka darba un dzīves balanss izjūk. Jā, kaut kad sestdiena un svētdiena būs brīva, bet ne šajā attīstības fāzē. Sieva varbūt cieš visvairāk, bet tajā pašā laikā atbalsta un darbojas fonā. Galu galā arī ģimene no tā ir ieguvēji. Jo vairāk mums apkārt būs veiksmīgu cilvēku, jo veiksmīgāki būsim mēs paši. Lai nākotnē kaut kas mainītos, kaut kas jāmaina ir šodien,» ir pārliecināts uzņēmējs Raimonds Jurgelis.

 

Uzziņa

• Elektriskais kravas skrejritenis sastāv no platformas uz četriem riteņiem, augšējo daļu var mainīt pēc klienta vēlmēm.
• Ir gan bremžu apgaismojums, gan avārijas signāls, tuvās un tālās gaismas, pagriezienu signāli.
• Ar vienu uzlādi pa labu ceļa segumu iespējams nobraukt pat 100 kilometru.
• Saslēdzams ar pulti, tāpat kā auto.
• Garums un platums – 140X70 centimetru.
• Augstums: 120 centimetru.
• Lai brauktu pa ielām, nav nepieciešamas tiesības.