Interese par rokdarbiem veidojas ģimenēs

[ A+ ] /[ A- ]

Madlieniete Līga Jonāne atzīst, ka rokdarbi lieliski nomierina nervus un lieliski palīdz izgaisināt sliktās emocijas.

Aizvadītās nedēļas nogalē Ogres Kultūras centrā Tautas mākslas un amatu dienas «Baltā laipa» pulcēja plašu amatnieku un rokdarbnieču spektru ne vien no tuvākajiem, bet arī tālākajiem Vidzemes novadiem. Lietišķās mākslas un amatniecības meistari Ogrē satikās, lai parādītu savu veikumu un arī novērtētu citu radošās izpausmes.

Ikviens interesents divās pēdējās oktobra dienās Ogres Kultūras centrā varēja iegādāt pašaustus deķus, šalles, krāšņas rotaslietas, adījumus, tamborējumus, metālkalumus un citus amatnieku darinājumus. Meistari labprāt dalījās arī amata noslēpumos.

Aust var arī bez stellēm

Ciemupiete Santa Grīnberga pārsteidza ar aušanu uz kartona rāmja, kas būtībā ir aušana mājas apstākļos bez stellēm. «Šāda veida aušanu var izmēģināt jebkurš, jo tam nepieciešamie materiāli ir kartons, dzija un lāpāmadata,» stāsta amatniece, kura šo tehniku apguvusi pašmācības ceļā, no internetā pieejamās informācijas. Santa ir beigusi Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas Rokdarbu nodaļu un savās zināšanās labprāt dalās arī ar citiem, aicinot reizi nedēļā Ciemupes tautas namā ikvienu interesentu apmeklēt radošo darbnīcu, kur var apgūt dažādus rokdarbus – adīšanu, tamborēšanu, dekupāžu un daudz ko citu. «Būtībā mēs apgūstam visu jauno un aktuālo, kā arī veco un aizmirsto. Darbnīcās var piedalīties jebkurš, bez vecuma ierobežojuma. Jaunākajai dalībniecei ir astoņi gadi, vecākajām jau sirmas galvas. Rokdarbi ir iespēja iepriecināt sevi ar jauniem aksesuāriem, kā arī sagatavot dāvaniņas citiem. Nopirkt veikalos tagad var visu, taču pašu rokām gatavotais ir daudz vērtīgāks,» atzīst Santa. Arī ciemupiete Rūta Bāra uzskata, ka iemaņas rokdarbos ir liela bagātība. «Mana interese par rokdarbiem nāk no ģimenes. Mamma šuva, vecmamma prata savām rokām pagatavot dažādas skaistas lietas. Prieks, ka arī manai meitai ir interese par rokdarbiem – abas kopā mācījāmies «Burdas» skolā modernās izšūšanas kursos. Adīt un tamborēt prot arī mazmeitiņa. Savulaik beidzu «Saivā» aušanas kursus. Ar aušanu gan šobrīd nenodarbojos, jo stelles aizņem daudz vietas, bet mans patīk apgūt dažādas rokdarbu tehnikas. Mūsdienās iespējas ir ļoti plašas, var, piemēram, pat savienot mežģīnes un vilnu. Esmu iemācījusies knipilēšanu, filcēšanu, dekupāžu, izšūšanu ar pērlītēm un daudz ko citu. Katras iemaņas un zināšanas, pat ja ikdienā tās nepielieto, ir ļoti vērtīgas,» atzīst R.Bāra.

Apgūt tapošanu jādodas uz Ķegumu

Savukārt Ķeguma novadu Tautas mākslas un amatu dienās pārstāv Ingrīda Freimane no Tomes un ķegumiete Vija Volenberga, kura ir Ķeguma «Saulespuķu» kluba biedre. ««Saulespuķēs» esmu vienīgā rokdarbniece, bet sadarbojos ar Tomes amatniecēm. Šogad plānojam rīkot kopīgu Ziemassvētku rokdarbu izstādi – pārdošanu. Lieks lats pie pensijas vienmēr noder. Esmu atradusi arī, kur var lētāk iegādāties dziju, piemēram, Rīgā, Čiekurkalna tirgū. Tur var nopirkt dzijas atlikumus no Itālijas. Jaunībā daudz adīju saviem bērniem, tad 25 gadus bija pārtraukums, jo rokdarbiem neatlika laika. Tagad adu mazbērniem – man viņi ir pieci – trīs mazmeitas un divi mazdēli. Jāteic gan, ka arī mazmeitas pašas prot adīt un tamborēt. Adīt iemācījies pat mazdēls. Arī mana mamma un vecmamma bija lielas rokdarbnieces,» stāsta Vija Volenberga. Čaklā kundze idejas rokdarbiem gūst internetā, no specializētajiem žurnāliem un, kā pati smej, tās arī «zog». «Esmu apguvusi ļoti interesantu lietu – tapošanu. Tā ir speciāla tehnika – pārceļot pāri tapiņām diegu, var izveidot ļoti skaistus rakstus. Ik gadu apmeklēju rokdarbu izstādi – pārdošanu Brīvdabas muzejā, kur arī ieraudzīju šajā tehnikā veidotas šalles un lakatus. Amatniece, kas tos gatavoja, nevēlējās dalīties savā pieredzē. Informāciju par tapošanu meklēju internetā, bet tā arī neatradu, vien noskaidroju, ka Cēsīs ir kāds kungs, kurš gatavo tapotājus. To iegādājos un sāku eksperimentēt. Šo to esmu apguvusi un, tā teikt, neturu sveci zem pūra – savā pieredzē tagad labprāt dalos arī ar citiem,» stāsta V.Volenberga, aicinot ikvienu pievērsties rokdarbiem. «Rokdarbi ļoti palīdz relaksēties pēc saspringtās darba dienas. Manuprāt, katra sieviete var nodoties šīm prasmēm. Galvenais ir sākt un no tā strāvojuma, kas nāk, paņemot rokās adāmadatas, idejas radīsies pašas,» smaida Volenbergas kundze.

Adot un tamborējot visas sliktās domas pagaist

Madlieniete Līga Jonāne pārstāv Zvaigžņu ģimeni, kurā ir piecas rokdarbnieces. Līgas kundze un viņas māsa aizraujas ar tamborēšanu, otra māsa gatavo rotaslietas, mamma ada, bet māsasmeita krustdūrienā izšuj glezniņas. Neviena no Zvaigžņu ģimenes sievietēm rokdarbus nav speciāli mācījusies, šīs iemaņas pārmantotas paaudžu paaudzēs. «Dzīvojam tālu no centra, tāpēc rokdarbnieču pulciņos neiesaistāmies. Ar rokdarbiem nodarbojamies sava prieka pēc, tas ļauj arī sarūpēt oriģinālas dāvaniņas draugiem un radiem. Agrāk musturus meklēju grāmatās un internetā, bet tagad idejas darba gaitā rodas pašas. Tamborēt esmu iemācījusi pat vedeklu, kura līdz šim to nekad nebija darījusi, bet nu viņai ļoti patīk. Tā ir tāda kā slimība, kas pielīp. Piemēram, kā var vakarā sēdēt, skatīties ziņas un neko nedarīt? Pietiek, ka dzirdi, rokas taču var strādāt! Rokdarbiem veltu rudens un ziemas vakarus, jo vasarā tam neatliek laika – mums ir zemnieku saimniecība. Jāapkopj 24 hektāri zemes, turam arī cūkas un vistas, ir augļudārzs un vairāk kā 100 upeņu stādu. Tiem, kas vēl nav sākuši nodarboties ar rokdarbiem, ieteiktu noteikti pamēģināt, jo tas nomierina nervus. Rokdarbos tiek ielikts sirds siltums, un visas sliktās domas vai emocijas izgaist kā nebijušas,» atzīst Līga Jonāne.

Santa Grīnberga no Ciemupes ikvienam interesentam demonstrē, kā var aust arī bez stellēm.

Ciemupiete Rūta Bāra labprāt apgūst dažādas rokdarbu tehnikas.

Ķeguma novada rokdarbnieces Tautas mākslas un amatu dienās pārstāv Vija Volenberga (no kreisās) un Ingrīda Freimane.

Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja etnogrāfe Ilze Ziņģīte stāsta un rāda, kādam agrāk bija jābūt līgavas pūram.

Pēc labi padarīta darba miegs ir saldāks pareizi izvēlētos spilvenos.

Tautas lietišķās mākslas studijas «Saiva» piecdesmitgadē – Emīlija Kazakevičute (no kreisās), Ligita Jansone un Anita Munkeviča.

Elizabetei Rasļenokai dubulta slodze – jāpaspēj izrādīt gan grāmatas par rokdarbiem, gan arī būt kopā ar «Saivas» sievām, jo viņa ir arī šīs Tautas lietišķās mākslas studijas dalībniece.

Dzintras Dzenes un Anitas Zeiliņas foto