Izdod grāmatu par Jaunogres vidusskolas vēsturi

[ A+ ] /[ A- ]

Mirklis grāmatas atvēršanas svētkos. Uzņēmējs un grāmatas par Jaunogres vidusskolas vēsturi atbalstītājs Juris Laizāns (pirmais no labās) labprāt atceras šo laiku, jo ir viens no tiem, kuri mācības uzsāka tikko uzceltajā ēkā 1972.gadā.

Februārī Jaunogres vidusskola atzīmē 40 gadu jubileju, kas ir pietiekami nopietns iemesls, lai apkopotu vismaz aizvadītā gadsimta 70.-80.gadu vēsturi vienā izdevumā.

«Nedēļa Ogrē» žurnāliste Natālija Ketnere šo vēsturisko materiālu krājumu par Jaunogres vidusskolas izveidošanos un izaugsmi pagājušā gadsimta 70–80.gados veidojusi vairākus gadus. Viņa intervējusi kādreizējo Jaunogres vidusskolas direktoru Aleksandru Grišinu, vākusi materiālus par pašu vidusskolu. Šai sakarā pie žurnālistes vērsās divas Krasta ielas skolas absolventes, kuras dalījās savās atmiņās par toreiz piedzīvoto.

N.Ketnere apbrīno tos absolventus, kuri pat no 1953.gada vēl joprojām katru gadu satiekas un atminas vienu no savas dzīves krāšņākajiem periodiem. Lai saglabātu informāciju par Krasta ielas un apvienoto jeb latviešu un krievvalodīgo skolu un tās pedagogiem, kuri bija pamats Jaunogres vidusskolas izveidei 70.-tajos gados, tika nolemts to visu apkopot vienā izdevumā.

Savu enerģiju jaunās grāmatas tapšanā ieguldījis arī uzņēmējs no Ogres Juris Laizāns. Viņš ir viens no tiem Jaunogres vidusskolas absolventiem, kuri mācības uzsāka tikko uzceltajā ēkā 1972.gadā. Jautāts, kālab ogrēnietis nolēmis iesaistīties šajā procesā, Laizāna kungs atbild, ka tā bijusi sava veida nostaļģija, atmiņas un vēsture, ko gribas pastāstīt citiem, ko nevajadzētu aizmirst. «Diemžēl cilvēka atmiņa ir visai trausla lieta. Pat tagad, pārlasot grāmatu, atceros par tām lietām, ko jau sen biju piemirsis. Man tas bija ļoti patīkams un gaišs notikums.»

J.Laizāns atzīst, ka skolas laikā viennozīmīgi piedzīvoti bezrūpīgākie un priecīgākie dzīves gadi. Salīdzinot pašreizējās izglītības tendences, J.Laizāns uzsver, ka mūsdienās mācīties ir krietni sarežģītāk. «Man ir trīs bērni, divi mācās Ogres 1.vidusskolā. Protams, salīdzinu, kā viņi mācās, un varu teikt, ka viņiem ir grūtāk. To pierāda kaut vai smagā skolas soma. Visnopietnākais gan ir brīdis, kad jādomā par nākotni, par profesiju. Padomju laikā, jau sēžot skolas solā, aptuveni nojautām, ko darīsim tālāk, bet tagad to izdarīt ir krietni grūtāk. Domāju, ka tieši šajā aspektā vairāk jāiesaistās skolai.»

Šī faktiem piesātinātā grāmata, protams, bestsellera plauktus neieņems, tomēr visi, kurus interesē Jaunogres vidusskolas vēsture un tā laika skolotāji, noteikti var vērsties pie grāmatas autores N.Ketneres vai izdevuma sponsora jeb palīdzīgās rokas J.Laizāna, lai tiktu pie atmiņām bagātā avota.

Foto no Ogrenet arhīva