Domāju tā
Ja krīze ir galvās
Andris Upenieks
Bez 100 gudrām galvām netrūkst arī kūtru galvu. Nepamet sajūta, ka krīzes vadība piekopj konsekventu nekonsekvenci: te ieķer vienā, te otrā vietā, bet lemtais noturas vien īsu brīdi vai pēkšņi pagriežas gluži pretējā – vīrusa izplatības virzienā.
Tie, kas uzmetuši lūpu par SKDS atainoto valdības dziļo kritienu kaunā, nudien izskatās pēc žēlojamiem savādniekiem.
Izglītības ministrei Šuplinskai jautājumā par valdības zemo vērtējumu muļķīgā kārtā izsprūk vēl lielāka muļķība: skolas pieprasa nevis reitingus, bet objektīvu darba kvalitātes vērtējumu, bet valdības kvalitātes noteikšanā pietiek ar reitingiem? Muļķība tālab, ka reitings patiešām nav objektīvs skolas kvalitātes noteicējs, jo ir tikai centralizēto eksāmenu matemātisks atspoguļojums. Muļķīgi mērīt ar vienu olekti, piemēram, Madlienas vidusskolas bērnu sekmību ar selektīvi atlasīto skolēnu sasniegumiem Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Bet valdības reitings nu gan ir pašu lolota haosa objektīvs iznākums.
Vairojas pabalstu baļķa nesēju drūzma, cēlajam žestam piešķirot arī amorālus vaibstus: kam dot, cik dot un kam nedot? Turklāt aizņemtās naudas atdošana gulsies uz pašu apdāvināto pleciem. Par kļūdu negribīgi atzīta atteikšanās teju no visām mums pieejamajām Pfizer vakcīnām, turpretī, kas to pieļāvis, Daniela Pavļuta ziņojumā sanācis parādīt ar pirkstu vien pāris ierēdņu virzienā. Bet kur valdības, tās vadītāja atbildība? Ja iestādē kādam «mats no galvas nokrīt», par visu atbild tās vadītājs, direktors. Valdības bezatbildība, vārdā saukta par kļūdu, radusies kaut kādā neformālā burziņā bez vārdiem, uzvārdiem un konkrētas atbildības. Nav labi, Kariņ! Bet bail, ka būs vēl sliktāk: valsts mērogā luksofors deg stabili sarkanā krāsā, bet daudzviet tā pārtop par zaļo: bija neērti pirmdienas Rīta Panorāmā klausīties kādas skolas direktores ziņojumu, cik viņi esot gatavi un droši: klašu audzinātāju stundā visi bērni tapšot noaudzināti, būšot interesanti… Vakarā intervē apmulsušu puisīti ar masku zem deguna: nu nevarēs savākties viņš un vēl kādi arī… Bet amatpersonas, lietojot vārdus «absolūta drošība», absolūti nezina, ko nozīmē vārds «absolūts». Zinot, cik droši noturēt sveces stājā kustīgos zeperus, starp kuriem ir arī grūti valdāmie, pat piesardzīgs optimisms zaudē jēgu.
Cienījama, pieredzējusi skolotāja neizpratnē: «Attālinātā mācīšanās labi iegājusies: saprotamies no pusvārda, bet iestrādātā atmešana, lauzīšanās sarežģītajos klātienes apstākļos, uzliesmojuma gadījumā pārkārtošanās vecajās sliedēs nav visu iesaistīto nerrošana?” Kariņš paudis: ka virsroku ņem tie, kam epidemiologu lēmumi nav svarīgi.
Visu rakstu lasiet 26.februāra „OVV”.
Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!