Mazozolu pagasta pārvaldi jau nedaudz vairāk nekā trīs mēnešus vada Jānis Paleps, kurš šo amatu ieņēma konkursa kārtībā. Nule kā notika iedzīvotāju sapulce, kurā piedalījās arī Ogres novada pašvaldības vadība. Pagasta ļaudis jaunā pārvaldes vadītāja pirmajos darba mēnešos paveikto vērtē atzinīgi, un attiecīgi noteikto pārbaudes laiku viņš ir izturējis.

Līdz 2008. gadam Jānis Paleps bija uzņēmējs, taču biznesam svītru pārvilka finanšu krīze. Kādu laiku strādājis par lektoru un pasniedzēju augstskolās, tehnikumos un profesionāli tehniskajās skolās – lasījis lekcijas ekonomiskajos, juridiskajos un psiholoģijas jautājumos, kur viņam ir attiecīga izglītība, bet pirmā izglītība ir metālapstrādes tehnologs. Šobrīd dzīvo Vecpiebalgā, kas no darba vietas Mazozolu pagasta pārvaldē ir aptuveni 48 kilometru attālumā. Jautāts, kāpēc pieteicies Mazozolu pagasta pārvaldes vadītāja amatam, viņš teic, ka darbs pašvaldībā nav svešs – neilgu laiku strādājis par izpilddirektoru Rucavas novadā, tad Ogres novada pašvaldībā vadījis Attīstības departamentu un aptuveni pusgadu bijis Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs.

– Kādi bija pirmie darbi jaunajā amatā?

– Viens no pirmajiem jautājumiem, ko atrisinājām, bija par ūdens ieguvi Vecogres kapos – uzstādījām ūdens pumpi, atvedām smiltiņas abos kapos, un abu kapu apmeklētājiem tagad ir pieejama arī tualete, kā arī kapu kopšanas inventārs – ķerra, lāpsta, grābeklis un spainis. Vēl iedzīvotāji sūdzējās par vairākām nesakoptām teritorijām. Arī šos jautājumus atrisinājām, bet darbs, protams, turpinās.

– Kādus jautājumus pārrunājāt iedzīvotāju sapulcē?

– Manā šā brīža darbu sarakstā ir 43 darbi, un puse no tiem jau izdarīti. Šos jautājumus tad arī pārrunājām.

Pirmais darbs bija uzstādīt papildu šķiroto atkritumu konteinerus. Nākamais jautājums – pagastā ir tāds infrastruktūras objekts kā demontētā dzelzceļa līnija. Tā ir samērā labā stāvoklī, taču laika gaitā izveidojušās bedres, ko vairākas reizes nogreiderējām. Arī no pašvaldības bija lūgums kādreizējo dzelzceļa līniju uzturēt kārtībā, jo pašvaldībai ir patapinājuma līgums ar VAS «Latvijas dzelzceļš», ka pašvaldība uztur un izmanto šo infrastruktūru savām vajadzībām. Pa bijušo dzelzceļa līniju izveidojām veloceliņu, uzlikām attiecīgas zīmes, veiksim arī apauguma attīrīšanu. Šis posms ir četrus kilometrus garš, un iedzīvotāji pa to var aizbraukt līdz pagasta tālākajiem Vecogres kapiem – apkārt braucot, sanāk prāvs gabals, bet pa dzelzceļu ļoti tuvu. Šo ceļu var izmantot arī nūjotāji, skrējēji un pastaigām ar suni. Mazozolu pagastā ir arī viens no augstākajiem dzelzceļa tiltiem, kam savulaik nogrieztas un nozagtas metāla margas, ko plānojam atjaunot. Tas būs sakopts objekts, kur brauc tūristi un paveras arī ainaviskas skats.

Ziemā pagastā nodega Līvānu māja, kur dzīvību zaudēja cilvēks. Pavasarī, kūstot sniegam, vējainā laikā no šā īpašuma sāka lidot apdeguši mājas siltinājuma gabali, piesārņojot apkārtni. Piesaistījām uzņēmējus un šo objektu sakārtojām.

Izveidojām arī norādes uz dažādiem dabas objektiem. Savukārt pagasta mājai ar auto bija traumētas ieejas kāpnes. Izveidojām jaunas, ir arī uzbrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Savulaik iedzīvotājiem bija ļauts nolietotas lielgabarīta sadzīves preces atstāt noliktavas telpās, kas iznomāta dāņu uzņēmējiem. Risinājām arī šo jautājumu, lai no šīm lietām atbrīvotos pēc iespējas ekonomiskāk.

Vēl salabojām gājēju celiņu uz skolu un pavasarī sakārtojām divas caurtekas.

– Vai Mazozolu iedzīvotāji ir aktīvi?

– Sapulcē bija ieradušies aptuveni 30 mazozolieši. Mums bija arī ielīgošanas pasākums, kad uzrunāju iedzīvotājus, aicināju nākt un stāstīt par problēmām, ko viņi ik pa laikam arī dara. Protams, varētu būt aktīvāki. Liels paldies pagasta sekretārei Mārītei Bauerei, kuras zināšanas un pieredze man kā pārvaldes vadītājam ļoti noder.

– Ko, jūsuprāt, varētu darīt, lai piesaistītu pagastam jaunus iedzīvotājus?

– Viens no nosacījumiem ir infrastruktūra – labi ceļi, pakalpojumi. Šobrīd pagastā ir viens veikals – «Top». Aptiekas nav, ģimenes ārste uz pagastu brauc reizi nedēļā no Ērgļiem.

Diemžēl šobrīd pagastā nenotiek kultūras pasākumi, jo nav Kultūras nama vadītāja, bet šo jautājumu risinām un, iespējams, rudens pusē mums būs Kultūra nama vadītāja. Neraugoties uz to, ir divi tautas deju kolektīvi – pirmsskolas bērnu deju kolektīvs un vidējās paaudzes deju kolektīvs «Līčupīte», kas skolotājas Inas Šīrones vadībā piedalījās arī Dziesmu un deju svētkos.

Mums ir arī sava skola – Taurupes pamatskolas filiāle, un šogad Mazozolu pamatskolu beidza septiņi absolventi.

Sāpīgs jautājums ir par pastu. Ja citviet sūdzas, ka tiek samazināts darba laiks vai slēgtas pasta nodaļas, tad Mazozolu pagastā vispār vairs nav pat pastkastītes (!), kas agrāk atradās pie pagasta mājas. Kad Sociālajai nodaļai vajag izsūtīt kādas vēstules, braucot mājās no darba, izbraucu cauri Ērgļiem un tur tās iemetu pastkastītē. Šāda situācija, manuprāt, nav normāla, bet šis jautājums nav pagasta kompetencē. Savulaik izskanēja teiciens, ka valsts jāvada kā uzņēmums. Uzņēmēji to, kas nerentabls, likvidē, bet valstī tā nedrīkst būt. Pasts ir valsts akciju sabiedrība, un šo funkciju būtu jānodrošina.

– Neskaitot iepriekš minēto, kādi vēl ir šķēršļi, kāpēc jauni cilvēki tik reti atgriežas dzīvot laukos?

– Par spīti visam, Mazozolus kā savu dzīves vietu izvēlas arī jaunas ģimenes ar bērniem, bet, lai piesaistītu iedzīvotājus, nepieciešamas darba vietas. Pagastā nav daudz darba vietu – pa kādai zemnieku saimniecībās, pagasta pārvaldē, skolā, gaterī. Iedzīvotāji brauc strādāt gan uz Ērgļiem, gan Rīgu vai strādā attālināti. Faktiski Latvijā valsts uzņēmējdarbību neatbalsta, tā nīkuļo. Piemēram, vecvecāki nomirst, paliek māja un pārdesmit hektāru zemes. Viens variants to pārdot, otrs – jaunā ģimene labprāt tur ietu dzīvot un strādāt, bet nav starta kapitāla. Visās finanšu iestādēs atbild, ka, lai saņemtu aizdevumu, nepieciešama divu gadu naudas plūsma. Bet kur šo plūsmu iegūt, ja nav starta kapitāla? Rodas paradoksāla situācija, ka cilvēks, kuram šeit ir 20 hektāru zemes un māja, aizbrauc strādāt uz Dāniju pie dāņu uzņēmējiem, bet šeit zemi nopļauj kāds cits. Faktiski pagastā lielāko daļu zemes izpirkuši dāņi. Valsts savus cilvēkus neatbalsta, lai gan cilvēks ir lielākais kapitāls katrai valstij. Tur, kur nav cilvēku, tur nekā vairs nav. Arī cilvēka dzīvība ir izsakāma ekonomiskos skaitļos. Ar katru aizbraukušo valsts zaudē 500 tūkstošus eiro nosacītās naudas. Ir ļoti svarīgi noturēt cilvēkus savā zemē. Ir daudz piemēru citās valstīs, kā to izdarīt. Pagasts var piešķirt kādus atvieglojumus savas kompetences ietvaros, bet galvenajam impulsam jānāk no valsts. Lai arī dāņi nopirkuši lielāko daļu pagasta zemju, tomēr brīvas zemes platības vēl ir pieejamas, ko iespējams iznomāt vai iegādāties, lai uzsāktu uzņēmējdarbību. Diemžēl, ja privātpersonas pārdod zemi, tad vietējos zemniekus pārspēj dāņi.

– Kādas ir nākotnes ieceres tuvākajam laikam?

–Mazozolu pagastā vajadzētu aktivizēt kultūras dzīvi – savu estrādi, kur labā laikā varētu notikt āra pasākumi. Kādreiz šeit bija estrāde, bet tā bija no koka, sabruka un nav atjaunota. Deju kolektīvi mums ir, bet vajadzētu arī kori. Būtu labi izveidot tirgus laukumu, bet, protams, tas viss saistīts ar finansēm.

– Ko jūs šajā darbā varētu novēlēt sev un ko iedzīvotājiem, lai dzīve pagastā kļūtu labāka?

– Iedzīvotājiem novēlētu būt aktīvākiem, izsakot priekšlikumus un vajadzības infrastruktūras un dažādu pagasta kompetencē esošu jautājumu sakārtošanā. Novēlu meklēt jaunas idejas un iespējas uzsākt jaunu biznesu. Sev varu novēlēt prast uzturēt sadarbību ar iedzīvotājiem, lai saskarsme būtu produktīva paveikto darbu ziņā, lai, kopīgi strādājot, varam pēc iespējas vairāk padarīt.