Jauna problēma – skolā mācīties 11 vai 12 gadus?

[ A+ ] /[ A- ]

Pēdējā laikā izglītības jautājumiem tuvu stāvošos cilvēkos pārdomas raisa Valsts prezidenta nesen aktualizētais jautājums, vai nevajadzētu mums atteikties no 12.klases, saīsinot skolas laiku par vienu gadu.

«OVV» sazinājās ar vairākiem izglītības iestāžu direktoriem un pedagogiem, izzinot viņu personisko viedokli. Jautājums par 11 vai 12 klasēm noteikti saistāms ar vēl kādu neatrisinātu dilemmu – kad bērniem uzsākt skolas gaitas – sešu vai septiņu gadu vecumā?

Dzīve prasa paātrinājumu

Lielvārdes vidusskolas direktors Aigars Kruvesis: «Domāju, ka optimālākais variants būtu 11 klases, kad skolēns mācību iestādi pabeidz 17 vai 18 gadu vecumā, ātrāk nonāk augstskolā vai darba tirgū. Dzīve prasa paātrinājumu. Runājot par mazajiem, man ir divējādas domas – no vienas puses bērnība ir jāizdzīvo, no otras – vairums sešgadnieku labprāt uzsāktu skolas gaitas.»

Nav īstas atšķirības…

Taurupes vidusskolas Meņģeles filiāles direktore Olita Rudzīte: «Pēc personiskās pieredzes spriežot, varētu būt 11 klases. Savulaik pēc astotās aizgāju uz tehnikumu, kur mācījos trīs gadus. Šobrīd nav īstas atšķirības – kad doties strādāt vai mācīties svešumā – 18 vai 19 gadu vecumā… Sešgadniekiem skolas gaitas nevajadzētu sasteigt – prātīgāk kādu gadu vēl spēlēties ar lellēm vai mašīnītēm.»

Reforma prasītu milzu līdzekļus un darbu

Jaunogres vidusskolas direktore Ludmila Sokolova: «Kategoriski esmu par 12 klasēm. Ielikts tik daudz naudas un darba mācību standartu, metodisko materiālu un grāmatu izstrādē. Tā nebūtu reforma, bet ņirgāšanās par izglītības sistēmu. Mazākos bērnus vajadzētu, tāpat kā ārzemēs, jau piecu gadu vecumā vest uz muzejiem, rādīt visu skaisto, bet sešos gados pārdomāti ievadīt zinību un prasmju pasaulē, jo viņi ir gudri, visu uztver ātri. Pirmklasnieki bieži vien apmāca vecvecākus, kā pārvaldīt datoru.»

Reāli jaunais cilvēks skolas dzīvei nav sagatavots

Ogres ģimnāzijas sekretāre Daiga Kuzmina: «Grūti spriest. Savulaik nebija slikta 11 klašu vidusskolas izglītība. Šobrīd mācību programmās daudz lieka. Reāli jaunais cilvēks dzīvei netiek sagatavots. Mūs kādreiz, piemēram, iemācīja aprēķināt dzīvojamo telpu laukumus, vajadzīgo krāsu un tapešu daudzumu. Skoloties sākt sešu vai septiņu gadu vecumā? Mani bērni pirmajā klasē uzsāka iet atšķirīgā vecumā, bet abi bez grūtībām ieguva augstāko izglītību.»

Pāreja uz 11 klasēm daudziem būtu šoks

Madlienas vidusskolas direktore Alda Karaseva: «Mācību programmas veidotas 12 klašu ciklam. Saturs ir apjomīgs, pārsātināts, taču pagaidām nekas nemainās. Ja mēs pārietu uz 11 klasēm, nāktos skolas gaitas pagarināt jūnijā un ātrāk atsākt augustā. Tas daudziem būtu šoks. Šobrīd pedagogi strādā jūnijā un jaunajam mācību gadam gatavoties sāk augusta otrajā pusē. Kā būtu ar atvaļinājumu? Reformas gadījumā neatpūstos ne skolotāji, ne skolēni. Kad labāk uzsākt skolas gaitas, būs konkrētāk zināms pēc pilotprojektā iegūtajiem datiem.»

Jādomā par mācību satura saīsināšanu

Ķeguma komercnovrziena vidusskolas direktors Edgars Viņķis: «Uzskatu, ka 12 klases varētu nebūt. 19 un pat 20 gadu vecumā skolā nav jāmācās. Esmu pret mācību gada pagarināšanu un, protams, nodarbībām sestdienās. Jādomā par mācību satura samazināšanu kopš astotās klases, rūpīgi jāizvērtē prioritātes vidusskolā. Mācības jāsāk septiņu gadu vecumā, jo mazliet jaunāki bērni nav nobrieduši skolas apstākļiem ne psiholoģiski, ne fiziski.»

Kamēr valstij neesi vajadzīgs, labāk sēdēt solā

Birzgales pamatskolas direktora vietniece mācību darbā Inta Pastare: «Pagaidām ekonomiskā situācija tāda, ka jauniešiem grūti atrast darbu. Kamēr valstij viņi nav vajadzīgi, labāk sēdēt skolas solā 12 gadus un nedarīt muļķības. Mans vecākais dēls pabeidza augstskolu, bet darba nebija, iestājās bezdarbniekos. Nāca piedāvājums pārkvalificēties par smagās automašīnas šoferi. To viņš nevēlējās, nu strādā Norvēģijā. Arī jaunākais dēls izvēles priekšā… Domājot par mazajiem skolēniem, optimālais risinājums – viņu sagatavošana bērnudārza vidē.»