Jo baltāks būsi, jo redzamāki kļūs melnie plankumi

[ A+ ] /[ A- ]

Nesen kāds mans draugs atzinās, ka principa pēc nelasa politiskos komentārus, jo vienīgā funkcija, ko tie, viņaprāt, pilda, ir sabiedrībā valdošā negatīvisma vairošana. Pēc šīs sarunas es aizdomājos, kāda īsti ir šī vēsts, ko es vēlos nodot lasītājam. Mans mērķis noteikti nav vairot negatīvismu, tomēr grozies kā gribi – rakstot par politiku, vienmēr kāda āža kāja izlien uz āru.

Reizēm žurnālisti āža kāju meklē speciāli, jo vēlas saviem rakstiem piešaut mazliet asuma un asins garšas, taču bieži vien āža kāja pat netiek speciāli meklēta. Tā vienkārši uzkrītoši spīd cauri baltajiem un pūkainajiem pēļiem, kuros politiķi mēdz ietīt sabiedrībai domāto informāciju.

Nezāles un paraugdārzs

Žurnālistiem fasādes ieeja ar vienmēr iztīrīto lieveni nav tik interesanta kā sētas durvis, pie kurām biežāk var redzēt augam nezāles. Ja politiķi atzītu savus trūkumus un atklātāk runātu par saviem aizkulišu darījumiem, nezāļu meklēšana žurnālistiem vairs nešķistu tik interesanta. Taču dzirdot paziņojumus par to, ka „manā dārziņā viss kārtībā, tikai kaimiņiem tās nezāles sasējušās», tā vien gribas pieķert politiķus melos. Es piekrītu, ka reizēm žurnālisti no mušas uzpūš ziloni un par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem piesit politiķus pie kauna staba, taču, kā jau teicu, tas ir galvenokārt tāpēc, ka savos lozungos varas turētāji ir pārāk nevainojami un ļoti negribīgi uzņemas atbildību par pieļautajām kļūdām.

Viens nepareizs vārds un …

Tomēr ir kāds akmens, ko es gribētu iemest savā un savu kolēģu žurnālistu dārziņā. Tā ir atsevišķu divdomīgu izteikumu izraušana no konteksta un komentēšana nevis pēc būtības, bet formas.

Tā, piemēram, nesen Aizsardzības ministrs Artis Pabriks kādā intervijā runāja par nepieciešamību saglabāt valsts pārvaldē augsta līmeņa profesionāļus ar atbilstoša līmeņa atalgojumu. Šī konteksta ietvaros viņš izteica viedokli, ka par 100 latiem var strādāt tikai muļķi. Es piekrītu, ka izteiktā frāze bija pārspīlēta un neapdomāta, taču frāzes būtība nebija pazemot simtlatniekus, kā tas tik pasniegts, bet gan pateikt, ka taupības vārdā mēs nevaram uzticēt valsti cilvēkiem ar neatbilstošu izglītību un pieredzi, jo par 100 latiem atrast labu profesionāli nav iespējams.

Ja sabiedrība pret politiķiem kopumā būtu noskaņota pozitīvi, viens nepārdomāts teikums nespētu izsaukt kritikas lavīnu, bet situācijā, kad publika to vien gaida, lai politiķiem paslīdētu kāja vai samežģītos mēle, šādi izteikumi var likt aizmirst visu labo kontekstu.

Maizi un izpriecas

Atceroties ekonomikas teorijas par to, ka pieprasījums veido piedāvājumu, vēl vienu akmeni man gribas mest arī pašas sabiedrības lauciņā. Mēs sūdzamies par mēdijiem, kuri tiražē galvenokārt negatīvu informāciju, bet caur savu interesi par skandāliem un intrigām mēs uzturam šo negatīvismu. Tā vien šķiet, ka kopš Romas impērijas laikiem nekas daudz nav mainījies un tautai joprojām vajag maizi un izpriecas ar nelielu asins piegaršu.