«30.septembrī būšu atpakaļ Ņujorkā,» tā pērn no Eginas (Aegina) salas Grieķijā rakstīja Vija Vētra.
Saulrietā viņa peldot siltā jūrā, lai gan ilgojoties pēc stipras saules. Dakteri sauļošanos aizlieguši, jo «… ārstēju Latvijas mežā gūtā ērces kodiena sekas – LAIMA SLIMĪBU. Esot Rīgā, domāju, ka man ir gripa, bet, izrādās, reakcija. Galvassāpes, temperatūra, sāpes visā ķermenī! Sākumā dermatologs domāja, ka vēzis, bet biopsija bija negatīva. Tad asins analīze parādīja LAIMA SLIMĪBU.»
Redakcijas kolektīvs no sirds juta līdzi un skuma par likteņa ironiju. Ka cilvēkam, kuram Latvija ir kā dzīvības malks, notikusi tāda nelaime. Sapratām, ka, dzīvojot pastāvīgās ērču encefalīta inficēšanās briesmās, mums ir spēcīgāka imunitāte. Varam tikai nojaust par milzīgo cīņu ar slimību, kas vājāku raksturu gan fiziski, gan morāli salauztu. Bet Vija ir izturējusi!
Sagaidīsim pasaulslaveno mākslinieci, kas reizi gadā uz dzimteni dodas kā svētceļojumā, ar gaišām domām! Atradīsim laiku, lai godinātu un iepriecinātu mūsu mīļo Viju Vētru!
Piedāvājam ielūkoties viņas nule atsūtītajā vēstulē.
Šodien saņēmu Jūsu vēstuli ar bēdīgo saturu (stāstījām par Omona zābakiem redakcijā un saviem šīs ziemas piespiedu Jurģiem – red.). Sirds sāp, to visu lasot!
Arī man nav sevišķi «spoži» gājis! Pagājušā vasarā Latvijas laukos ērces kodiena sekas – LAIMA SLIMĪBA – mani mocīja. Ar lielu enerģijas trūkumu – lielu nogurumu! Kā LĀCIM gulēt vien gribējās ziemas miegā! Tādēļ arī nerakstīju nevienam!
Lūdzu piedot man par ilgo klusēšanu un vēstules neatbildēšanu, kuru gan saņēmu!
Iekritu depresijā kā «MELNĀ CAURUMĀ» (astronomiski runājot!).
Jūtos šeit arī ļoti vientuļa – nav īstu, tuvu draugu – katrs par sevi un ar savām ģimenēm!
Nosvinēju 87-to dzimšanas dienu ar saviem 12 latviešu draugiem, bet tad tos arī tikai redzu reizi gadā, ar maziem izņēmumiem!
Piedalījos ar vienu savu eļļas gleznu mūsu galerijas izstādē Ziemassvētku laikā, parādīju otro DOKUMENTĀLO FILMU, kas uzņemta par mani, šeit, mūsu mākslinieku centrā, kā arī SENIORU CENTRĀ, kur eju uz lētām pusdienām.
Tikai reizi biju METROPOLITĀNA OPERĀ, kuru mani aicināja paziņa. Netiku uz «KARMENI», kurā titullomā dziedāja mūsu izcilā ELĪNA GARANČA (ĻOTI LABA ATSAUKSME PRESĒ).
Nevaru atļauties tur augstās cenas! Mēs tikāmies pieņemšanā pie LATVIJAS GODA KONSULA. Viņa mani atpazina, lai gan nebijām tikušās iepriekš!
Arī mans TV aparāts samaitājies un nav man vairs Vispasaules izsmeļošo ziņu! Trūkst arī mākslas un zinātņu programmas. Labi vēl, ka ir RADIO – klasiskā mūzika.
Arī šeit nav nekāda paradīze! Sola slēgt vietējo slimnīcu, kur man operēja gūžu. (Sāk sāpēt otra, laikam to arī vajadzēs operēt!). Pie vispārējā ārsta neesmu bijusi vismaz piecus gadus! Te medicīnas izdevumus arī sāk «apcirpt». Ieviesuši jaunu sistēmu. Visur «griež» nost, kur tik var! Arī satiksmē būs mazāk autobusu un pazemes vilcienu. Tā jau ir paredzēts: visa vecā sistēma sabruks, lai sāktos jaunais Ūdensvīra laikmets. Ne tikai māsas, arī INKAS – PERŪ runā par to pašu 2012.gadu, ka vecais sabruks un Jaunais sāksies. 13-tais 5000 + cikls.
Vēl pārlasu vēstuli. Cik ļauni gan cilvēki var būt! Apsveicu Dzintras un Jūsu visu izturību un spītību tomēr darboties tālāk ar sakostiem zobiem!. Ir svarīgi izturēt – tad arī REZULTĀTS neizpaliks, un ļaunums atgriezīsies pret ĻAUNDARIEM! Tas ir kosmisks likums!
Pašreiz pēc lielā aukstuma ir siltas dienas. Bija plūdi, sniegi – cilvēki zaudēja savas mājas, lielas vētras: sagāzās koki, nosita cilvēkus utt. Katastrofas vienā laidā! Tagad apšauti cilvēki pilsētas centrā. Gāju pie upes pastaigā (man vienīgais prieks!) un ieraudzīju VIOLETOS KROKUSUS un HIACINTES, DZELTENĀS DATODILES un NARCISES, arī jau TULPES vakar un mūsu GRENIČ VILADŽAS ielās ķiršu koki kā baltas sniega kupenas, kā līgavas baltā tērpā! Tas iepriecina! Nostājos zem šiem «smaidošiem» kokiem, lai saņemtu JAUNAS DZĪVĪBAS SVĒTĪBU! DABA IR UZTICĪGA SAVĀ LĒNĀ, DROŠĀ GAITĀ!
Pašreiz sāku posties kā GĀJPUTNS lidojumam uz DZIMTENI! Tur ceru dabā uzņemt sevī jaunus spēkus, satiekot mīļus cilvēkus, kas zina mani novērtēt, un kā PERSEFONE no tumsas ieiet GAISMĀ, ZIEDOŠĀ PAVASARĪ!
Mani aicina atkal jau 11-to reizi fakultātē STARPTAUTISKĀ LATVIEŠU JAUNO MŪZIĶU VASARAS MEISTARKLAŠU KURSĀ APMĀCĪT JAUNOS MŪZIĶUS RITMIKĀ, JOGĀ, TAI ČĪ, INDIEŠU UN SPĀŅU DEJĀ. No 17. līdz 24.jūlijam – šoreiz ne vairs OGRĒ, BET SIGULDĀ – «BALTĀ FLĪĢEĻA» TELPĀS.
Pirms tam ceru, kā vienmēr, arī sniegt savu gadskārtējo deju kursu (ind. + spāņu FLAMENKO + Tai Či) RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES MAZAJĀ ZĀLĒ, 2. STĀVĀ, Kaļķu ielā 1, VECRĪGĀ.
Ceru arī ar izrādi atzīmēt savus 55 gadus patstāvīgos SOLO deju koncertos pa pasauli, bet kopumā 67 gadus skatuves darbā! Arī 50 gadus, ievadot SAKRĀLO DEJU baznīcu DIEVKALPOJUMOS TRĪS KONTINENTOS: AUSTRĀLIJĀ, ANGLIJĀ, AMERIKĀ, KĀ ARĪ LATVIJĀ (1990.gadā BRĪVDABAS MUZEJĀ, USMAS UN VĒL VIENĀ VECĀ BAZNĪCIŅĀ, KĀ ARĪ KOPŠ 1993.gada ANGLIKĀŅU BAZNĪCĀ VECRĪGĀ ik gadus).
RĪGĀ IELIDOŠU 6.MAIJĀ 10.30 NO RĪTA AR FINNAIR NO HELSINKIEM.
Sirsnīgi sveicu!
Vija Vētra
P.S. ir 3 NO RĪTA! Sveicieni Dzintrai, Plaudim un pārējiem «OVV» varoņiem!
Foto no Vijas Vētras personīgā arhīva