Visi zinām par priekšrocībām, dzīvojot «izolētā» mājā. Pats galvenais – samazinās izmaksas par apkuri, temperatūra ir vienmērīga, mikroklimats kļūst veselīgāks un patīkamāks. Otrkārt – siltināšana pasargā ēkas konstrukcijas no tālākiem bojājumiem, tādējādi nebūs jāinvestē līdzekļi konstrukciju remontdarbiem.
Siltināšana novērsīs pelēšanu
Svarīgs iemesls, kāpēc vajadzētu siltināt sienas, ir pelēšana. Dzīvokļa ārējās sienas sāk pelēt tikai tad, ja ir pelējumam nepieciešamie apstākļi, galvenokārt – mitrums. Dzīvokļa temperatūra, kas parasti ir plus 20 un vairāk grādu, pelējuma attīstību ietekmē labvēlīgi. Ja parādījies pelējums, tas nozīmē, ka ārsiena laiž cauri aukstumu. Vai, precīzāk sakot, ir tik auksta, ka uz tās kondensējas iekštelpu siltais, mitrais gaiss, un uz sienas virsmas rodas mitrums. Tīrs ūdens pats par sevi pelējumu nerada, vēl ir vajadzīga barotne, uz kuras pelējuma sēne var attīstīties. Uz sienas tās var būt tapetes vai kādu organisku vielu paliekas.
Vienīgais veids, kā atrisināt šo problēmu, ir nosiltināt ārējās sienas. Vislabāk tās siltināt no ārpuses, taču daudzstāvu ēkās tas ir problemātiski, jo nevar iztikt tikai ar to, ka tiek nosiltinātas viena dzīvokļa sienas. Šādā situācijā var tikt izmantots cits risinājums – siltināt dzīvokļa sienas no iekšpuses.
Taču, pirms tiek uzsākti siltināšanas darbi, siena noteikti jādezinficē. To var darīt ar kādu no antibakteriālām (fungicīdām) vielām, kas nobeidz visus pelējumus. Pēc tam siena jānotīra (ja uz tās palikušas tapetes vai cits materiāls) un vēlreiz jādezinficē. Tikai pēc tam var klāt siltumizolācijas materiālu.
Siltinot no ārpuses – priekšrocības un trūkumi
Kā jau minēju iepriekš, vislabāk būtu siltināt ēkas sienas no ārpuses, bet šāda ārsienu siltināšana parasti ir dārgāka nekā siltināšana no ēkas iekšpuses. Turklāt no ārpuses sienas nevar siltināt tikai vienam dzīvoklim vai atsevišķai telpai. Ja dzīvokļa īpašnieks nosiltinās sava dzīvokļa sienas, tas nedos viņam nekādas atlaides, maksājot apkures rēķinus. Jāņem vērā arī tas, ka, siltinot telpas no iekšpuses, ir jāierīko tvaikizolācijas kārta, bet tam bieži nepieciešama papildu vēdināšanas ierīkošana, ko izdarīt jau esošās ēkās var būt diezgan sarežģīti. Vēl viens trūkums – siltinot telpas no iekšpuses, tiek samazināta dzīvokļa platība.
Siltinot sienas no ārpuses, veidojas nepārtraukts siltumizolācijas slānis bez starpsienu, starpstāvu pārsegumu un citu konstrukciju radītajiem aukstuma tiltiem. Masīvā siena atrodas iekšpusē – siltajā zonā – un, tā kā tai ir liela termiskā (siltuma) inerce, uzkrāto siltumu tā saglabā ilgi un telpām atdod lēnām. Sienu nesošais materiāls atrodas sienas siltajā zonā un nav pakļauts sasalšanas un atkušanas cikliem, tātad nav svarīgi, kāda ir sienu materiāla salizturība.
Vai siltināt no iekšpuses?
Daudzdzīvokļu ēkās dzīvokļu īpašniekiem ir grūti vienoties par finansējumu ārējo sienu siltināšanai, tāpēc ļoti bieži, veicot kārtējo dzīvokļa remontu, tiek veikta sienu siltināšana no iekšpuses. To ir ērti darīt, jo var siltināt tikai vienu telpu vai vairākas pēc vajadzības, un siltināšanas efekts ir tūlītējs, tas nav atkarīgs no citām telpām. Ja ārējo sienu siltināšanai no ārpuses jāņem kredīts un jāatmaksā vairāku desmitu gadu laikā, tad, individuāli siltinot sienas no iekšpuses, izdevumi būs minimāli, un šos darbus varēs veikt pat pašu spēkiem.
Lielākie trūkumi, siltinot telpas no iekšpuses, – ārsienas paliek aukstajā zonā un ir pakļautas vides kaitīgajai ietekmei. Izolācija nav tik efektīva, jo paliek neizolēti aukstuma tilti, kas apmēram par 30 procentiem samazina ēkas ārsienu kopējo siltuma pretestību.
Varianta izvēli nosaka apstākļi
Katram no šiem siltināšanas variantiem ir savas priekšrocības un savi trūkumi, tāpēc var uzskatīt, ka abi varianti ir pieņemami. Par to, kuru no tiem izmantot, jāizšķiras atkarībā no konkrētajiem apstākļiem. Tomēr siltināšana no ēkas ārpuses ir daudz ieteicamāka kompleksa ēkas remonta gadījumā, kad paredzēts arī ēkas fasādes apdares kārtas remonts, kā arī būvējot jaunu ēku. Tātad pirms ēkas siltināšanas jāizlemj: kā siltināt (no ārpuses vai iekšpuses), ar ko siltināt, cik biezam jābūt siltumizolācijas slānim?
Var izmantot dažādus materiālus
Sienu siltināšanā var izmantot dažādus materiālus: minerālo vai stikla vati, dažādus putuplastus un putu polietilēnu, kā arī korķa izolācijas materiālus.
Minerālā un stikla vate. Minerālvate sastāv no tievām, elastīgām šķiedrām, kas iegūtas, atdzesējot izstieptu minerālo sakausējumu. Tas ir labs siltumizolācijas materiāls, taču minerālvatei piemīt kāds trūkums. Mitruma ietekmē palielinās siltumvadība, tāpēc nepieciešams veidot tvaika izolāciju, turklāt minerālvate ar laiku var nosēsties. Dažkārt cilvēki uzskata, ka stikla un minerālvate ir kaitīgas veselībai, taču tā īsti nebūs. Veselībai kaitīgi var būt putekļi, kas rodas darbā ar šiem materiāliem, tāpēc darba procesā vajadzētu izmantot respiratorus. Kad materiāls ir ieklāts un noslēpts aiz tvaika izolācijas kārtas un ģipškartona, tas nekādu kaitējumu nodarīt vairs nevar.
Putuplasti un putu polietilēni. Šie materiāli darināti no putotām plastmasām un polietilēniem. Tiem nav bīstams paaugstināts mitrums, turklāt materiāli ir viegli montējami. Tos var pielīmēt pie sienas pamatnes. Pie mīnusiem jāmin tas, ka putuplasti un putu polietilēni ietilpst degošo materiālu grupā, kaut arī degšanas pakāpe ir zema un tie paši apdziest.
Iegādājoties putuplastus vai putu polietilēnus, jāpievērš uzmanība ugunsizturīgo piedevu klātbūtnei materiālā, kā arī vajadzētu konsultēties ar pārdevēju.
Korķa materiāls. Iekštelpu siltināšanā labi noder korķa materiāli. Ar tiem ir ērti strādāt, korķis nebīstas mitruma, turklāt skaitās slikti degošs. Karstumā no tā neizdalās kaitīgas vielas. Korķa segums ir dabīgs izstrādājums, kas ražots no korķa koka mizas. Vienīgais mīnuss ir tā salīdzinoši augstās izmaksas, tomēr jāatceras, ka, maksājot par siltināšanu vienreiz, mēs ietaupīsim nākotnē.
Raksts tapis, izmantojot būvinženiera, inženierzinātņu doktora Jura Birša un būvinženiera Jāņa Pommera ieteikumus, izmantoti arī materiāli no www.abc.lv
Elīnas Baumanes foto