Kā remontēt dzīvokli?

[ A+ ] /[ A- ]

Radiatorus drīkst mainīt tikai vasaras sezonā, līdz apkures sākumam.

Kamēr ir vasara, ārā silts, cilvēki savos dzīvokļos steidz veikt remontus. No kura gala sākt dzīvokļa remontu un kā visu pareizi saplānot?

Plānojot remontdarbus, ņemiet vērā, ka celtniecības un remontdarbu sezonas «viskarstākie» mēneši ir jūlijs-augusts. Tāpēc šajā laikā daudzām kompānijām sāk trūkt darba roku, kas ir par iemeslu darba termiņu neievērošanai, nekvalitatīvāka darba un arī remontdarbu cenu pieaugumam. Līdz ar to remonts ieteicams, sākot ar aprīļa beigām vai vēl augusta beigās, kad jūs ar visu savu iedzīvi varat pārcelties uz dārza mājiņu vai vasarnīcu. Arī remontam ziemā nav ne vainas, ja nu vienīgi pazeminātā gaisa temperatūra netraucē kādam celtniecības tehnoloģiskajam procesam.

Vislabāk, ja, sākoties remontam, jūs ar visām savām mantām atbrīvojat telpas, kurās tas notiks, pat ja tamdēļ uz laiku nāksies noīrēt kādu citu dzīves vietu. Pirmkārt, mēbeles, aparatūra un lietas saglabās savu sākotnējo izskatu. Otrkārt, jūs dzīvosiet normālos apstākļos, nevis vietā, kur tiek mazgāti griesti, lauztas sienas, demontēts sanitārais mezgls, gaisā virmo apmetuma putekļu miljoni, šur tur nav gaismas utt. Treškārt, krietni paātrināsies remontdarbu tempi, jo darbi paralēli var notikt visās telpās.

Ar ko sākas remontdarbi?

Vecākiem dzīvokļiem tie sākas ar savu laiku nokalpojušo sienu un starpsienu, durvju un to kārbu demontāžu, veco sienu, grīdu un griestu pārklājuma vai krāsojuma noņemšanu. Šis ir pats «netīrākais» remontdarbu posms. Ja jūsu dzīvoklī vēl ir samērā labs parketa vai kāda cita materiāla grīdas klājums, to pirms darbu uzsākšanas nāktos pārklāt. Jebkurā gadījumā – pēc remontdarbu beigām parketu nāksies slīpēt un pārklāt ar laku.

Vēl – netīrs un putekļains darbs ir arī veco logu, palodžu un balkonu durvju nomaiņa. Pēc to uzstādīšanas nevajadzētu noņemt logu, apmaļu un furnitūru aizsargplēves, pārklāt jaunās palodzes.

Elektrības vadu remontus labāk neveikt pašiem

Tālāk seko elektrības vadu pārvilkšanas un iekārtošanas darbi. To iespējams izdarīt, izveidojot sienās, grīdā un griestos ejas vadiem, kas ievietoti metāliskā caurulē. Nākotnē tas ļaus nomainīt vadus, neārdot sienas (caurulē jāievieto speciāla stieple). Parasti elektrības sistēmas jaunā shēma ir dizaina projekta sastāvdaļa. Pat ja remontu jūs veicat paši, pieaicinot pazīstamu speciālistu, jebkurā gadījumā nāktos uzzīmēt elektrības slēdžu, kontaktu un vadu izvietojuma shēmu, kā arī paredzēt vietu telefona un televīzijas kabeļu novietojumam.

Visdarbietilpīgākā – apmešana un špaktelēšana

Apmešanas, špaktelēšanas un krāsošanas darbi seko tūlīt pēc elektrības sistēmas ielikšanas un iekārtošanas. Šis ir darbietilpīgs un arī netīrs darba procesa posms. Katrai apmetuma vai špaktelēšanas kārtai ir jānožūst, pirms sāk tās apstrādi vai nākamās kārtas uzklāšanu, tādēļ to pēc iespējas vajadzētu darīt visās telpās vienlaikus.

Darbi sanitārajā mezglā un virtuvē parasti risinās paralēli ar apmešanas, špaktelēšanas un krāsošanas darbiem citās telpās. Kopā ar visiem citās telpās notiekošajiem «netīrajiem» darbiem šeit demontē veco santehniku un caurules, kā arī atbilstoši jaunajam izvietošanas plānam ierīko jaunās caurules. Ja tiek mainīti arī radiatori, tos demontē, tiek sagatavoti jaunie pievadi, pašus radiatorus vēl neuzstāda. Tāpat jāatceras: lai nomainītu radiatorus, obligāti jāsaņem tehniskie noteikumi un tikai pēc tam drīkst pirkt jaunos radiatorus, jo noteikumos būs paredzētas atļautās jaudas. Radiatorus drīkst mainīt tikai vasaras sezonā, līdz apkures sākumam. Nedrīkst arī patvaļīgi izlaist ūdeni no radiatoru stāvvadiem, to drīkst darīt tikai nama apsaimniekotāja santehniķis un par apkures ūdens izlaišanu attiecīgi jāsamaksā.

Vannas istabā tiek ielikta vanna (ja to maināt), izlīdzinātas sienas, uzklātas flīzes, montēti griesti un uzklātas grīdas flīzes. Pēc tam uzstāda visu citu santehniku, maisītājus un citus aksesuārus.

Elektromontāžas darbu nobeigumā tiek uzstādītas iedziļinātās rozešu kārbas un pārbaudīts spriegums visos punktos. Šajā posmā pašas rozetes un slēdžus neuzstāda, lai saglabātu to izskatu. Paralēli notiek pēdējie špaktelēšanas darbi.

Laiks pievērsties grīdai

Pēc tam laiks pievērsties grīdai, veikt tās izlīdzināšanas darbus. To iespējams izdarīt ar dažādiem materiāliem – sākot ar parasto mūrēšanai paredzēto javu līdz pašizlīdzinošai grīdas masai. Java ir lēta, taču to grūti izlīdzināt, un tās galīgās izžūšanas laiks ir 40 dienas. Pašizlīdzinošās masas ir dārgāks prieks, taču izlīdzināšanās notiek praktiski pati no sevis (tiek izlieta šķidrā masa, kas izlīdzinās pa visu telpu), tās galīgās izžūšanas laiks ir 15 dienas. Ja vēlaties ieklāt silto grīdu, tas izdarāms grīdas izlīdzināšanas procesā.

Pēc grīdas izlīdzināšanas tiek uzstādītas durvju kārbas un durvis. Uzstādot durvis, jāņem vērā jaunā grīdas klājuma biezums. Pašas durvis pēc montāžas var arī izņemt, vai arī nopakot. Paralēli var tikt krāsoti griesti un izliktas flīzes telpās, kur tās paredzētas. Tas gan jādara uz pilnīgi izžuvušas izlīdzinošās kārtas.

Grīdas klājuma ieklāšanas pabeigšana atkarīga no izmantojamā materiāla. Vairums gadījumos (ja tās nav flīzes) grīdas izlīdzinātāju pārklāj ar bitumena mastiku un ar skrūvēm piestiprina finieri (uz vienu finiera loksni izmantojamas 30-50 skrūves). Šāda klājuma un stiprinājuma iespēja nodrošina grīdas ilgmūžību bez čīkstoņas, sniedz papildu siltumu un skaņas izolāciju.

Ja telpā paredzēts lamināts vai parkets no atsevišķiem elementiem, vispirms sienas izlīmē ar tapetēm (neattiecas uz krāsojamām tapetēm), tikai tad montē grīdas klājumu. Ja klājat parketu no atsevišķiem dēlīšiem, tas montējams, slīpējams un vienreiz lakojams vispirms, tikai tad tiek līmētas tapetes. Pēc tam parketu pārklāj ar pārējām lakas kārtām. Tas saistīts tikai ar to, ka pat šobrīd, kad slīpējamās mašīnas aprīkotas ar jaudīgiem putekļusūcējiem, parketa slīpēšanas procesā rodas daudz putekļu. Šie putekļi ir grūti nomazgājami, tamdēļ, lai nebojātu tapetes, tās līmē pēc slīpēšanas. Savukārt, lai noslīpētais parkets neuzsūktu mitrumu, pirms tapešu līmēšanas to pārklāj ar vienu lakas kārtu.

Pēc šiem darbiem galvenie procesi ir paveikti, atliek tik pielikt kājlīstes, dažādus dekoratīvos elementus, slēdžus un rozetes, ielikt durvis, pielikt apmales utt.

Darbu secība lielā mērā atkarīga no katras konkrētās situācijas – no paveicamā darba apjoma, telpu skaita, naudas resursu lieluma un citiem apstākļiem. Galvenais – saplānot darbus loģiski, un katrs domājošs cilvēks darbu secību var noteikt un saplānot pats, vajag tik gribēt.

Elīnas Baumanes foto