Ziemassvētki nav iedomājami bez krāšņākās svētku rotas – eglītes. To var meklēt mežā, iegādāties lielveikalā vai arī atbalstīt vietējos audzētājus, izvēloties Latvijā augušu eglīti. Vairāki eglīšu audzētāji ir arī Ogres novadā. Ja tomēr esat nolēmuši svētkus pavadīt bez savas eglītes, varat nobalsot par kādu no 40 Ogres novadā izrotātajām Ziemassvētku eglītēm.

Rīgas mežos cirst eglīti nav atļauts, bet vienu eglīti ļauts pārnest mājās no valsts mežiem. Ja nu tomēr brist mežā pa sniegu negribas, eglītes, lielākoties podiņos, var iegādāties lielveikalos. Atkarībā no izmēra to cenas svārstās, sākot no 1,29 eiro, līdz pat 20 eiro. Eglīti var iegādāties arī pie vietējiem audzētājiem, ar garantiju, ka tā nenobirs vēl pirms Ziemassvētkiem.

Eglītes ar stāstu

Ogres novadā un, iespējams, arī Latvijā lielākā Ziemassvētku eglīšu audzētava ir SIA «Paegles» Tomes pagastā, kas izveidota 2009. gadā, un šī ir septītā sezona, kad uzņēmums tirgo eglītes. «Mums ir pastāvīgi klienti, kuri bijuši uzticīgi daudzus gadus. Esmu novērojis, ka pēc eglītes ierodas ģimenes, kur bērniņš māmiņai bija puncī, bet tagad jau iet pie rokas. Mums ir egles ar stāstu,» smaidot saka egļu audzētājs Armands Paegle.

SIA «Paegles» eglītes var iegādāties gan uzņēmumā uz vietas, gan pasūtot interneta veikalā, gan arī kopš šīs nedēļas vidus pie tirdzniecības centra «Dauga», kur tās varēs iegādāties līdz pat 24. decembra pusdienlaikam. «Eglītes zāģējam tikai iepriekšējā vakarā pirms plānotās tirdzniecības – piedāvājam pilnībā svaigu produktu –, šogad ir īpaši skaistas, formētas Latvijas egles, vēl ir sudrabegles un eglītes podiņos. Tiesa gan, ņemot vērā aizvadītās vasaras sausumu un karstumu, sudrabegles nav tik skaistas kā citus gadus, jo sausums nav šo egļu draugs. Eglītes audzējam astoņu hektāru platībā, tāpēc tās aplaistīt praktiski nav iespējams, lai gan par to domājam. Lai izaugtu divus ar pusi metrus gara eglīte, nepieciešami tieši 10 gadi. Eglīšu cenas atkarīgas no to izmēra un svārstās no 10 līdz 45 eiro. Daudzi maldīgi domā, ka pietiek iestādīt eglīti un vairāk nekas nav jādara – tā aug pati un saimnieks tik skaita naudu. Tā nebūt nav – ja neko nedarīsi, tad pēc septiņiem gadiem izaugs divmetrīga galotne, un viss. Tas ir nemitīgs, smags darbs – egles ir jāformē, lai tās iegūtu skaistu, simetrisku veidolu. Tas ir pats grūtākais. Kamēr gaidi pirmo naudu, tikmēr var arī bankrotēt. Šajā darbā esam iesaistīta visa ģimene un sezonas laikā algojam arī aptuveni desmit darbinieku,» stāsta Armands Paegle.

Tīnūžnieki egles audzē Dānijā un tirgo Latvijā

Tīnūžu pagasta «Viduslīdumniekos» egles piedāvā arī uzņēmums «Winterstyle», kura egļu audze atrodas gan Tīnūžos, gan Latgalē, gan arī Dānijā. Tur tiek audzētas īpašas «Nordmann» šķirnes egles, kādas Latvijā izaudzēt nav iespējams. Šīs eglītes īpašas ar savu kuplumu un ilgnoturību – tām skujas nebirst visu svētku laiku un ilgāk. «Paši kādu laiku dzīvojām Dānijā un apguvām šīs šķirnes egļu audzēšanu. Dānijā izaudzētās egles eksportējam uz Latviju, pieprasījums ir liels, jo klienti novērtējuši šo egļu kvalitāti. Eglītes var iegādāties interneta veikalā un pie mums uz vietas, tās piedāvājam arī vairumtirdzniecībā. Pieejamas eglītes, sākot no 0,5, līdz pat 3,5 metriem. Lielākais pieprasījums ir pēc aptuveni divus metrus garām eglītēm. Lai izaudzētu šādu eglīti, nepieciešams laiks un pacietība. Cenu amplitūra ir, sākot no 20 eiro, līdz pat 150 eiro, peiejamas arī eglītes podiņos,» stāsta uzņēmuma saimniece Sanda.

Ne visas podiņu eglītes ieaug

Savukārt Jumpravas pagasta «Rožlejās» piedāvā pašu audzētas – 1,30 un 1,60 metru garas sudrabegles podiņos, kuru cena ir 26,50 eiro. Šādas eglītes augušas septiņus – astoņus gadus. Tās var nopirkt tikai uz vietas. «Manā audzētavā kopumā ir trīs tūkstoši egļu, sadarbojos arī ar egļu audzētājiem Lietuvā. Eglītes aug uz lauka, un pēc tam tās pārstādām podiņos. Ir svarīgi pareizi izrakt kociņa sakni, ja eglīte ir mazāka un sakne lielāka – jo lielākas izredzes, ka eglīte podā ieaugs. Ja kāds vēlas eglīti dārzā, to jāstāda jau novembrī – oktobrī. Tad egle ieaugs. Tiesa gan, stādāmās egles ir ar lielāku sakņu kamolu un attiecīgi trīs reizes dārgākas nekā Ziemassvētku eglītes podiņos. Protams, daudzi pēc Ziemassvētkiem laukā izstāda arī šīs eglītes, bet jārēķinās, ka daļa to ieaugs, daļa ne. Ļoti daudz atkarīgs, kāda ir ziema. Ja Jaungada pirmajās dienās ir atkusnis un eglīti uzreiz pēc svētkiem iestāda, svarīgi uzreiz izvēlēties pareizo vietu vai arī ierakt zemē eglīti ar visu podiņu. Pat ja kociņš neieaugs, eglītei podiņā ir daudz citu labu īpašību – tā būs zaļa un tai nebirs skujas, atliek tik reizēm nedaudz palaistīt,» skaidro «Rožleju» saimnieks Ainārs Buls.

Aicina novērtēt

Kamēr sava eglīte vēl tiek meklēta, var novērtēt dažādās vietās Ogrē un novadā iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu darbinieku izrotātās vairāk nekā 40 Ziemassvētku eglītes, kas piedalās nu jau tradicionālajā Ziemassvētku «Egļu stāstu» konkursā. Pie katras no izrotātajām eglītēm ir informācija par to, kas eglīti izdaiļojis, un ir «QR» kods, ko noskenējot var piekļūt balsošanas anketai.

Tā, piemēram, konkursā «Egļu stāsts» var nobalsot par Lauberes Kultūras nama darbinieku izpušķoto eglīti vai SIA «Ogres Namsaimnieks» izpušķoto «Rūķu egli», ko darbinieki izrotājuši Ogrē, Zilokalnu prospektā 12. Eglīte papildināta ar rūķu ģimenīti! Savukārt Madlienā konkursā piedalās eglīte, ko izpušķojuši māju «Gatves» iedzīvotāju grupa kopā ar PII «Taurenītis» grupiņas «Pienenīte» mazajiem rūķiem, gaidot ciemos rūķu alejā un namiņā! Nobalsot var arī par Birzgales bibliotēkas eglīti, par eglītēm, ko izpušķojuši Ogres novada Kultūras centra amatiermākslas kolektīvu pārstāvji, vai par jebkuru citu no 40 eglītēm, ko var atrast pēc Ogres novada Tūrisma informācijas centra izveidotās kartes Ziemassvētku rotājumu un eglīšu apskatei. Jāpiebilst, ka eglītes varēs apskatīt un vērtēt vēl līdz nākamā gada 8. janvārim.