«Lai pasargātu sevi no apkrāpšanas, darījuma dokumenti jāsagatavo un darījuma process jāpārrauga neatkarīgam speciālistam. Ikvienam iedzīvotājam ir svarīgi atrast savu uzticamības personu, vai tas būtu zvērināts advokāts, zvērināts notārs, vai kāds cits jurists, ar kuru konsultēties pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas,» tā sarunā ar OVV saka Zemgales apgabaltiesas zvērināta notāre Baiba Dambe.

Marta pirmajā nedēļā, kā ik gadu, visā Latvijā norisinājās Notāru dienas, kas pēc pandēmijas laika ierobežojumiem šogad bija plaši apmeklētas.

– Ar kādiem jautājumiem iedzīvotāji šobrīd visbiežāk vēršas pie notāra?

– Tēmas ir ierastās – darījumi ar nekustamo īpašumu – pirkumi, pārdevumi, dāvinājumi, kuru šobrīd ir samērā daudz, it īpaši ģimenes lokā. Ir arī jautājumi par uztura līgumiem, testamentiem, konsultācijas, kādā veidā atstāt savu mantu pēcnācējiem, pilnvaras, mantojuma lietas, dažādi nostiprinājuma lūgumi Zemesgrāmatai, faktiski viss notariālo darbību spektrs.

– Tātad, neraugoties uz inflāciju, pirkšanas – pārdošanas darījumi tomēr notiek?

– Jā, dzīve nav apstājusies. Cilvēki ir samērā rosīgi.

– Kādi darījumos ir lielākie riski?

– Riski darījumos ar nekustamajiem īpašumiem lielākoties saistīti ar to, ka cilvēki nevēršas pēc padoma un palīdzības pie speciālista. Viņi domā, ka tiks galā pašu spēkiem, klausa kaimiņus un prasa padomu internetam. Cilvēki pašu spēkiem uzraksta privātus līgumus, nemaz nesaprotot, vai tas ir pareizi vai nepareizi un kādas sekas var būt. Tā ir paļaušanās uz saviem spēkiem, ka es pats, bez samaksas kādam speciālistam, varēšu visu sekmīgi nokārtot, jo manam kaimiņam tas izdevās. Tas lielākoties attiecas uz nekustamā īpašuma pirkšanas vai pārdošanas darījumiem.

– Kā cilvēkam zināt, pie kā vērsties – pie notāra vai advokāta?

– Jāvēršas pie cilvēka, kuram uzticas, mēģinot atrast atbildi uz savu jautājumu. Notāra biroju, lai konsultētos, apmeklē ļoti daudz cilvēku, zvana arī telefoniski. Ja klients uzticas, sagatavosim arī līgumu. Ja cilvēks atrodas, piemēram, ārpus Latvijas un nevar ierasties uz konsultāciju klātienē, iespējama arī video konsultācija, reģistrējoties notāru mājaslapā (latvijasnotars.lv).

– Cik maksā notāra konsultācija?

– Visas notāru takses ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Visiem notāriem takses ir vienādas, un mēs tās ievērojam. Notāra takse par konsultāciju ir 20 eiro (+ PVN). Ir gadījumi, kad pat šī naudiņa nav jāmaksā, ja pēc tam ir darījums. Jāpiebilst, ka mūsu izcenojumi pēdējos piecos gados nav palielināti.

– Pēdējā laikā aktuālas ir telefona krāpšanas. Vai notāri mēdz zvanīt iedzīvotājiem?

– Notārs var cilvēkam zvanīt kādā konkrētā lietā, lai precizētu tikšanās laiku vai pārrunātu kādus jautājumus, kas saistīti ar iesniegtajiem dokumentiem un sarunāto vizīti. Notāru mājaslapā latvijasnotars.lv atrodama informācija par visiem zvērinātiem notāriem ar viņu adresēm, telefoniem, darbavietām. Notārs pēc savas iniciatīvas nevienam nezvana un neaicina ierasties pie sevis vai sniegt kādus datus. Iniciatīva ir no paša klienta.

Jāpiebilst, ka, lai apkopotu krāpšanas upuru stāstus, brīdinātu līdzcilvēkus un tādējādi nepieļautu līdzīgu krāpšanas gadījumu atkārtošanos, notāri izveidojuši īpašu interneta vietni www.daliespieredze.lv. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs var ierakstīt savu stāstu un dalīties tajā ar notāriem, nepieciešamības gadījumā arī saņemot notāru konsultāciju.

– Vai esat saskārusies ar gadījumiem, kad cilvēks pēc kāda darījuma ticis apkrāpts?

– Apkrāpt notāra darbības laukā, tas nozīmē nesamaksāt pirkuma cenu, neizpildīt savu saistību. Tāpēc arī ir ļoti svarīgs dokuments, pamatojoties uz kuru, radusies šī saistība un pienākums maksāt. Cilvēki paši reizēm veicina šādus krāpnieciskus darījumus, savu interešu vadīti, norādot nepatiesu darījuma summu, kādu daļu vēloties samaksāt citā formātā un citā vietā. Es aicinu, kā mēdz teikt, uz papīra rakstīt to, kas notiek patiesībā. Tāpēc ir svarīgs dokuments – vai mēs no Google izvēlamies pirmo dokumentu, ko ieraugām, vai paņemam no kolēģa pirms kādiem desmit gadiem pie notāra rakstītu līgumu un tajā pamainām tikai vārdus un uzvārdus. Tas ne vienmēr būs labākais variants. Es tomēr aicinātu sarežģītos gadījumos, kad trūkst prasmju un pārliecības, vērsties pie speciālista, pie notāra.

– Vai jums ir pienākums analizēt cilvēka paša sagatavoto līgumu un norādīt uz pieļautajām kļūdām?

– Cilvēkam ir tiesības iesniegt pašu sagatavoto līgumu, un notārs apliecina nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai. Šis nostiprinājuma lūgums balstās uz klienta iesniegto līgumu, ko mēs noteikti lasām, skatām, vai ir pareizi norādīts īpašums, personu vārdi, uzvārdi un personu kodi. Likums gan neuzliek par pienākumu mums iemaisīties šādos privātajos līgumos. Tas ir katra paša notāra godaprāts, bet, domāju, ka ikviens mans kolēģis izskaidro arī, kādas sekas var rasties dažu privātajos līgumos norādīto punktu dēļ.

– Vai varat minēt kādus piemērus?

– Piemēram, pirkuma maksa tiek maksāta tikai pēc tam, kad pircējs būs kļuvis par īpašnieku Zemesgrāmatā, un nav nekāda nodrošinājuma, kas notiks tad, ja pirkuma maksa netiks samaksāta. Ir bijis arī, ka atsakām sagatavot nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai, ja, piemēram, līgumā pirkuma cena norādīta skata pēc un vispār neatbilst realitātei.

– Vai rodas arī kādas problēmas ar testamentiem?

– Manuprāt, būtu ļoti labi, ja testamentam noteiktu obligātu notariālo formu, ka nebūtu iespēju rakstīt privātus testamentus, kas mēdz radīt dažādu veidu problēmas, tostarp viltojumu problēmu. Notāra taisīts testaments ir publisks dokuments, viltojuma strīdu pret tādu nevar vērst. Par privātu dokumentu mēs nekad nezinām, kas to sagatavojis un kādos apstākļos. Valsts kopš 2003. gada mantojuma lietas uzticējusi kārtot notāriem, vai tā ir likumiskā mantošana vai testamentārā mantošana. Šajā jautājumā jāvēršas pie tajā apgabaltiesā praktizējoša zvērināta notāra, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta.

– Kādi vēl uzlabojumi būtu aktuāli?

– Notāru padome ir ieteikusi virkni uzlabojumu, kas saistās ar ārvalstīs izdotām pilnvarām, kā pārbaudīt to autentiskumu un derīgumu, arī par tulku institūtu, lai ārvalstīs izdotu pilnvaru tulkojuma laikā nevarētu sagrozīt tā, ka tā neatspoguļo patieso pilnvaras tekstu.

– Vai ir aktuāla līguma slēgšana pie notāra starp īrnieku un izīrētāju?

– Manā praksē šādi gadījumi ir samērā reti. Šāda veida līgumiem pietiek ar vienkāršo rakstveida formu. Likums neprasa tos apliecināt pie notāra.

– Pie notāra var arī šķirt laulību. Vai tas ir aktuāli?

– Tas joprojām ir aktuāls jautājums. Esmu ievērojusi, ka visbiežāk cilvēki vēlmi šķirt laulību izsaka pēc garākām brīvdienām, piemēram, pēc Ziemassvētku vai Jaungada brīvdienām, vasarā pēc Līgo svētkiem. Pie notāra laulību var šķirt bezstrīdus gadījumā, ja laulātie apliecina, ka viņiem nav strīdu par laulības laikā iegūtās mantas sadali, par bērnu apgādību un uzturlīdzekļiem.

– Kādi ir risinājumi, ja cilvēks ir ar kustību traucējumiem un vēlas, piemēram, kādam dot pilnvaru. Vai notārs var viņu apmeklēt mājās?

– Jā, ja cilvēks pats nevar ierasties notāra birojā, tad notāram ir tiesības izbraukt arī uz dzīvesvietu un sniegt notariālo palīdzību personas dzīvesvietā. To arī darām, un šobrīd tas ir ļoti aktuāli.

– Par ko cilvēkiem vajadzētu vairāk aizdomāties?

– Mums pirmām kārtām pašiem jāuzņemas atbildība pa to, ko darām konkrētajā situācijā. Lai kādu apkrāptu, nepietiek tikai ar krāpnieku, jābūt arī pretējai pusei – cilvēkam, kuru apkrāpj, un jādomā, vai es ar savām darbībām neveicinu šādu apkrāpšanu, vai konsultējos ar speciālistu, kā man labāk darīt, uzklausu, atrodu savu uzticamības personu, kaut vai vairākas, un pats pieņemu lēmumu, kā rīkoties. Kad lēmumu esmu pieņēmis, sastādu dokumentu, to parakstu un uzņemos atbildību. Ja pieņemts lēmums visu darīt saviem spēkiem, tad jābūt gatavam arī atbildēt, ja sekas nav labvēlīgas.