Lielāko daļu Ogres daudzdzīvokļu namu apsaimnieko P/A «Mālkalne». Ne visus apmierina šī uzņēmuma izcenojumi, un te nu ir alternatīva – uzņemties nama apsaimniekošanu pašiem, vai uzticēt kādam citam šā pakalpojuma sniedzējam. Arī Ogrē daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jomā sāk parādīties aizvien jauni spēlētāji. Tiesa gan, dažam faktiski nav nekādas pieredzes, taču ir vilinoši piedāvājumi ievērojami samazināt apsaimniekošanas maksu. Daļa iedzīvotāju gatava riskēt, bet daļa baidās, lai, kā mēdz teikt, bēgot no vilka, nenonāktu lāča ķetnās.

Ogrē savus pakalpojumus daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jomā sācis piedāvāt uzņēmums «Jauna māja», kas šovasar vērsies pie vairākiem daudzdzīvokļu namiem ar piedāvājumu pārņemt apsaimniekošanu par samērā zemu maksu – 0,15 santīmiem kvadrātmetrā. Tiesa gan, šim uzņēmumam Ogrē vēl nav neviena klienta, un tikai pirms diviem mēnešiem tas sācis apsaimniekot kādu namu Lielvārdē, tāpēc par rezultātiem spriest vēl pāragri.

Iedzīvotāju domas dalās

Apsaimniekošanas piedāvājumu no minētās SIA saņēma arī Ogrē, Zilokalnu prospekta 18. nama 72 dzīvokļu īpašnieki. Daļu piedāvājums sākotnēji ieinteresēja, un, lai varētu realizēt apsaimniekotāja maiņu, ar kopsapulces lēmumu tika izveidota Dzīvokļu apsaimniekošanas biedrība ar divām valdes loceklēm, viena no tām ir mājas vecākā Ieva Siliņa. Tomēr tālāk viss tik raiti nerit. Šobrīd iedzīvotāji sadalījušies divās frontēs – vieni, kas būtu gatavi riskēt un uzticēt nama apsaimniekošanu šim uzņēmumam, un otri, kas apšauba piedāvājumu, kurš var slēpt daudzus zemūdens akmeņus. Aizvadītās nedēļas nogalē notika kārtējā Zilokalnu prospekta 18.nama iedzīvotāju kopsapulce, kurā piedalījās arī SIA «Jauna māja» pārstāvji, P/A «Mālkalne» pārstāvis, Ogres novada dzīvokļu īpašnieku asociāciju biedre, kaimiņu mājas vecākā Gaida Gardievite, kā arī Ogres novada domes deputāts Raimonds Javoišs, jo arī pašvaldībai šajā namā ir dzīvokļi. Iedzīvotāju vidū raisījās asas diskusijas.

Paši var nākt un interesēties

Potenciālajam apsaimniekotājam, pirmkārt, tika izteikti pārmetumi par izvērstas tāmes neesamību, materiāli tehniskās bāzes trūkumu un piedāvāto līgumu, kurā iekļauti iedzīvotājiem nelabvēlīgi punkti. SIA «Jauna māja» pārstāvis Jānis Spulis šos pārmetumus noraida un skaidro, ka uzņēmums vadās pēc Ministru Kabineta noteikumiem Nr.905,906 un 907, kur noteiktas apsaimniekošanas prasības, tostarp arī sētnieka pienākumi un darbu veikšanas biežums. Turklāt no jaunā līguma esot izņemts punkts, kas paredzēja maksājuma kavējuma procentus un soda naudas. Atbildot uz pārmetumiem, ka daudzi jauno līgumu, kurš viņiem tiek uzspiests, nemaz nav redzējuši, J.Spulis skaidro, ka piedāvājums iedzīvotājiem esot izsūtīts elektroniski, dalīts iedzīvotāju sapulcēs, kā arī ar to var iepazīties pie mājas vecākās vai uzņēmuma birojā. Turklāt līgumu, lai kāds tas arī būtu, iedzīvotāji, vienu mēnesi iepriekš brīdinot, varēšot lauzt bez soda sankcijām. «Es jau visu naudu esmu iztērējis kartridžiem un papīriem, jo visai pilsētai kaut kas jāizdrukā,» taisnojas J.Spulis.

Pašvaldība savu piekrišanu atsauc

R.Javoišs norāda, ka sākotnēji pašvaldība devusi piekrišanu apsaimniekotāja maiņai, taču to ir atsaukusi, jo domē vērsušies vairāki satraukti šā nama iedzīvotāji, kuri, izvērtējot visus apstākļus, savas domas mainījuši, taču mājas vecākā atteikumus nepieņem. «Viss tiek darīts ar meliem un viltu. Mājas vecākā nevienu atsaukumu nepieņem. Savācām parakstus un devāmies uz domi, jo vēlamies aizstāvēt savu māju,» sašutumu pauž iedzīvotāji. R.Javoišs norāda, ka apsaimniekotāja maiņa var notikt tikai ar iedzīvotāju vairākuma un pašvaldības piekrišanu. «Mūsuprāt, šobrīd vairākums to, kuri vēlas mainīt apsaimniekotāju, vairs nesanāk, tāpēc pašvaldība savu piekrišanu atsauca. Ja mājas vecākā būtu pieņēmusi iedzīvotāju iesniegumus, tad šī sapulce nemaz nenotiktu,» skaidro deputāts. R.Javoišs pauda arī izbrīnu par iedzīvotāju pastkastītēs nonākušajiem paziņojumiem, kuros dzīvokļu īpašnieku vārdā skaidrota pašvaldības sākotnējā pozīcija, un šo lapeli rotā krāsains Latvijas valsts ģerbonis un Ogres novada ģerbonis. Jāpiebilst, ka valsts ģerboņa izmantošana šādiem mērķiem nav atļauta.

Notiks iedzīvotāju rakstveida aptauja

Mājas vecākā Ieva Siliņa viņai adresētos pārmetumus noraida – neviens neesot vērsies ar vēlmi atsaukt savu piekrišanu, turklāt viņa, kā to nosaka likums, ir tiesīga pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku, nevis īrnieku iesniegumus. «Šī ir jau ceturtā reize, kad pēc Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem noteikumiem rīkojam dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Uz iepriekšējo sapulci, kas notika Jaunogres vidusskolā, bija atnākuši aptuveni 20 dzīvokļu īpašnieki un domes pārstāvis, līdz ar to nebija kvoruma un nevarējām pieņemt lēmumu. Likums pieļauj, ka balsojums var būt arī rakstiskas aptaujas formā, ko šobrīd arī realizēju. Ja vajadzīgo parakstu skaitu neizdosies savākt, viss paliks pa vecam, taču, kāpēc man būtu jāuzklausa tikai tie, kas ir pret apsaimniekotāja maiņu, jo ir arī tādi, tajā skaitā es, kas vēlas samazināt apsaimniekošanas maksu. Mans pienākums ir visu likt vienos svaru kausos un izsvērt, kuru ir vairākums. Domāju, ka nedēļas laikā aina būs skaidra, un tad arī tiks pieņemts lēmums par tālāko,» norāda I.Siliņa.

Cik kvalitatīva var būt apsaimniekošana par 15 santīmiem?

Tomēr sapulces dalībnieki tik optimistiski vis nav. «Puišiem ir liela vēlme pelnīt naudu, bet sapratnes par pienākumiem un atbildību nav nekādas… «Mālkalne» ir vienā grāvī, bet jūs velkat uz otru… Mums bija mājas padome, bet tagad divas kundzes nodibina biedrību un padomi anulē. Vajag godīgi runāt ar cilvēkiem, nevis žandarmēt…,» tā iedzīvotāji. «Jābūt neprātīgiem, lai šādu līgumu parakstītu, tā iedzīvotājiem būs cilpa kaklā. Man ir pietiekama pieredze sadarbībā ar namu apsaimniekotājiem, un es zinu, cik kas maksā, tāpēc nevajag melot, ka par 15 santīmiem kvadrātmetrā var nodrošināt kvalitatīvu apsaimniekošanu, it īpaši, ja uzņēmumam nav savas materiāli tehniskās bāzes. Uz jautājumu, kas notiks, ja nakts laikā gadīsies kāda avārija, saņēmu atbildi, ka uzņēmums slēgs līgumu, piemēram, ar santehniķiem. Skaidrs, ka tas pakalpojumus sadārdzinās, nevis padarīs lētākus. Nodibināt Dzīvokļu īpašnieku biedrību būtībā nav slikti un nav aizliegts, bet apsaimniekotāja maiņa, tas jau ir pavisam cits jautājums,» norāda G.Gardievite.

«Ja spēju uzbūvēt, spēšu arī apsaimniekot…»

Jautāts par pieredzes trūkumu apsaimniekošanas jomā, J.Spulis atsaucas uz sadarbības partneriem Rēzeknē, kuru apsaimniekošanā esot 44 mājas. Arī SIA «Jauna māja» šajā jomā pamazām sāk gūt pieredzi – uzņēmums jau otro mēnesi Lielvārdē apsaimnieko namu Skolas ielā 10a, kur apsaimniekošanas maksa noteikta 0,25 Ls/m2. «Iedzīvotāji paši nolēma maksāt šādu summu, no kuras 10 santīmi nonāk mājas uzkrājumu fondā, bet SIA pakalpojumi ir iepriekš minētie 0,15 Ls/m2. Līgumā noteikts, ka apsaimniekošanas maksu paaugstināt var vien ar dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu kopsapulcē. Ja iedzīvotāji nevēlēsies maksu paaugstināt, līgumu ar mums var lauzt. Mēs nākam ar labu piedāvājumu, žēl, ka iedzīvotāji to nevēlas saprast. Es nevaru vainot cilvēkus, kuri baidās atdalīties no P/A «Mālkalne», bet tas tā ir tikai tāpēc, ka viņi līdz galam nezina, kā mūsu piedāvātais modelis strādā. Sapulcēs notiek tikai klaigāšana, un neviens negrib iedziļināties. Esmu pārliecināts, ka apsaimniekošanu spēsim veikt arī ilgtermiņā. Esmu būvnieks, ja spēju no pamatiem uzbūvēt māju, vai tad nespēšu kādu cauruli salabot?» saka J.Spulis.

Lieki riskēt negrib

J.Spulis stāsta, ka pats dzīvo Lielvārdē, daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko «Lielvārdes Remte». «Savu mājas apsaimniekošanu plānoju pārņemt pēc 1.oktobra. Gaidām izmaiņas likumdošanā, kas paredz, ka arī pēc Biedrības izveidošanas, kas šobrīd tiek uztverts kā viens maksātājs, iedzīvotāji varēs turpināt maksāt atsevišķi. Arī manā mājā daži cilvēki bija pret apsaimniekotāja maiņu, un esmu devis viņiem laiku to apdomāt. Kamēr nav notikušas šīs izmaiņas likumdošanā, neuzrunājam māju, kurām ir lieli parādi, iedzīvotājus, jo negribam lieki riskēt, jo tad būtu nepieciešami lieli uzkrājumi. Viens slikts piemērs jau ir – jauns apsaimniekotājs pārņēmis trīs mājas Lielvārdē, tajā skaitā māju Avotos, kur puse no iedzīvotājiem nemaksā un ir izveidojies parāds. Sliktākais tas, ka uzņēmumam ir viens kopējs konts un vienas mājas dēļ var nogrimt arī citas. Mūsu gadījumā ir cits variants – naudu plānots ieskaitīt nevis kopējā katlā, bet katras mājas Dzīvokļu īpašnieku biedrības kontā, kura tad tālāk norēķināsies par mūsu sniegtajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem,» skaidro J.Spulis.

Grib pierādīt, ka var strādāt labāk

Jautāts, kāpēc jāuzbāžas ar pakalpojumu, ko daudzi nemaz nevēlas, J.Spulis atbild lakoniski: «Ir mājas vecākā, kas vāc parakstus. Savāks pret – liksim mierā, nesavāks – apsaimniekosim, jo tie paraksti, ko iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas iesniedza domē, neder. Ir noteikta kārtība, kā notiek mājas pārņemšana, un derīgi tikai dzīvokļu īpašnieku, nevis īrnieku paraksti. Mēs gribam pierādīt, ka var strādāt labāk nekā P/A «Mālkalne», un iedzīvotāji paši nāks lūgties, lai uzņemamies apsaimniekošanu,» saka J.Spulis. Var jau būt, ka tas ir iespējams, tomēr ne visi iedzīvotāji vēlas kļūt par šī eksperimenta dalībniekiem, vēl jo vairāk, ja piedāvājums padarīt dzīvi gaišāku un labāku tiek uzspiests visai uzbāzīgā veidā. Vai tas tomēr būs izdevies, jau pavisam drīz parādīs rakstiskā dzīvokļu īpašnieku aptauja, kuriem tad būs noteicošais vārds lēmuma pieņemšanā.

Redakcijas piebilde. Raksta tapšanas laikā «OVV» sazinājās ar I.Siliņu, kura informē, ka viņas veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātā noskaidrots – 40 dzīvokļu īpašnieki atbalstījuši apsaimniekotāja maiņu, bet 32 ir pret. «Kurjers izdalīja aptaujas rezultātus, taču iedzīvotāji atņēma kurjeram vēstules, parakstu lapas un izsauca policiju. Tāpat mājas iedzīvotāji piektdien, 9.septembrī, pulksten 19 sasaukuši sapulci, kurā lems par manu atbrīvošanu,» norāda I.Siliņa. Pēc «OVV» ziņām, mājas iedzīvotāji tiekas arī ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču.

Dzintra Dzene

Dzintras Dzenes foto